Atbilde uz Patrika Grīvas 25.oktobrī portālā “Delfi” publicēto rakstu “Vai VK Revīzijas ziņojums apstiprina NEPLP pausto par Latvijas Radio?”
Bet NEPLP ilgstoši ir bijusi drīzāk nevis atbildīga, bet bezatbildīga. Lūk, dažas Valsts kontroles atziņas:
- Padome nav noteikusi kārtību, kā sabiedriskajiem medijiem izmērīt kalpošanu sabiedrībai.
- Padomes izveidotā nozares attīstības plānošanas sistēma nav pilnīga. Valsts kontrole nevar gūt pārliecību, ka NEPLP darbs tiek organizēts mērķtiecīgi, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju ilgtspējīgu un stabilu attīstību.
- Padome nav nodrošinājusi kvalitatīvu kapitālsabiedrības pārvaldību, jo ilgstoši pieļāvusi nepietiekamu līdzekļu novirzīšanu ilgtermiņa ieguldījumiem.
- Padome nav veikusi nekādas darbības, lai sekmētu līgumattiecību sakārtošanu starp LTV un AKKA/LAA un mazinātu risku pēc papildu valsts budžeta līdzekļiem LTV iespējamu saistību segšanai.
- Padomes izveidotā un Radio un LTV piemērotā pieeja sabiedriskā pasūtījuma finanšu plānošanai un uzraudzībai nenodrošina pārliecības gūšanu par valsts budžeta līdzekļu ekonomisku un efektīvu izlietošanu, kā arī – rada šķērssubsidēšanas risku komercpakalpojumu sniegšanā.
- Revidenti konstatējuši, ka 2016.gadā NEPLP pārskaitījusi finansējumu 1 455 207,55 eiro apmērā komerciālajiem medijiem, savukārt 2017.gadā pārskaitītais finansējums ir 1 788 907 eiro. Vērtējot NEPLP veikto sabiedriskā pasūtījuma plānošanu, revidenti nevarēja iegūt pamatojumu padomes lēmumu pieņemšanai par to, kuru sabiedriskā pasūtījuma daļas tematisko jomu un kādu tās apjomu nodot komerciālajiem medijiem.
Revīzijas ziņojumā viscaur ir pievērsta uzmanība tam, ka NEPLP ir bijusi (un arvien ir) slikta sabiedrisko mediju saimniece un uzraudze. Tā dēvētajā SVID analīzē par NEPLP darbu Valsts kontrole uzskaita šādus draudus:
- Augsta ievainojamība no eventuālās politiskās un ekonomiskās ietekmes viedokļa hibrīdas politiskās kultūras kontekstā (proti, nav skaidras vienošanās par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu politisko neatkarību).
- Tehnoloģiskās, satura un pārvaldības attīstības atpalicība. Nepietiekami resursi sabiedrisko mediju attīstības veicināšanai (regulācijas aktu izstrādāšana, monitorings, mediju pratība, darbinieku mūžizglītība u.c.).
- Tehnoloģiskā determinisms un komercializācijas risks, jo NEPLP darbībā jāsabalansē komercmediju un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu intereses, nereti komercmediju lobijs ir ļoti spēcīgs (piemēram, lēmumi par sabiedrisko pasūtījumu komercmedijiem, sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus, kas rada spiedienu uz valsts budžetu un politiskas pretrunas).
Ja valstī augstākā revīzijas iestāde man pārmestu sliktu saimniekošanu, atpalicību, politisku ietekmējamību un darbošanos savtīgās interesēs, es justos ļoti bēdīgi. NEPLP tā acīmredzot nejūtas. Padomes interneta lapā nav atrodama nekāda reakcija uz Valsts kontroles apjomīgo revīziju. Taču nav tā, ka padome nerunātu.
Komercmedijā delfi.lv visai pagari izklājies ir NEPLP loceklis Patriks Grīva. Viņa galvenais pienākums NEPLP ir nodrošināt komercradio nozares pārraudzību un darboties kā līdzatbildīgajam padomes loceklim Ivaram Āboliņam Latvijas Radio pārraudzībā. Grīva uz NEPLP pārcēlās no komercmediju vides. Iepriekš plašāk bija zināms kā «Latviešu radio» vadītājs, EHR attīstītājs un «Radio Super FM» tēla veidotājs.
Savā jaunākajā publikācijā Grīva arī veido tēlu, tikai šoreiz veido sliktu tēlu, turklāt kā upuri izvēloties sabiedrisko mediju Latvijas Radio. Viņš kārām mutēm ceļ augšā pērnā gada lietas, par kurām iepriekš kaislīgi runāja viņa kolēģis padomē Ivars Āboliņš, saukts arī par Latvijas Radio kuratoru. Grīva uz Latvijas Radio saimniekošanu (gan jāteic – iepriekšējās valdes laikā) attiecina tādus apzīmējumus kā šokējoši fakti, nolaidība, bezdarbība, dramatiska situācija, valsts naudas izšķērdēšana.
Grīva portāla lasītājiem uzbur šausminošas ainas, piemēram:
- «Latvijas Radio kā uzņēmums, iespējams, ir pēdējā valsts kapitālsabiedrība, kurā Valsts kontrole atklāj šādu necaurspīdīgumu naudas apritē, atsevišķu priviliģēti atalgotu cilvēku grupu, citus darbības principus, kas atgādina deviņdesmito tumšākos paraugus».
- «Mēs nezinām, kurš patiesībā stāvēja aiz šiem centieniem apturēt reformas 2017.gadā, taču šie cilvēki noteikti bija un, iespējams, joprojām ir ieinteresēti vājā sabiedriskajā medijā.»
- «Atsevišķai darbinieku grupai bija nodrošināti patiešām iespaidīgi ienākumi, tādi, kādus šie cilvēki nesaņemtu nevienā komerciālā medijā. Faktiski, bija radīta plašākai sabiedrībai nezināmu cilvēku grupa, viena no pašām apmaksātākajām valsts pārvaldē kopumā.»
- «Kad Ivars Āboliņš centās apturēt valsts naudas izšķērdēšanu un sakārtot sabiedriskā medija finansiālo un organizatorisko darbību, pret šo nejēdzību novēršanu asi vērsās atsevišķi Latvijas Radio darbinieki.»
NEPLP locekļa Grīvas izteiksmes līdzekļi ir, maigi sakot, krietni pārspīlēti. Es visai rūpīgi iepazinos ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu. Izšķērdēšana tajā nav pieminēta. Arī viņa pieminētās šaušalīgās piemaksas ne. Jā, ir piemēri, kur cilvēkiem piemaksas bijušas otras algas apmērā. Bet tie ir atsevišķi gadījumi, un tur nav runa par tūkstošiem vērtām piemaksām mēnesī. Grīva šausminās par to, ka viena gada un astoņu mēnešu laikā uz 300 cilvēku kolektīvu piemaksās iztērēts pusmiljons eiro. Tie ir aptuveni 80 eiro uz cilvēku mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Līdzšinējā Latvijas Radio izpratnē vārds «piemaksa» nenozīmēja regulāras prēmijas labiem cilvēkiem.
Tie ir papilddarbā vai izcili paveiktā darbā godīgi (par visiem gan nevaru zināt) nopelnīti eiro. Piemaksu sistēma nav atcelta, un, piemēram, es par papilddarbiem pagājušajā mēnesī saņēmu 26 eiro. Kopumā uz Latvijas Radio desmit miljonu eiro budžetu, no kura lauvastiesa aiziet algās, tie 500 tūkstoši vairāk nekā pusotrā gadā neizskatās pārlieku liels procents. Kāpēc, piemēram, cilvēks, kas nolīgts viena raidījuma vadīšanai, nevarētu saņemt otru algu, ja vada divus raidījumus? Tā tiešām ir naudas izšķērdēšana? Es zinu ministrijas, kur ierēdņiem katru mēnesi piemaksā piektdaļu algu par to vien, ka viņš ierodas darbā. NEPLP lapa rāda, ka pašu padomes locekļu algas no knapa pusotra tūkstoša eiro pērn pēkšņi ir izaugušas līdz diviem un divarpus tūkstošiem mēnesī.
Es piekrītu, ka Latvijas Radio ir ilgu laiku pietrūcis sistēmiskas pieejas ģenerālu un saimniecisku lietu sakārtošanai.
Taču es nepiekrītu, ka viens komercmediju lobiju pārstāvošs NEPLP loceklis Latvijas Radio cilvēkus sauc par zagļiem, kas ilgstoši barojušies nodokļu maizē.
Un vēl Grīvas kungam derētu zināt, ka Valsts kontrole citās kapitālsabiedrībās atklāj daudz lielākus bardakus, kur tiešām ir izsaimniekota nodokļu nauda un kur atbildīgie sēž tiesas solos. Atgādināšu, ka par sabiedriskajiem medijiem galvenā atbildīgā ir NEPLP.
