Atis Klimovičs: Krievijas agresijas pamatā - ukraiņu vēlēšanās iet savu ceļu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Par vienu no galvenajiem Ukrainas diplomātu uzdevumiem uzskatāmas pastāvīgas rūpes, lai starptautiskā sabiedrība saņemtu regulāru informāciju par notikumiem šajā valstī, lai “neaizmirstu”, ka tur turpinās Krievijas agresija.

Tas esot svarīgi arī tādēļ, ka uz pilnīgi pretējo aicina tie, kas attiecībās ar Maskavu vēlas atgriezties pie “biznesa kā ierasts”. Būtībā mudinot piemirst ukraiņu zemju okupāciju un karadarbības turpināšanos. Aizvadītajā mēnesī frontē krituši 12 , bet ievainoti 47 ukraiņu karavīri – vai šādi skaitļi uzskatāmi par nepietiekamiem? Jaunākajam no tiem bija tikai 19, bet vecākajam 53 gadi. Neoficiālā sarunā ar LSM ukraiņu diplomāts norādīja, ka ar Ukrainas pozīciju regulāri cenšas iepazīstināt labvēlīgi noskaņotos vietējos deputātus, kā arī redzamus vietējos žurnālistus, kas pēc tam var ticami informēt Latvijas auditoriju par notikumiem Ukrainā. 

Iespējams, brīžam neizprotamos dažu Rietumu politiķu izteicienus par attiecību uzlabošanu un sankciju mīkstināšanu pret Maskavu vajadzētu skaidrot ar krievu lobija ietekmi.

Pret to, protams, Kijevai nav atbilstošu pretlīdzekļu. Kā var noprast, Kijeva saviem partneriem un sabiedrotajiem, tāpat kā dažādās starptautiskajās organizācijās turpinās skaidri norādīt, ka konflikts risināms tikai mierīgā ceļā. Šādu pozīciju atbalsta arī Ukrainas partnervalstis Rietumos. Lielu karu Eiropā nepārprotami neviens nevēloties un, iespējams, tas ir noteicošais iemesls, kādēļ Ukrainai līdz šim nav piešķirti letālie ieroči.  

Tomēr pavisam cits jautājums ir Krievija, kas nepārtraukti palielina militāro klātbūtni Ukrainas robežas tuvumā dienvidos, ziemeļos un arī austrumos.

Par to, ar kādu mērķi tas tiek darīts un vai šādai rīcībai obligāti sekos liela mēroga iebrukums Ukrainā, domas dalās. Ja tas notiks, Krievijai nāksies rēķināties ar ievērojamiem zaudējumiem.

Tā izteikušies daudzi redzami ukraiņu politikas speciālisti, šādu viedokli pauda arī ukraiņu diplomāts. Krievijā arī nevaldot tāda vienprātība, kādu vēlētos redzēt Kremlis. Piemērs tam esot nesenie notikumi Rostovā, kur nācies nozīmēt kazaku apsardzi Donbasa separātistiem par godu uzceltam piemineklim – pastāvējušas bažas, ka daļai vietējo iedzīvotāju nav pa prātam tā uzstādīšana šajā Krievijas pilsētā. Ļoti iespējams, ka viens otrs Krievijas iedzīvotājs apšaubot nepieciešamību savas valsts karavīrus nosūtīt karot uz Ukrainu.

Kremlis iepriekšējos gados kopš neatkarīgas Ukrainas izveidošanas esot veidojis savu politiku, paredzot šai valstij līdzīgu lomu kā Baltkrievijai, kuru ne mirkli neesot uzskatījis par patiešām neatkarīgu valsti. Daudz tikusi akcentēta slāvu tautu brālība, vēsturiskā tuvība, beidzamajos gados par Maskavas propagandas pamatsastāvdaļu kļuvusi Rietumu kritika, akcentējot turienes morālo pagrimumu iepretim Krievijai, kur pienācīgi tiekot koptas pareizticīgās vērtībās. Acīmredzot, ukraiņu nepadošanās uzmācīgajai un agresīvajai Kremļa politikai noteikusi beidzamo gadu traģiskos notikumus Ukrainā.

Diplomāts LSM norādīja, ka ukraiņi sevi uzskata par vairāk piederīgiem Eiropai. “Mēs atcerējāmies, ka esam nācija ar savu vēsturi un tradīcijām,” uzsvēra diplomāts. Nav šaubu, ka Ukrainas lēmums iet savu ceļu uz ciešāku integrāciju ar civilizēto Eiropu neatbilst Krievijas vēlmēm, kas tajā saskata apdraudējumu pašreizējā Kremļa režīma pastāvēšanai. Ar to vajadzētu rēķināties Rietumos, kad tiek lemts par atbalsta lielumu ukraiņiem.

Arī izprast to, ka runām par ANO miera uzturētāju izvietošanu Donbasā nav ne vismazākā pamata: abu pušu – ukraiņu un krievu – pozīcijas nav savienojamas.

Kijeva piekritīs šādai misijai vienīgi tad, ja tā uzturēs mieru Donbasā, no šī reģiona tiks izvesti visi ārzemju (Krievijas) militārie spēki un ukraiņi pārņems robežas kontroli ar Krieviju. Saprotams, ka tādā gadījumā separātisko režīmu pastāvēšana beigtos, un tam Kremlis šobrīd nav gatavs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti