Taču Nolans, Artūram Irbem piepalīdzot, jau kuro mēnesi asina Bufalo „zobenus”. Vieta ilgi tukša nepalika un pēc nelielām pārdomām Kirova un Ko (bet varbūt arī bez Ko) izvēle krita uz lieliskās piruetes meistaru Aleksandru Beļavski. Hokejista karjeru viņš pabeidza Zviedrijas ziemeļos Umeo un tur sāka arī trenera karjeru. Spožuma tai pietrūka, tāpat kā mēģinājumiem Krievijā VHL līgā un dzimtajā Baltkrievijā. Tomēr Lipmana izvēlei bija sava loģika – Beļavskis gana labi pazīst Latvijas spēles stilu, bet ir apguvis arī skandināvu skolu un darba stilu. Piedevām finansiālajās prasībās viņš nevarēja būts tik dārgs kā Šveicei Glens Henlons vai kazahiem Andrejs Nazarovs. Arī Juliušs Šuplers no Kirova maka izvilktu vairāk. Turklāt ne vienmēr agrākajiem tituliem ir nozīme. Lai arī ļoti bieži tomēr ir.
Pirmais Beļavska izgājiens ar Latvijas izlasi notiks šajā nedēļā Norvēģijā. Tiesa, viņa rīcībā būs pavisam neparasta Latvijas izlase.
Bez KHL spēlētājiem, jo šajā līgā nav novembra pauzes. Bez U-20 izlases kandidātiem, kam pašiem būs pārbaudes spēles Rīgā. Un, protams, arī bez ziemeļamerikāņiem, kas Eiropā ierodas tikai pavasarī. Tāds izlases B variants. No vīriem, kas saņēmuši Beļavska ielūgumu, pavasarī pasaules čempionātā cerības piedalīties varētu būt apmēram pieciem - vārtsargam, diviem aizsargiem un diviem uzbrucējiem. Jā, arī Rodrigo Ābolam, kuram tikai 18 gadi. Galu galā pasaules zvaigznes spīdēt sāka pat ātrāk.
Līdz maijam vēl daudz kas var pamainīties, bet ļoti iespējams, ka daudzi Rīgas „Dinamo” spēlētāji otrreiz tādu sezonas sākumu vairs negribēs piedzīvot, tāpēc meklēs darba iespējas citviet, un šajā gadījumā arī pasaules čempionāts sevis atrādīšanai ir laba iespēja. Līdz ar to apslimušo vai pie sievas dzemdības gultas gribētstāvošo varētu būt mazāk kā pēdējos gados ierasts. Un vieta uz laipas var kļūt šaurāka kā parasti.
Gaidāmajā turnīrā arī pretinieki nebūs optimālajā sastāvā – trūks ziemeļamerikāņu (NHL pārstāvniecība Stavangeras turnīra dalībniekiem ir visai līdzīga – Latvijai un Norvēģijai pa 1, Francijai 2 un nedaudz vairāk Dānijai – 5) un arī KHL (Francijai 1, Dānijai 2, Norvēģijai 3, bet Latvija ir ārpus konkursa) hokejistu.
Tiesa, francūzis Stefans Da Kosta ir ļoti rezultatīvs (16+15). Šajās valstīs ir gana spēcīgi vietējie čempionāti, bet norvēģi un dāņi labprāt uzspēlē arī Zviedrijā, kuras hokeja līmenis komentārus neprasa. Tāpēc pretinieki būs daudz tuvāk optimālajam sastāvam nekā Latvija. Piemēram, mums Stavangerā būs četri no pēdējā pasaules čempionāta, bet mājiniekiem norvēģiem – 15. Arī francūžiem vairs nav nepieciešama frankokanādiešu palīdzība – daudzi spēlē Somijā, DEL, Šveicē.
Visu to ņemot vērā, viegli Beļavska puišiem noteikti nebūs. Tomēr tieši smagās spēlēs pret līdzvērtīgiem pretiniekiem treneriem ir vislabāk izvērtēt katra spēlētāja piemērotību uzvilkt izlases formu, kas ir gan gods, gan atbildība. Cerēsim, ka Beļavski acumērs nepievils. Nolanam tas tiešām bija teicams – tā viņš atklāja Miku Indraši, Kristeru Gudļevski. Arī Ralfu Freibergu, kuru šobrīd izlases sakarā gan nebūtu īpaši korekti minēt. Līdz 2016.gada decembrim viņam jāizcieš diskvalifikācija. Tāpēc jārod aizstājēji gan viņam, gan Vitālijam Pavlovam un jo īpaši Sandim Ozoliņam (ja viņu vispār kāds tik drīz spēs aizstāt!). Tāpēc sava veida piruetes tiek gaidītas no Beļavska arī aiz apmales, vadot Latvijas izlasi.
