Anda Rožukalne: Tukšraide no Salacgrīvas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Teksta tiešraide ir lielisks formāts, kas ļauj ziņu portāliem nodrošināt nepārtrauktu informācijas pulsāciju un pietuvoties reportāžas šarmam – sniegt emocijas, klātbūtnes efektu, nozīmīgu informāciju. Žēl, ka teksta tiešraide par aizraujošo „Positivus” festivālu delfi.lv izpildījumā izvērtās diezgan bezjēdzīgu tekstu virknē. 

„Positivus” ir žurnālistu  uzmanības arvien kaislīgāk lutināts notikums. Sekojot festivālam, mediji sev pievieno stilīguma un labas mūzikas gaisotni, ko pārstāv „Positivus”. To rāda "Lattelecom TV" kanāls, translēja vairāki radio kanāli, ziņas par mūziķiem un  festivāla kriminālnotikumiem bija visur.

Līdzās bildēm un ziņām delfi.lv piedāvāja ambiciozu, vairākas dienas garu teksta tiešraidi, ko nodrošināja portāla kultūras  sadaļas žurnālists Henriks Eliass Zēgners un sociālo tīklu redaktors Jānis Sildniks. Iepriekš veiksmīgi attīstījis tekstraides vēlēšanu un citu svarīgu notikumu laikā, „Positivus”  dienās Delfi pārstāvjiem šo starpžanru formātu izdevās degradēt. Pārsteidzoši, jo dzīvošana līdzi un stāstīšana par mūzikas festivālu varētu būt daļa no sapņu darba žurnālistikā. Turklāt daudz vērtīgu ziņu par festivālu bija "Delfu"  speciālajā „Positivus” sadaļā.

Vai vajadzēja teksta tiešraidi, ja bija citu mediju nepārtraukta informācija? Vajadzēja gan, jo šis formāts ļauj sekot notikumam, ja neesi pie TV vai radio. Tas dod iespēju ātri uzzināt svarīgāko, pavērsienus, pārmaiņas un notikumus.

Bet delfi.lv tiešraides saturs varētu noderēt kā piemērs portālu žurnālistikas deprofesionalizācijai. Ko tas nozīmē? "Delfu" izpildījumā tā ir no informācijas viedokļa mazvērtīgu tvītu virtene, kurai ar žurnālistikai raksturīgo ziņkārību, zinātkāri, daudzveidību un vēlmi atklāt notikumu ir ļoti maz kopīga. Teksti lielākoties nesaturēja nozīmīgu informāciju, kas palīdzētu saprast festivāla notikumus, uzzināt ko vairāk par mūziķiem, mūziku, skatītājiem. Autori lielākoties vēstīja par sevi, tuvumā redzamo, nepūloties pateikt ko vairāk par to, ka zāle ir zaļa un debesis zilas. Bet informācija no profesionālas informācijas atšķiras, tāpat kā tā atšķiras no ikdienas ļaužu tvītošanas.

Lielākajā daļā tiešraides tekstu informācijas nebija vai tās bija ļoti maz. Tā nebija noderīga ne tiem, kas festivālu redzēja klātienē, ne tiem, kas par to gribēja lasīt. Ja vien neinteresējaties par faktu, ka "Delfu" darbinieks atklājis kādu makaronu ēstuvi „Lietuviešu pastas busiņš iepriecina parastos gardēžus - garda pasta par saprātīgu cenu! Kāpēc es sev to atklāju tikai šodien?!", tad kaut ko tādu droši vien varēja radīt,  arī neesot festivālā, vien sekojot tā programmai tiešsaistē vai pa radio.

Šarmanto klātbūtnes detaļu vai informāciju, ko varētu iegūt tikai žurnālists festivālā, teksta tiešraides gandrīz ierakstu simtos vajadzētu meklēt ļoti lielam tiešraides autoru fanam. Protams, bija dažas skopas ziņas par mūziķiem vai pēkšņi ieraudzītu notikumu, bet konteksta trūkums un precizitātes neesamība teksta tiešraidi padarīja vairāk par pašu rakstītāju izpausmes formātu, nekā par vērtīgu informācijas avotu.

Kā atšķiras nekāda un profesionāla informācija var spriest pēc šāda ieraksta, kurā nav pieminēts notikums vai varonis: „Lielisks koncerts, ar kuru sākt svētdienas programmu. Enerģiski, talantīgi un interesanti” vai šis „Dejo visi. Ballīte ar vairākiem tūkstošiem cilvēku - sajūta ir fantastiska!”, vēl tikai šis: „Pūlī nemanu nevienu pašiņmietu” un „Nelaid cauri; ierij šito; pado' piespēl' - telšu pilsētiņā norit ļoti saspringtas futbola sacīkstes. Klausīties līdzjutējus ir jautrāk, nekā skatīties spēli”.

"Delfi" darbinieku sniegtās ziņas tematiski var sagrupēt šādi: kāds koncerts sākas/sāksies; cik daudz ir/nav publikas; ko es domāju par mūziku, festivāla dalībnieku vecumu vai laika apstākļiem, ko es redzu telšu pilsētiņā vai kādā no akcijām festivāla teritorijā. Tā arī ir deprofesionalizācija, kad pašprezentēšanās piepildīta tvītošana tiek uzdota par ziņām, padarot tās bezjēdzīgas un liekot šaubīties par žurnālistikas vērtību.

Interesanti un saturīgi var ziņot arī tvitera formātā. Tāpēc sociālie portāli piesaista profesionālu mediju rakstus un žurnālistus, jo smagi cieš no satura trūkuma. Iemesls? Cilvēki iemācījušies izvairīties no bezjēdzīgu ierakstu straumēm. Auditorija māk atšķirt žurnālistu un citu tvītus, pret profesionāļiem izvirzot augstākas prasības gan satura formas, gan uzticamības, patiesīguma un profesionālo vērtību kontekstā.

"Delfi" „Positivus” tiešraides šoreiz radīja papildinājumu tai informācijas izpratnei – tukšai, mazvērtīgai, autoru profesionālismu un izdomas trūkumu atklājošai, kas, pretēji daudziem vērtīgiem "Delfu" projektiem, liek šaubīties par Latvijas interneta portālu satura kvalitātes uzlabošanos.

Lai visiem labas un saturīgas teksta tiešraides!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti