Anda Rožukalne: Kam nav brīvas preses, tas ar savu domes lapu...

Divi it kā nesaistīti fakti. Bet tiem abiem ir kas kopīgs ar demokrātijas nākotni.

Pirmais.

Iedzīvotāji pašvaldību izdevumus uzskata par objektīviem un interesantiem, 11.jūlijā informēja "Leta". Ziņas saturu veidoja SKDS veiktās sabiedrības aptaujas rezultāti. Šī ziņa neizpelnījās ne citu mediju uzmanību, ne plašākas diskusijas.

Otrais.

Nedēļas nogalē ietekmīgais laikraksts “The Washington Post” redaktoru padomes vārdā publicēja plašu, analītisku rakstu “Donalds Tramps ir unikāls drauds Amerikas demokrātijai”. Arī šo rakstu Latvijas mediji nebija pamanījuši, tas nav Latvijā apspriests.

Divi it kā nesaistīti fakti, bet abi stāsta par to, ka sabiedrības dažādās pasaules malās notic cilvēkiem, kuri rupji pārkāpj konstitucionālās vērtības, kuri nonāk vai nonāks pie varas, melojot, uzbrūkot, apvainojot konkurentus un, pats galvenais, piesmejot pašus sabiedrības pastāvēšanas pamatus.

Bet atpakaļ pie Latvijas.

Plaši sazēlusī pašvaldības informatīvo izdevumu problēma nav jaunums. Par nodokļu maksātāju naudu radītie izdevumi konkurē ar neatkarīgu presi un dod iespēju sevi popularizēt vietējiem politiķiem. Jaunums ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pasūtītais SKDS pētījums un tajā iegūtie dati. 51% no aptaujātajiem atzinuši, ka pašvaldību izdevumi ir interesanti, 64% no tiem, kuri zina pašvaldību izdevumus, tos uzskata par objektīviem. Arī citas pētījuma atziņas ir uztraucošas – 74% aptaujāto uzskata, ka budžeta līdzekļu tērēšana pašvaldības izdevumu vajadzībām ir pamatota.

Līdzās datiem par sabiedrības vairākuma it kā izteikto atbalstu no pašvaldībām atkarīgo mediju tālākajai attīstībai satraucoši ir Latvijas Pašvaldību savienības centieni saglabāt vietējās varas izdevumu darbību reklāmas tirgū, raksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA). Topošās mediju politikas vadlīnijas paredz to ierobežot, lai vismaz tādējādi samazinātu draudus neatkarīgai presei un neturpinātos vietējā reklāmas tirgus kropļošana. Tā vietā pašvaldības jau maija beigās savas organizācijas kongresā skaidri pateica, ka mediju politikas ierosinājumus nepieņem, ka neatkāpsies no iespējas par iedzīvotāju naudu ne tikai publicēt sev izdevīgu informāciju, bet arī iekasēt naudu par reklāmām.

LPS kongresa paziņojumi bija vienlaikus agresīvi un absurdi. Tie jācitē veselām rindkopām:

“/../aiz šķietamām rūpēm par privātās reģionālās preses izdevumiem slēpjas centieni ierobežot informācijas brīvību, tostarp ieviešot cenzūru pašvaldības informatīvajiem izdevumiem.

/../ LPS rezolūcijā par tiesībām saņemt informāciju ir uzsvērts, ka katram iedzīvotājam ir tiesības informāciju par to, kā pašvaldība pilda priekšvēlēšanu solījumus, pamato savus patstāvīgos lēmumus un piemēro valsts politiku vietējiem apstākļiem, saņemt no pirmavota“.

/../katrai pašvaldībai ir tiesības patstāvīgi izvēlēties informēšanas formas, tostarp viedokļu žurnālistiku, notikumu žurnālistiku un informēšanu par pašvaldības iedzīvotājiem domātiem pasākumiem. /../

Savukārt vietējie privātās preses un pašvaldības preses izdevumi tiek aicināti publicēt savus īpašniekus un tiem piederošo daļu vai akciju struktūru“.

Šajā tekstā sajaukts viss kopā.

Slikti slēpta vēlme nosmacēt neatkarīgu informāciju, izmantojot nodokļu maksātāju naudu, tiek aizsegta ar sabiedrības konstitucionālajām tiesībām saņemt informāciju.

Patiesībā pašvaldību preses dominēšana pārkāpj sabiedrības tiesības saņemt neatkarīgu informāciju, ierobežo brīvas preses pastāvēšanu Latvijā.

Vēl lielākas ir muļķības par it kā iecerēto pašvaldību preses cenzūru, jo šīs avīzes ir sabiedrisko attiecību produkts, to saturs pirms publicēšanas saskaņots ar „klientiem“ un cenzēts pašvaldības sienās.

Pašvaldība kā pirmavots vietējās politikas interpretēšanā – šajā apgalvojumā ir vēlme skaidrot pašu veidoto politiku, cik iespējams ierobežojot citu mediju skatījumu. Par dīvainajām informēšanas formām, ieskaitot „notikumu žurnālistiku“ varētu pasmaidīt, ja vien šie vārdi, virpinot neesošus terminus, neturpinātu maldināšanas plūdus. Kā lielais fināls ir aicinājums neatkarīgiem medijiem atklāt savus īpašniekus, kuri gan pārsvarā ir zināmi, - ko gan vēl atklāt? Un to zina arī LPS.

Lielākā daļa no teksta ir tukša cilvēku mānīšana un biedēšana. Demagoģija. Svētu jēdzienu piesmiešana, lai piesegtu savtīgas intereses un aizstāvētu savas iegūtās pozīcijas. Un tās noturētu ar dārgām, labi apmaksātu speciālistu veidotām avīzēm, kas bez maksas tiek piegādātas iedzīvotājiem par viņu maksāto nodokļu naudu, radot iespaidu, ka cita informācija nav vajadzīga, ka brīvi mediji nebūs tik noderīgi.

LPS tekstus varētu uztvert kā fona troksni, ja nebūtu sākumā minētās SKDS aptaujas rezultātu. Tajos ir respondentu atbalsts LPS politikai. Tie rāda arī daļu no Latvijas sabiedrības portreta.

Vai cilvēki labprātīgi atsakās no tiesībām uz brīvu informāciju, ja kaut ko dabū par velti? Laikam, jā?!

Vai piekrītam, ka mūs māna, ar mums manipulē un sauc to par īsto demokrātiju? Tādā gadījumā problēmas ir nevis vietējiem politiķiem, bet sabiedrībai, ilgākā laikā pieradinātajiem, no pašvaldībām atkarīgo mediju lietotājiem.

Aptaujas mērķis bija pierādīt, ka pašvaldību avīzes, kas izliekas par brīviem medijiem, ir pareizā lietu kārtība, ka sabiedrība to atbalsta. Vai arī šāds sabiedrības viedoklis ir nekritiski jāatbalsta?

Par laimi nesen bija "Brexit" saulgrieži Lielbritānijā. Tie lika citām acīm paskatīties uz to, ko sauc par „tautas gribu“.

Vairs nav nepieklājīgi teikt, ka sabiedrības vairākums var kļūdīties, var būt maldināts, var izlemt nedomājot, ticēt baumām, ļauties emocionāliem impulsiem, nodarot kaitējumu savām un citu interesēm.

Latvijā pašvaldību izdevumu nekaunīga sasaistīšana ar „sabiedrības tiesībām uz informāciju“ ir tukšas runas līdz brīdim, kad daļa no sabiedrības to pieņem kā patiesību. Tad pašvaldību izdevumu ieguldījums iedzīvotāju smadzeņu skalošanā kļūst par draudu demokrātijas pamatiem, brīvu mediju pastāvēšanai un to lomai kvalitatīvas demokrātijas attīstībā Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ārpus ētera
Ārpus ētera
Jaunākie
Interesanti