Anda Rožukalne: 15 gadi pasaulē, kurā ir ziņu portāli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ja tu šo lasi, visticamāk, ka Latvijas lielāko portālu ziņas ir tava rutīna. Portāli "Delfi" un "Tvnet" viena gada laikā atzīmē 15 gadu pastāvēšanas jubilejas. "Delfi" to svinēja pagājušā gada novembrī, "Tvnet" dzimšanu sumina šajās dienās. Tas nozīmē sasniegumu sarakstu veidošanu, korporatīvās ballītes un lepnumu, ka izturējām, konkurējām, esam lielākie. Tas ir iemesls apcerēt arī neizbēgamos procesus, ko ziņu portālu attīstība atnesa sabiedrībai, žurnālistikai, mediju videi.

Lūk, mans, nežēlīgi īsinātais, saraksts.

Līdzīgi un atšķirīgi. Latvijā kopumā notika tas pats, kas citās valstīs – interneta vietnes, kas sāka izvietot aktuālo informāciju, pamazām attīstījušās līdz nopietnu mediju statusam un dominē, piedāvājot visplašāko informāciju. Latvijā nenotika tā kā citās valstīs, kur lielākie portāli izauga no esošajiem medijiem, pārņemot tradīcijas, laužoties jaunu profesionālisma principu ērā.

Latvijā interneta mediju vidē svarīgākie ir t.s. „pure players” jeb tiešsaistes mediji, kuru sākotnē un aizmugurē nav preses izdevumu, TV vai radio kanālu, vai to visu kopā.

Latvijas iedzīvotāji ziņām internetā velta nozīmīgu sava tiešsaistē pavadītā laika daļu. Tradicionālie mediji, apjautuši portālu spēku, ar krietnu novēlošanos cenšas tos noķert jau vismaz septiņus gadus.

Ātrums. Tas ir galvenais vārds, ko pētījumos min arī portālu darbinieki Latvijā un citur. Kvalitātes kritērijs, ietekmes mērs. Jo ātrāk, jo labāk. Ātrums rada dinamiku, ļauj mainīties, izmēģināt idejas, bet tas veicina paviršību, samazina satura kvalitāti. Ak, nelieciet, man runāt par visu, ko tas nodarīja valodas kvalitātei un izpratnei par to, kas ir labs saturs! Mēs pieradām, ka informācija pienāk visu laiku, ka tās pulsējošā plūsma ir nepārtraukta.

Tradicionālajiem medijiem nav vērts īpaši sacensties ziņu piegādes ātrumā, tie var konkurēt tikai ar oriģinalitāti, saturu, kvalitāti, šarmu.

Lētums. Informācijas kļuva tik daudz, tā ir tik viegli pieejama, ka arī satura ziņā tā kļuva lēta.

Informētība kļuvusi atkarīga no katra paša atlases spējām un prasmes ziņu drupatas savienot, piešķirot fragmentos sabirušajam informācijas patēriņam nozīmi.

Nereti vārdus „informētība” vai „notikumu izpratne” varētu aizvietot vai savienot ar vārdu „ilūzija”, kas tomēr pieklājīgāks par citiem, kas nāk prātā. Ak, nelieciet man pievienot un paši nesūtiet lētu ziņu piemērus! Interneta medijā ir iespējams atrast gan kvalitatīvas ziņas, gan atbaidošu drazu. Es šoreiz runāju par nopietnām tendencēm, nevis izjūtu mirkļa laimes izjūtas uzplūdus, ka esmu nodzīvojusi līdz brīdim, kad Linda Leen „beidzot pozē peldkostīmā”.

Laiks. Ātrums un lētums samazinājis informācijas dzīves ilgumu. Tas ir vien mirklis, kad tveram pēc kā jauna, reizēm pat nenojaušot, ka tāda ir īstā dzīve laikmetā, kurā ikdienas zināšanu trauku daudziem piepilda virsraksti un nekas vairāk, kā tikai virsraksti, jo neko daudz vairāk nepagūstam izlasīt tajās pāris minūtēs, kas pavadītas portālu ziņu vidē.

Jauni formāti un jaunas industrijas. Nav iespējams uzskaitīt tos tehnoloģiju, kā arī nejauši dzimušu vai ilgi pārdomātu ideju radītos informācijas pasniegšanas un reklāmas formātus, kādus esam piedzīvojuši portālu attīstības gados. Bet portāli - mums, lasītājiem, par to neko daudz nezinot, - ir veicinājuši interneta auditorijas pētījuma metožu un rīku attīstību, arhivēšanas pieeju pārveidošanos, lielo datu izmantojuma iespējas, digitālā mārketinga plaukšanu dažādos virzienos.

Deprofesionalizācija un profesionalizācija. Portālos sākotnēji būtiskāk bija informāciju ievietot, sakārtot, savienot, izcelt, nevis radīt. Informācijas producēšanai bija lielāka nozīme nekā saturam un zināšanām par to. Tāpat kā daudzos jaunos projektos, kur viss sākas ar dažiem cilvēkiem, kas dara visu, arī portālu informācijas kvalitāti ilgu laiku nebija vērts pārāk kritizēt – ja ziņas top ar domu, ka tās var veidot jebkurš, tad nevajag brīnīties, ka tās izskatās, kā kura katra radītas. Bet mēs brīnījāmies gan un šūmējamies par to joprojām, vai ne?

Tomēr pēdējie pieci gadi situāciju mainījuši. Portālu redakcijas nu var sacensties ar lielo mediju ziņu dienestiem, daļa satura - ar nopietnu žurnālistiku.

Interneta portālos profesionalizācija atnākusi, salīdzinoši veiksmīgi apvienojot klasiskās žurnālistikas ideālus un vērtības ar interneta tehnoloģiju iespējām.

Ziņas papildinājuši digitālie žurnāli, saturs gan tā kvalitātes ziņā, gan žanriski  kļuvis daudzveidīgāks. Atliek vien risināt satura kvalitātes uztveres problēmu – daļa pamana lēto satura daļu un to attiecina uz visu piedāvājumu.

Komercializācijas uzvara. Droši vien precīzāk būtu sacīt, ka apmeklēšana, uzturēšanās, lietošana portālu gadījumā nozīmē izdzīvošanu, pastāvēšanu, reklāmdevēju interesi, biznesu. Patīk tas mums vai ne, bet lielākie interneta portāli ir to nedaudzo Latvijas mediju vidū, kuri arī mediju un reklāmas krīzes smagākajos gados spēja pastāvēt, attīstīties paši saviem spēkiem. Komerciālu interešu nozīmīgums ir ierakstīts portālu dzīves kardiogrammā, bet tas nav jāpieņem kā vienīgais to darbības attaisnojums.

Zagšana un copy-paste. Tas nav viens un tas pats, bet reizēm saplūst. Portāliem ir milzu nopelni slinkās žurnālistikas jeb copy-paste kultūras attīstībā. Daļa no portālu publicētās informācijas atgādina zagtu mantu glabātuves, kur piemirsies, kam un kā paņemts. Kamēr globālās un lokālās politikas visos līmeņos notiek diskusijas ap autortiesību jēgu, interneta portālu konkurence pamazām sakārto arī šo jomu.

Zagt no tuvākā konkurenta interneta vidē vairs nav tik vienkārši. Arvien biežāk vismaz kopēto un tulkoto ziņu avoti tiek uzrādīti.

Vienkāršu paņemšanu aizvieto sadarbības projekti, izmainot arī starpmediju konkurences paradigmu.

Auditorija. Varētu atsevišķi rakstīt par līdzdalības kultūru un interneta komentāru kultūru (kam veltīti jau veseli īstu un virtuālu grāmatu skapji), bet Latvijas gadījumā gribu izcelt auditorijas pretrunīgumu. Lietotāji ļoti ietekmē portālu saturu. Daudzus interesē nozīmīgas un kvalitatīvas ziņas, bet ar pirkstu gaisā rakstīti horoskopi, lēta mistika, pseidozinātnes murgi, maģija un izdomājumi no pasaules visdzeltenākajiem tabloīdiem neparādīsies portālos, ja kāds tos kaislīgi nelasīs. Lasītāju uzmanību pievilināšanas āķi, satraucošie un emocionālus impulsus veicinošie virsraksti, minētajām un „selfiju karalieņu” vai interneta dzīļu „hitu” ziņām pievilina arī tos, kam tas viss neinteresē. Un tad nu mēs gūstam ar kvalitatīvu ziņu lietojumu nesaistītas baudas – dusmoties,  uzjautrināties, kavēt laiku ap to formu. Manuprāt, atklājumi par mediju auditorijas dabu ir viens no nozīmīgākajiem portālu ziņu sadaļu un komentāru vides pienesumiem.

Mediju lietotprasme. Interneta portāli ir lieliska vide, kurā neskaitāmus biedējošus un ļoti pārliecinošus piemērus atradīs mediju lietotprasmes kā nozīmīgas mūsdienu izglītības daļas popularizētāji. Neuzticami avoti, pseidoziņas, propagandas variācijas,  maldinoši virsraksti un sagrozīta informācija - to visu var mācīties atpazīt ar portālu palīdzību.

Portālu saturs un portālu lietošana ir jauna pasaule. Tai varētu veltīt vēl vairākas slejas. Bet nesauksim interneta medijus par jauniem. Tie vairs nav jauni, to vietā jau rodas citi. Kamēr mēs vēl lasām portālu ziņas, tā varam piedalīties to nozīmīgās jubilejas atzīmēšanā!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti