Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Eiropas valstis gatavojas EP vēlēšanām: Lielbritānijas stāstam nevajadzēja būt

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Māris Zanders: Informatīvais troksnis nogurdina un dara neuzmanīgus

Aiga Pelane: Visām Latvijas bankām būs jāaizdomājas - kā dzīvot tālāk

Aiga Pelane: Visām Latvijas bankām būs jāaizdomājas - kā dzīvot tālāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vēl februārī, izmetuši no Finanšu sektora attīstības plāna norādi par Latviju kā finanšu pakalpojumu centru, politiķi, šķiet, pasmaidīja, jo bija it kā izdarījuši vēl vienu darbu, lai atjaunotu sašmucētās banku nozares reputāciju. Pagāja nedēļa, un premjers stingri pateica – nozarē būs „kapitālais remonts”. Valstsvīri un ierēdņi nu stumda un maina likumu pantus, raksta atskaites un skaita, cik daudz svešas naudas pamet Latvijas banku kontus. Tikt vaļā no „netīrās naudas” mazgātājas slavas nav viegli. Papīru daudz un darba arī. Taču - kas notiks ar komercbankām, kādas ir to nākotnes perspektīvas?

ĪSUMĀ:

  • Finanšu nozari Latvijā būtiski ietekmēja globālā ekonomikas krīze, alternatīvu un “fintech” attīstība, arī ģeopolitiskā situācija.
  • Pašlaik Latvijas banku sistēma piedzīvo dziļu identitātes krīzi, un dzīvot pa vecam būs grūti visām Latvijā mītošajām bankām.
  • Bijušajām nerezidentu bankām nebūs vienkārša gan privātpersonu, gan uzņēmumu pārvilināšana. Tas var dārgi maksāt.
  • Lai rastu darbības iespējas citās valstīs, Latvijas mazajām bankām traucē unikāla piedāvājuma neesamība.
  • Banku biznesā augoša konkurence ir no “fintech” puses, no kuriem Latvijā pazīstamākie – ātrie kredīti.
  • Visticamāk, kādam bankām nāksies aiziet no Latvijas tirgus. Taču būtiskas pārmaiņas nozarē lielus satricinājumus Latvijas tautsaimniecībai neradīs.

Finanšu nozares vide mainās

Finanšu nozari ir ietekmējuši vairāki notikumi, kas mainīja attieksmi gan pret baņķieriem, gan arī pret bankām kā būtisku šīs nozares sastāvdaļu. Agrāko gadu naudīguma spozme un ietekme lēnām rūk, un tas labi redzams arī Latvijā.

Pirmās būtiskās izmaiņas banku tirgū notika jau pirms desmit gadiem. Tieši tad finanšu nozare pirmo reizi tika pamatīgi sakratīta. Bija globālā finanšu un ekonomikas krīze, pirms tās bankas bija pamatīgi uzdzīvojušas – devušas kredītus, īpaši nerūpējoties par riskiem un nedomājot par ilgtermiņa sekām. Viss sabruka. Cilvēki, ne tikai Latvijā, bet arī citviet, nevarēja atdot savus parādus, bankas cieta zaudējumus, un daudzas nācās glābt ar nodokļu maksātāju naudu. Tas radīja pirmo neapmierinātības vilni, kas gāja pāri arī Latvijai. Lai arī pagājuši desmit gadi, vēl joprojām ik pa laikam kāds sāk diskusiju – kādas sekas uz mūsu dzīvi ir atstājusi, piemēram, "Parex" bankas glābšana.

Otrkārt – pirms desmit gadiem mainījās pati finanšu vide un sāka attīstīties dažādas alternatīvas. Jaunas iespējas radās tiem finansistiem, kas bija spiesti aiziet no grūtībās nonākušajām bankām, tāpat arī tiem jaunajiem talantiem, kas tikai pirms desmit gadiem sāka strādāt un gribēja labi pelnīt. Tas viss sakrita arī ar jauno tehnoloģiju uzplaukuma vilni un sāka rasties daudzi tā saucamie "fintech" jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Tie piedāvāja cilvēkiem pakalpojumus, ko vairs nevarēja vai nevēlējās piedāvāt bankas. Piemēram, Latvijā uzplauka tā saucamie ātrie kredīti, kas nu ir jau nokoduši palielu tirgus daļu no patēriņa kreditēšanas.

Treškārt, banku dzīvi būtiski ietekmēja arī ģeopolitiskā situācija. Piemēram, rietumvalstīm pēc Krimas aneksijas strauji sabojājās attiecības ar Krieviju, tika noteiktas sankcijas. Tāpat Eiropa piedzīvoja bēgļu krīzi un pasauli pāršalca terorisma vilnis. Nesaprotamu naudas plūsmu apkarošana ir kļuvusi par ļoti būtisku rīku, lai ierobežotu terorisma finansēšanu un izskaustu koruptīvos darījumus, kuros tik ļoti nepieciešama naudas atmazgāšana. Šobrīd kontroles pastiprināšanos no starptautiskiem uzraugiem izjūt ne tikai Latvijas bankas. Pamatīgu netīrās naudas skandālu piedzīvoja arī Igaunija, problēmas atrastas arī Lietuvas, Čehijas un citu valstu bankās.

Latvijas politiķi lepojas, ka esot izdarījuši jau tik daudz netīrās naudas izskaušanā, ka varēšot konsultēt citas valstis. Iespējams, ka tā arī notiks.

Taču Latvijas banku sistēma, manuprāt, šobrīd piedzīvo vienu no lielākajiem satricinājumiem tās vēsturē – dziļu identitātes krīzi.

Turklāt problēmas ir ne tikai tām nelielajām Latvijas bankām, kuras agrāk specializējās uz tā saucamo nerezidentu naudas apkalpošanu un pirmās nokļuvušas zem sitiena. Dzīvot pa vecam būs grūti visām Latvijā mītošām bankām.

Jaunu tirgu meklējumos

Patlaban 12 Latvijas komercbankas ir iesniegušas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā savus jaunos biznesa plānus. Kas tajos sarakstīts – plašai sabiedrībai nav zināms. Taču ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus un situāciju, kad jauns biznesa modelis ir jāizdomā ātri, var pieļaut, ka lielas oriģinalitātes tajos nav.

Ir skaidrs, ka bankas var strādāt, par pamatu ņemot vietējo, šajā gadījumā - Latvijas tirgu, vai arī mēģināt atrast klientus citās valstīs.

Paskatīsimies uz Latvijas tirgu, kas sastāv no divām daļām – privātpersonām un uzņēmumiem.

Tātad - Latvijā patlaban oficiāli dzīvo nedaudz vairāk nekā 1,93 miljoni iedzīvotāju. Realitātē visdrīzāk vēl mazāk, jo daudzi ilgstoši strādā ārvalstīs un neinformē par to Latvijas iestādes. Iedzīvotāju skaits sarūk, un nekas neliecina, ka situācija varētu kardināli mainīties. Proti, diez vai strauji sāks dzimt bērni vai arī no ārvalstīm atgriezīsies liels skaits aizbraukušo, vai arī – valstī tiks ievesti darbinieki no citām zemēm un tiks atļauts daļai šeit palikt. Tātad ap tiem nepilnajiem, oficiālajiem diviem miljoniem cilvēku vien grozīsimies. Ja pat ne mazāk. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt – svarīgi saprast, cik bagāti ir šeit dzīvojošie cilvēki. Jo bagātāks cilvēks, jo vairāk finanšu pakalpojumu viņš var izmantot. Politiķi mīl saukt algas lielumu, kas ir uz „papīra”, un pērno gadu mēs noslēdzām ar smuku ciparu - vidējā darba samaksa valstī tuvojās 1100 (tūkstoš simt) eiro mēnesī. Tiesa, nepilni 28% no visiem strādājošajiem tomēr saņēma algu, kas bija mazāka par 500 eiro. Vidējais pensijas apmērs pārsniedz tikai 300 eiro. Nabadzības riskam valstī ir pakļauts teju katrs ceturtais iedzīvotājs. Tā kā – nekāda bagātā nācija pagaidām tomēr vēl neesam.

Praktiski visus Latvijas iedzīvotājus savā starpā jau ir sadalījušas tā saucamās lielās jeb universālās bankas, kas gadu desmitiem ir orientējušās uz vietējo tirgu.

Vai bijušajām nerezidentu bankām ir iespēja piesaistīt cilvēkus sev? Teorētiski – jā. Taču tas maksās dārgi. Piemēram, vai jūs zināt, kas ir "Blue Orange Bank" vai "Signet Bank", vai "Expobank"? Kāpēc gan kādam būtu jāmaina sava banka un jāpāriet no "Swedbank", "SEB banka", "Citadeles" vai "Luminora" uz mazajām, līdz šim plašākai sabiedrībai nezināmām bankām? To būs grūti paskaidrot un arī dārgi.

Bet tagad par to, kas notiek ar juridisko personu jeb Latvijas uzņēmumu tirgu.

Uzņēmumu tirgū situācija ir līdzīga. Ir lielie un stabilie uzņēmumi, par kuriem cīnās visas bankas. Šie uzņēmumi ir tie, kas paši izvēlas banku, kas viņus kreditēs, un nevis otrādi, un vairumā gadījumu tās tomēr ir Latvijā jau strādājošās, lielās bankas.

Protams, Latvijas ekonomika sastāv ne tikai no lieliem uzņēmumiem, turklāt jauni uzņēmumi rodas visu laiku. Ja paskatās Ekonomikas ministrijas statistiku – mūsu ekonomikā dominē tādi, kuros strādā līdz 10 darbiniekiem un apgrozījums nepārsniedz divus miljonus eiro gadā. Tie ir pavisam mazi uzņēmumi, un nereti viņiem ir problēmas nodrošināt labu finanšu veselību. Turklāt, ja kādā no nozarēm iestājas krīze, šie uzņēmumi mēdz arī visai ātri bankrotēt.

Protams, šos uzņēmumus var pārvilināt no viņu pašreizējās bankas ar labāku piedāvājumu un izdevīgākiem nosacījumiem. Bet jau atkal – vai bijušajām nerezidentu bankām ir unikāls piedāvājums, kāda nav vai nebūs pašreizējie tirgus līderiem? Turklāt arī peļņa no šādiem klientiem būs potenciāli neliela un riski augsti.

Varbūt bijušās nerezidentu bankas jaunas darbības iespējas var atrast citās valstīs?

Protams, var! Taču atkal vienīgi tad, ja ir kāds unikāls piedāvājums, kas šajā citas valsts tirgū nav atrodams, vai arī ir daudz naudas, kuru var izmantot mārketingā, lai piesaistītu klientus. Latvijas mazajām bankām gan ar lielu naudu, gan unikāliem piedāvājumiem ir problēmas. Šīs bankas savu unikalitāti balstīja uz pazīšanos un spēju nodrošināt visvienkāršāko no banku pakalpojumiem – ātri pārskaitīt naudu no viena konta uz otru.

Turklāt citās valstīs priekšā ir arī daudz vietējo banku – gan lielu, gan mazu, kuras tāpat cīnās par savu tirgus daļu un nevienam citam no laba prāta to neatdos. Arī citās valstīs nepatika pret naudas atmazgātājiem aug, līdz ar to arī tur būs stingrāka uzraudzība. Līdz ar to eksportēt Latvijā gadiem slīpēto pieredzi nerezidentu apkalpošanā, būs sarežģīti.

Konkurence arī no nebanku sektora

Jau minēju, ka ar pārmaiņām diemžēl jārēķinās ne tikai tām bankām, kas specializējās nerezidentu apkalpošanā. Domāt par tālāko darbību nāksies visiem, jo finanšu tirgū arvien aktīvāk ienāk "fintech" jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Piemēram, dažāda veida maksājumi, kas notiek bez banku starpniecības, ir pieejamas maksājumu kartes, kuras neizsniedz bankas. Latvijā – vispazīstamākie uzņēmumi no "fintech" grupas ir ātrie kredīti.

Bet - šoreiz ne par šī biznesa morāli. Paskatīsimies uz pašu produktu, kāpēc tas Latvijā kļuva tik populārs. Ātrie kredīti radās īsi pirms krīzes, 2007. gadā, taču īstu bumu piedzīvoja pēc tam, kad dabūt naudu no bankām, piemēram, patēriņa kredītam bija praktiski neiespējami. Bankas tolaik bija aizņemtas ar savas „ādas” glābšanu pēc tā saucamo „trekno gadu” kredītu izsniegšanas kampaņas. Savukārt cilvēki bija pieraduši pie ātras naudas un pieprasījums pēc šiem kredītiem strauji auga.

Šobrīd Latvijā ir izsniegtas jau 60 licences nebanku kreditētājiem. Izsniegto kredītu apmērs ar katru gadu aug. Pērn pirmajā pusgadā no jauna aizņēmumos tika izsniegti 309 miljoni eiro. Bankas mēģina daļu no krīzes laikā zaudētā tirgus atgūt, taču ne īpaši sekmīgi.

Jāpiebilst, ka nebanku kreditētāji nodrošina ne tikai naudu patēriņam un izklaidēm. Palielinās to nebanku kreditētāju skaits, kas izsniedz aizdevumus mājokļu iegādei. Summas pagaidām nav lielas – pagājušā gada sešos mēnešos no jauna izsniegti hipotekārie kredīti par nedaudz vairāk nekā pieciem miljoniem eiro, taču aizdotās naudas apmērs aug. Tas tāpēc, ka bankas nelabprāt izsniedz kredītus lauku māju iegādei tālāk no Rīgas. Taču ir cilvēki, kas šādas mājas vēlas iegādāties. Tāpēc iet pie nebanku kreditētājiem.

Tātad - lai saglabātu tirgū jau esošās pozīcijas vai lai iekarotu jaunu tirgus daļu,

bankām būs jākaujas ne tikai savā starpā, bet arī ar cita veida finanšu uzņēmumiem, kuri arvien vairāk piedāvās tradicionālos banku pakalpojumus.

Turklāt – ērtā un viegli pieejamā veidā.

Banku skaits saruks?

Satricinājumi banku vidē šobrīd patiešām ir tik lieli, ka notiks pamatīgs „kapitālais remonts”. Taču tas būs saistīts ne tikai ar stingrākiem likumiem un banku uzrauga nomaiņu kā to, šķiet, patlaban ir iedomājušies politiķi.

Tas, ko mēs redzēsim vispirms, – Latvijā banku skaits, visdrīzāk, turpinās samazināties. Tas gan nav nekas pārsteidzošs. Tas jau ir noticis pēdējo desmit gadu laikā. Proti, 2008. gadā Latvijā bija 21 banka un sešas ārvalstu banku filiāles, bet pērnais gads noslēdzās jau ar 15 bankām un piecām filiālēm. Es neticu, ka visas pašreizējās Latvijā strādājošās bankas atradīs sev jaunu, darboties spējīgu biznesa modeli, kas turklāt strādās ilgtermiņā.

Cilvēku skaita ziņā sarūkošais un ne īpaši bagāto cilvēku tirgus apmierināt visu pašreizējo banku vajadzības nevarēs, un kādam vajadzēs arī no šī tirgus aiziet. Kāda būs šī aiziešana – vai vienkārši slēdzot, vai pārdodot, vai pievienojoties, vai apvienojoties – tas jau ir banku akcionāru ziņā.

Turklāt ir arī skaidrs, ka neviens par šo procesu īpaši neskums. Finanšu un apdrošināšanas nozares daļa Latvijas iekšzemes kopproduktā sarūk, un pērnā gada nogalē bija vairs nepilni 4%. Tas nozīmē, ka

būtiskas pārmaiņas pašā nozarē nekādus lielus satricinājumus Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai neradīs.

Taču – ko darīt ar premjera Krišjāņa Kariņa pasludināto „kapitālo remontu”? Manuprāt, svarīgi skatīties plašāk un sākt nopietni domāt ne tikai par kontroles pastiprināšanu, bet arī par attīstību. Piemēram, kaimiņvalstī Lietuvā valsts īpaši atbalsta jauno finanšu tehnoloģiju uzņēmumu darbību. Latvijā? Kaut kā šķiet, ka Latvijā cerēt uz īpašu atbalstu finanšu sektoram laikam ir lieki. Latvijā baņķierus vairs nemīl.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ārpus ētera

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti