Par kontekstu
Nav šaubu, ka reaģējot uz rakstu virsrakstiem par automašīnām ar uzlīmi "Я русский" pievērsto policijas uzmanību, vērts analizēt šo jautājumu. Piekrītu RUS.LSM.lv publicētā raksta autoram Sergejam Pavlovam, ka konteksts ir svarīgs, no tā "viss" atkarīgs. Viņš pats šo atziņu licis raksta virsrakstā, domājot par situācijām, kad kāds uz sava auto uzlicis uzlīmi "Я русский", un šāda uzlīmes uzlikšana varētu tikt interpretēta kā kara atbalstīšana. Raksta fokusā ir juridiska situācijas analīze, atzīstot, ka šis uzraksts nav aizliegts, kā tas ir ar, piemēram, oranži brūni svītrotajām Georga lentītēm.
Rakstam ir skaidra struktūra, tajā izmantoti dokumenti, sociālās tīklošanās vietnēs redzēta informācija, policijas amatpersonas, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, jurista Alekseja Dimitrova viedokļi. Tomēr tas ir vienpusīgs – tajā nav iekļauta ar aktuālo ģeopolitisko situāciju saistīta būtiska informācija par "Я русский" izmantojumu un vērojamas tipiskas domāšanas kļūdas.
Vērtējot raksta profesionālo kvalitāti, ar kontekstu domāju profesionālu praksi, kad, analizējot aktuālu un svarīgu jautājumu, tiek izmantota nozīmīga informācija, kas raksturo izvēlēto tēmu. Šajā rakstā pieminēts, bet neizskaidrots palicis būtisks jautājums, kāpēc vispār radusies problēma ar uzlīmi "Я русский". Tas pieminēts kā no Igaunijas nākusi akcija – flešmobs jeb zibakcija, ko apsprieduši Latvijas platformas "X" lietotāji.
Uzraksta parādīšanās un tā izmantojums ir svarīgākais, kas būtu skaidrojams auditorijai. Tomēr šis būtiskais žurnālista darbs ir palicis nepadarīts, jo Igaunijas kolēģi nav uzrunāti un informācija par Igaunijas notikumiem nav iegūta. Tādējādi notikušā cēlonis nav apspriests, lai gan informāciju varēja atrast turpat minētajā "X" platformā, kur šo notikumu komentē Igaunijas žurnālists Martins Laine. Vairāki raksti par zibakcijas izpausmēm lasāmi Igaunijas sabiedriskā medija ERR vietnē, tajā aprakstīta arī diskusija par sabiedrības attieksmi pret šo zibakciju.
Vai tiešām vienā rakstā jāiekļauj viss, man jautāja sabiedriskā medija kolēģi, kad ar viņiem diskutēju par šo rakstu? Nē, bet svarīgākais gan. Juridiskā analīze, vairāku avotu izmantojums pirmajā brīdī izskatās pēc mehāniski izveidotas viedokļu daudzveidības, jo tiesiskā puse ir svarīga, tomēr tā nav vienīgā. Skaidrs, ka katram jaunam publiskās komunikācijas materiāla izmantojumam likumu veidošanas prakses netiek līdzi, tāpēc svarīgāki ir arī citi aspekti, piemēram, uzraksta nozīmes un tā izmantojuma būtība. Īpaši Latvijā, kur, spriežot pēc raksta, fiksēti un uz to brīdi tiek pārbaudīti tikai divi gadījumi, kad uz mašīnām policija pamanījusi uzlīmes "Я русский". Varētu teikt, ka raksta fokusa izvēle parāda redukcijas kļūdu. Tā ir viena no domāšanas kļūdām, kad cilvēki sarežģītus procesus skaidro ar vienu faktoru. Šajā gadījumā, mēģinot pievērst uzmanību jautājumam, veicot tikai juridisko analīzi gadījumam, ja cilvēks izmanto auto uzlīmi "Я русский", nav izdevies izskaidrot, kāpēc šis šobrīd ir svarīgs jautājums un ko tas nozīmē.
Tālāk par aktuālu iespējamo skaidrojumu.
Par saukli "Я русский"
Dziedātājs Šamans, dziesma "Я русский" un vēl vairākas citas dziesmas ir kļuvušas ļoti populāras pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Pirmā no tām ir dziesma "Vstanem" (piecelsimies – tulk. no kr. val.), kas atskaņota dienu pirms iebrukuma Ukrainā 2022. gada 23. februārī. Vairākos uzticamos avotos Šamans, kas iepriekš bija mazpazīstams popmūzikas izpildītājs, novērtēts kā kara atbalstītājs, kurš uzstājas Krievijas Federācijas valdības rīkotos pasākumos un ar koncertiem apmeklējis okupantus arī sagrābtajās Ukrainas teritorijās Luhanskā un Mariupolē.
Dziesma "Я русский", kas radās mazliet vēlāk 2022. gada 22. jūlijā, ir kļuvusi ļoti populāra. Tās uzstāšanās laikā gan uz skatuves, gan publikā netrūkst Krievijas Federācijas karogu, bet apmeklētāji izmanto arī Krievijas impērijas simbolus. Vērtējot dziesmas saturu, tās izmantojumu, plašās dziesmas reklāmas kampaņas un valsts iestāžu rīcību, kas apmaksā tūkstošiem biļešu iegādi, ko pēc tam bez maksas izsniedz publikai, lai tā piepildītu Šamana koncertus, viegli saskatāma saistība ar propagandu, kara atbalstīšanu, patriotisma veicināšanu apstākļos, kad "Krievijas Federācija atrodas starptautiskajā izolācijā", raksta The Moscow Times. Šamans uzstājies gan Ukrainas okupēto teritoriju aneksijas svinībās Sarkanajā laukumā, gan Krimas aneksijai veltītā pasākumā Lužņiku stadionā Maskavā, ko apmeklēja arī Putins, teikts rakstā.
Iepriekš viņa mūzika nebija ne patriotiska, ne plaši pazīstama, bet šobrīd dziedātāja Šamana uzvedība un viņa dziesmu saturs ir grūti atšķirams no tām propagandas definīcijām, kas propagandu raksturo kā sistemātiskus centienus manipulēt ar cilvēku uzskatiem, attieksmēm, darbībām, izmantojot simbolus (vārdus, žestus, plakātus, pieminekļus, mūziku, apģērbu, ģerboņus, naudas zīmes, matu sakārtojuma stilus u.c.). Šajā dziesmā un ap to ir spēcīgas emocijas, tā skar būtiskus identitātes jautājumus, tā atsaucas uz aktuālo noskaņojumu un notikumiem, tās daudzināšanā tiek ieguldīti lieli resursi un notiek auditorijas uzmanības vadīšana, kas ir būtisks propagandas uzdevums. Šajā kontekstā dziesma ir saistāma ar kara propagandu, jo Šamana atbalsts Krievijas iebrukumam Ukrainā un ar to saistītajai nežēlībai, teroristiskajām darbībām, ir daļa no skatuves tēla.
Tāpēc visnotaļ loģisks ir pieņēmums, ka auto uzlīmes uzlikšana uz sava auto ir vērtējama kā aktīva komunikatīva rīcība, kas saistīta ar dziesmas "Я русский" popularitāti un tajā ietverto vēstījumu, kā arī citām nozīmēm, ko ietver dziesma un dziedātāja komunikācija.
Vai uzlīme "Я русский" ir tas pats, kas uzlīme "Latvietis"?
Vai tāpēc "Я русский" nedrīkst līmēt uz auto? To neesmu teikusi, bet profesionālisma principi liktu žurnālistam pievērst uzmanību "Я русский" izcelsmei, tāda paša nosaukuma dziesmas vēstījuma dažādajiem slāņiem, tās lietojumam un iespējamai ietekmei, arī uz Latvijas auditoriju.
Autors rakstā spriež par uzlīmes izmantojuma iespējamo nolūku, tas noteiktu policijas rīcību, bet nav to noskaidrojis. Tomēr pats to divos raksta fragmentos salīdzina ar uzlīmi "Latvietis", kas redzama uz daudziem auto Latvijā. Šo salīdzinājumu arī uzskatu par domāšanas kļūdu, jo, iespējams, autors seko nepamatotai pārliecībai, ka abi uzraksti, kas formāli patiešām apliecina tikai tautības nosaukumu, pēc savas aktuālās nozīmes ir vienādi. Tā var spriest tikai tad, ja ignorē dažādus kontekstus. Tāpēc raksts ir vienpusīgs, jo tajā nav izklāstīta problēmas būtība, nav aplūkoti rakstā apskatītā vēstījuma (uzlīmes) nozīmes, to izmantojuma mērķi. Parasts viedokļu apkopojums varētu būt par pamatu ziņai, bet šis ir pozicionēts kā analītisks raksts. Profesionālās ētikas vērtējumā žanra prasības ir būtiskas.
Ko par rakstu domā LTV redaktori?
RUS.LSM.lv redakcija atbildēs uz ombuda jautājumiem raksta: "Jāatzīmē, ka mēmam (no meme — angļu val.) "Я русский" ("Esmu krievs" kr. val.) ir vismaz 100 gadu vēsture. Šo gadu laikā tas tika izmantots dažādu, reizēm savstarpēji izslēdzošu vēstījumu "translācijai". Identiska vai līdzīga (ar domu zīmi "Я — русский" vai bez tās) satura uzlīmes / uzraksti bija vērojami Latvijā, kā arī citās valstīs gan 1990., gan 2000. gados, gan vēlāk, kad tiem bez noklusējuma nevarēja būt nekāda sakara ar mūsdienu Krievijas Federācijas agresiju Ukrainā un tās slavināšanu." Tā ir ļoti svarīga piebilde, kurai būtu bijusi vieta rakstā, pievēršot uzmanību ne tikai vārdam, bet tā dažādām nozīmēm, kontekstiem un izmantojuma situācijām.
Tomēr rakstā tas nebija iekļauts, arī tāpēc es, kā Latvijas sabiedrisko mediju ombuds, esmu atzinusi, ka raksta autors ir pārkāpis Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālo vadlīniju 1.4. punktā minēto objektivitātes principu, kas noteic, ka "sabiedriskie mediji satura izklāstā balstās uz faktiem, izmanto informāciju, kas palīdz saprast kontekstu, un gādā, lai izskan tematam, žanram vai raidījuma formātam būtiskie argumenti un viedokļi". Šajā rakstā nav minēti tieši būtiskie argumenti.
Arī RUS.LSM.lv atbildēs, cita starpā, ir atzītas konteksta problēmas: "RUS.LSM redakcija piekrīt, ka, iespējams, tekstā trūkst informācijas, ar ko izteiciens "ja russkij" asociējas šodien (piemēram, ar Krievijas mūziķa dziesmu "ja russkij", kuru izmanto Kremļa propaganda kara atbalstam) un līdz ar to, kāpēc Latvijā un Igaunijā tik asi reaģē uz uzlīmēm ar tādu uzrakstu, bet, no otras puses, žurnālistikā nedrīkst vispārināt, un ne visiem šis izteiciens asociējās tieši ar šo dziesmu, tāpēc viedokļi dalās, vai būtu pareizi "reklamēt" vienu no Kremļa propagandas sejām. Līdz ar to tekstā pieminēta šī flešmoba prokremliskā būtība un ka par to aktīvi informēja prokremliskie "Telegram" kanāli."
Līdzīgu vērtējumu izdarījusi arī LTV redkolēģija, kas pēc raksta izskatīšanas konstatēja, ka rakstā nepietiekami tika atspoguļoti ar saukli "Я русский" saistītie aspekti, netika pilnvērtīgi atspoguļots saukļa izmantošanas konteksts un aktualizēšana Krievijas sāktā kara Ukrainā atbalstam. Proti, saukli izmanto Krievijas uzsāktā nežēlīgā kara Ukrainā atbalstītāji, līdz ar to tas vērtējams kā Krievijas uzsāktā informatīvā kara "ierocis". Tas nozīmē, ka šis aspekts jebkurā publikācijā par šā saukļa izmantošanu ir ļoti būtisks, lai veidotu pilnvērtīgu izpratni par izvēlēto tematu.
Redkolēģija secināja, ka bez minētā konteksta detalizēta atspoguļojuma raksts ir pārprotams un nepilnīgs. Par to liecina arī reakcijas uz minēto rakstu; ja lasītājiem rodas jautājumi un raksta ideja tiek pārprasta vai nav pilnvērtīgi uztverama, tad ir secināms, ka autors nav spējis radīt lasītājos skaidrību par raksta tapšanas mērķi. Līdz ar to secināms, ka raksta autors nav pilnībā izpildījis LTV redakcionālo vadlīniju 1.4. punktu un nav pilnvērtīgi sagatavojis informāciju, kas palīdz saprast kontekstu," informēja LTV galvenā redaktore Sigita Roķe.
