Filmas «Kapteinis Miškovskis» seanss Rīgā. Poļu filma Latvijā

Pirms daudziem gadiem sev viņu atklāja profesors Ēriks Jēkabsons, bet 2018. gadā Baltijas fonda izdotajā publikācijā "100 Polaków zasłużonych dla Łotwy" ("100 godātie Latvijas poļi") bija iekļauta viņa īsā biogrāfija, tulkota trijās valodās. Lai gan Miškovska biogrāfija ir aprakstīta poļu Vikipēdijā, Latvijas poļu vidū viņš aizvien ir mazpazīstams. Februāra sākumā, pateicoties fondam "Pomoc Polakom na Wschodzie" ("Palīdzība poļiem Austrumos") un Viļņas poļu teātra "Studio" iesaistei, uz Latvijas ekrāniem nonāca filma "Kapteinis Miškovskis".

Raksts krievu valodā pieejams šeit
Raksts poļu valodā pieejams šeit

Mazākumtautību multimediju platforma Rus.LSM.lv publicē materiālus vienā no Latvijas nacionālo minoritāšu valodām – poliski, un šie materiāli būs pieejami arī latviski un krieviski.  

Projekts “Łotwa po polsku” (Latvija poļu valodā) realizēts ar jaunās poļu paaudzes pārstāvju – J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas audzēkņu un Polijas profesionālo žurnālistu – līdzdalību.

Žurnāla “Przegląd Bałtycki” (“Baltijas apskats”, www.przegladbaltycki.pl) galvenā redaktora vietnieks Tomašs Otockis ir poļu žurnālists, kurš atspoguļo notikumus Baltijā. 12 gadus viņš raksta par tematiem, kas saistīti ar Baltijas valstīm. Kopš 2013.gada regulāri apmeklē Latviju, iemīlējis Rīgu, Ventspili un Cēsis. 

No poļu valodas tulkoja Alina Smiļgina, J.Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas audzēkne.

Kad tieši pirms gada Viļņā notika filmas pirmizrāde, "Kurier Wileński" ("Viļņas kurjers", žurnāls Lietuvas poļu minoritātei) žurnāliste Ilona Levandovska (Ilona Lewandowska) atzīmēja, ka tas ir "dokuments par slepeno vēsturi, kas apvieno Poliju un Latviju".

Šī vēstures daļa tomēr nebija gluži nezināma, jo 90. gados laikrakstā "Polak na Łotwie" ("Polis Latvijā") par Miškovski tika publicēts apjomīgs profesora Ērika Jēkabsona teksts, taču plašākai publikai tas ir kaut kas jauns. Pandēmijas pirmajā gadā filmu par Miškovski iniciēja Polijas vēstniece Rīgā Monika Mihališina (Monika Michaliszyn), kura bija sajūsmā par viņa bagātīgo un neparasto biogrāfiju, bet vēlāk, pateicoties Jāņa Olševska fonda "Pomoc Polakom na Wschodzie" iesaistīšanai, izdevās uzņemt filmu. Fonds filmēšanas procesā iesaistīja arī poļus no Viļņas apgabala.

Aleksandrs Zigmunts Miškovskis (Aleksander Zygmunt Myszkowski) dzimis 1892. gadā ciemā Miškovice, netālu no Bendzinas (šobrīd Silēzijas vojevodiste – red)). Tiešsaistes enciklopēdijā varam lasīt:

"Aleksandrs nāca no bankrotējušas magnāta Gonzaga-Miškovska ģimenes, viņam piederēja atlikusī vairāku desmitu hektāru liela Miškovice saimniecība, kas atradās Zaglembje  (Mazpolijas vēsturiskā daļa, šobrīd Silēzijared.)) nomalē. Viņš bija ļoti ambiciozs jaunietis un bieži pārsteidza draugus ar saviem drosmīgiem varoņdarbiem."

Aleksandrs Miškovskis, Brīvības leģiona virsnieks
Aleksandrs Miškovskis, Brīvības leģiona virsnieks

Pirmā pasaules kara laikā viņš karojis Juzefa Pilsudska (Józef Piłsudski) organizētajā Poļu leģiona 1. brigādē. Pēc Polijas neatkarības atgūšanas 1918. gadā vadīja Polijas armijas Ģenerālštāba 2. daļas "Austrumu" sekciju, bet no 1919. gada septembra bija Polijas armijas īpašais delegāts divās jaundibinātajās Baltijas republikās – Latvijā un Igaunijā, gatavojot kopīgu poļu un latviešu militāro akciju pret boļševistiskajai Krievijai pakļauto Padomju Latviju.

1919. gada decembrī, mēnesi pirms slavenās operācijas "Ziema", Miškovskis kļuva par militāro atašeju Polijas delegācijā Rīgā. Tieši pirms Jaunā gada viņš Polijas valdības vārdā parakstīja militāru līgumu ar Latviju, kas iezīmēja gatavošanos operācijai "Ziema" 1920. gada 3. janvārī. No Latvijas puses dokumentu parakstīja Latvijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis un latviešu štāba priekšnieks Pēteris Radziņš (abi kļuva par "Virtuti Militari" ordeņa kavalieriem). Tajā pašā dienā, 3. janvārī, (pirms kara Daugavpilī pat bija tāda iela) no boļševiku okupācijas tika atbrīvota Daugavpils, un pēc dažām dienām arī Krāslava. Mūsdienās abās pilsētās atrodas operācijas "Ziema" piemiņas memoriāli, taču Miškovska sasniegumi joprojām tiek atstāti bez ievērības.

"Viņš pildīja savus pienākumus, ne tikai sēžot pie darba galda, bieži nācās rīkoties riskanti. Viena no tādām reizēm bija lidojums no Viļņas uz Vendeni (tagad Cēsisred.), kur 1919. gada oktobrī Latvijas virspavēlniecību apdraudēja Pāvela Bermonta-Avalova karaspēks (...) 1919. gada oktobrī Bermonta uzvaras varbūtība bija ļoti augsta, tāpēc, nobažījies par Latvijas likteni, Pilsudskis (Polijas valsts galva red) nolēma nosūtīt pie latviešiem kapteini Miškovski. Tieši šis viņa vēstures posms kļuva par vissvarīgāko, uzskata filmas veidotāji,"

2023. gadā rakstīja Ilona Levandovska.

Savukārt fonda "Pomoc Polakom na Wschodzie" prezidents Mikolajs Falkovskis (Mikołaj Falkowski) intervijā "Kurier Wileński" stāstīja:

"Mēs uzdevām jautājumu, vai arhīvos vispār ir iespējams atrast dokumentus par kapteini Miškovski – izlūkošanas dūzi. Vai viņa lieta kādreiz tiks atklāta? Vai izdosies atrast vairāk par nelieliem fragmentiem publikācijās? Mēs pieņēmām šo izaicinājumu un atradām interesantu informāciju, pamazām atklājot noslēpumainu un neparastu tēlu. Viss sākās ar vienkāršu sarunu, tad tika izveidots scenārijs uzvedumam, kurš 2022. gadā piedzīvoja pirmizrādi poļu teātrī "Studio" Viļņā, un tagad ir arī filma."

Filma tika demonstrēta 2. februārī Kara muzejā Rīgā, vēlāk notika diskusija, kurā piedalījās prof. Ēriks Jēkabsons, kurš filmas tapšanas laikā veica dažas izmaiņas un izcēla būtisko.

Filma nepastāvētu, ja ne Viļņas poļu teātris "Studio" un galvenokārt Viļņas aktieris Lukašs Kamiņskis (Łukasz Kamiński), kurš spēlējis Miškovska lomu. No vienas puses, tas ir dokuments, kurā ir ekspertu atzinumi un materiāli no arhīviem, no otras – mēs varam novērot Viļņas "Studio" izrādes rekonstrukcijas fragmentus.

"Strādājot pie filmas, domāju par savu vecvecvectēvu, kurš karoja Andersa armijā (Polijas armija, kuras komandieris bija kādreiz Rīgas Tehniskās universitātes students Vladislavs Anderss red), – tas palīdzēja man iejusties lomā. Šādas filmas un izrādes ir svarīgas ne tikai mums Viļņas reģionā, bet arī Polijā. Es priecājos par to, ka iepazinu Miškovski, tādu lielisku cilvēku, kurš šajās zemēs ir paveicis tik daudz. Viņš ir mazpazīstams tēls, taču ir pelnījis, lai cilvēki viņu iepazītu,"

2023. gadā izteicās Kamiņskis.

Pulkvedis Aleksandrs Miškovskis,  1930.-1939.g.
Pulkvedis Aleksandrs Miškovskis, 1930.-1939.g.

Iespējams, filma palīdzēs latviešiem dziļāk iepazīt 1919.–1920. gadu periodu, kad bija pienācis neatkarīgas republikas likteņa izšķirošs brīdis un kad valsti izdevās "rehabilitēt", pateicoties poļu atbalstam. Svarīga loma tajā bija Miškovskim – Pilsudska emisāram. Tā paša Pilsudska, kurš mūsdienās ir Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas patrons.

Plašāk par operāciju "Ziema" savulaik rakstīja žurnāla "Przegląd Bałtycki" ("Baltijas apskats") redaktors, Bartošs Hmeļevskis (Bartosz Chmielewski): "Polijas un Latvijas savienības vēsture 1920. gada janvārī ietekmēja poļu un latviešu savstarpējo uztveri gadu desmitiem ilgi. Latvijā līdz pat mūsdienām atceras par poļu palīdzību Latgales atbrīvošanā (...) Kopš 20. gadiem "brāļu palīdzības" piemiņa ir nozīmīgs savstarpējo attiecību elements. 1920. gada janvārī, uzreiz pēc Daugavpils atbrīvošanas, Rīgā notika demonstrācija un vēlāk kopīgas svinības par godu poļu biedriem. 1920. gada 26. janvārī virspavēlnieks Juzefs Pilsudskis ieradās Daugavpilī, kur svinīgo vakariņu laikā satikās ar Jāni Balodi."

Filmas scenārija autors un režisors ir Macejs Dancevičs (Maciej Dancewicz), apjomīgu izpēti filmas vēsturiskai precizitātei veica Varšavas vēsturnieks Pjotrs Dmitrovičs (Piotr Dmitrowicz), Jāņa Pāvila II un kardināla Višinska muzeja direktors, pats projekts tika īstenots ar fondu "Orlen" un "Orlen Lietuva" palīdzību, kā arī Polijas Filmu institūta finansējumu. Bet filmas tapšanu uzraudzīja Polijas valdības finansēta institūcija – ar Jana Olševska vārdā nosauktā fonda "Pomoc Polakom na Wschodzie" un Polijas Republikas vēstniecības Rīgā atbalstu. Pagaidām nav zināms, kur tieši tiks demonstrēta filma par Miškovski, taču seansi ir sagaidāmi Daugavpilī, Rēzekne un Krāslavā. Marta vidū filma tiks izrādīta arī Varšavā.

PS. Filmas demonstrēšanas laikā Militārajā muzejā Smilšu ielā fonds "Palīdzība poļiem austrumos" pasniedza Ērikam Jēkabsonam īpašu statueti par ieguldījumu poļu–latviešu pagātnes un Latvijas poļu vēstures pētniecībā, tostarp par poļu likteņiem Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti