Aiga Leitholde
Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls
Maestro Raimonds Pauls – šis ir vārds, kas katram nozīmē ko citu. Iespējams, Maestro sarakstītā dziesma bija pirmā, kas dziedāta un spēlēta. Paula mūzika atsauc prātā svarīgas atmiņas par notikumiem personīgajā dzīvē un arī kopīgi dalītus emocionālos mirkļus, piemēram, dziedot lielajā Dziesmu svētku kopkorī. Pateicoties Paula radošumam un vadībai, visdažādākajos muzikālajos kolektīvos izauguši jaunie izpildītāji. Komponista daiļrade un dzīvesstāsts aprakstīts grāmatās un atainots filmās. Viņa mūzikas katalogu, neskaitot aranžējumus, veido vairāk nekā 2400 darbu. Ko vēl var piebilst? Varam runāt par tagadni, kas turklāt ir mērāma plašā gadu amplitūdā. Tādēļ Raimonda Paula daudzveidību piedāvājam iepazīt caur klausītāju, kolēģu un laikabiedru skatupunktiem.
Kas viņu dzen?

Mēģinājumi gandrīz ik dienas un koncerti vismaz reizi nedēļā – tāda izskatās Raimonda Paula radošā dzīve neilgi pirms viņa 85. jubilejas. Kas viņu dzen? Arī ierobežojumi un Covid-19 draudi diez ko neaptur Maestro viņa mūžīgā dzinēja gaitā – 2020. gads viņam bijis aktīva darba, nevis atmiņu pārcilāšanas laiks.

"Runājot par Maestro, jāatzīmē viņam piemītošā degsme šādā cienījamā vecumā radīt, piedalīties projektos.

Iestudējuma “Suni ārā nedzenama nakts” mēģinājums.
Foto – Henrieta Verhoustinska, LTV
Mūsu izrādei mēģinājumi notika reizi divās nedēļās, un tad starp šiem mēģinājumiem Maestro ir bijušas divas pirmizrādes, un tad viņš atnāk uz mēģinājumu daudz aktīvāks savā radošajā dzīvē nekā jaunās paaudzes pārstāvji," uzsver aktieris Andris Keišs, kurš 2020. gadā kopā ar Raimondu Paulu veidoja Ojāra Vācieša dzejā balstītu iestudējumu "Suni ārā nedzenama nakts".
Keišs stāsta: "Viņš vienmēr ir bijis sadarbību iniciators un jau sen ir pierādījis, ka viņa intuīcijai var uzticēties! Maestro dziesmās ir vienlaikus demokrātisks un elitārs pieskāriens. Dziesmas ir tādā tonalitātē un meldiņā, ko visi var dziedāt līdzi, tāpēc mēs pie ugunskuriem dziedam Maestro dziesmas, un izrādās, ka arī Vecrīgā ''Laimas'' pulkstenis spēlē Maestro dziesmu melodiju! Viņš mūsos ir dziļi ar savu vienkāršību, bet nevienā brīdī tā nav pliekanība. Tāda tautasdziesmas vienkāršība piemīt viņa mūzikai. Esmu jelgavnieks no standarta ģimenes, kas sākotnēji dzīvoja blokmājā. Atceros, kā manā bērnībā vecāki priecājās, kad izdzirdēja Paula dziesmu "Muļķe sirds". Viņš spēja savā veidā saglabāt latvietību cauri šiem smagajiem PSRS gadiem."
Raimonds Pauls, Andris Keišs un trompetists Oskars Ozoliņš iestudējuma “Suni ārā nedzenama nakts” mēģinājumā.
Varētu sacīt, ka ceļojums laikā 2020. gadā Paulam notika ar mūzikas starpniecību – viņš sarakstīja un ierakstīja pavisam jaunu programmu džeza trio "Pastaiga pa Rīgu", savukārt kopā ar Latvijas Radio bigbendu sagatavota programma, ko veido komponista instrumentālā mūzika, kas sarakstīta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un līdz šim nav izdota.
Cikla "Pastaiga pa Rīgu" mēģinājums.
Foto – Henrieta Verhoustinska, LTV
Programma "Pastaiga pa Rīgu" tapa ātri, 2020. gada pavasarī, un kopā ar bundzinieku Māri Briežkalnu un igauņu kontrabasistu Toivo Untu džeza cikls ierakstīts leģendārajā Latvijas Radio 1. studijā. Daļa no cikla skaņdarbiem savu pirmatskaņojumu piedzīvojuši vasarā, koncertā Rīgas Doma dārzā. 2020. gada nogalē izdota skaņuplate "Pastaiga pa Rīgu", un drīzumā skaņdarbi pārtaps par dziesmām angļu valodā. Vārdu autors – Gordons Pogoda, bet izpildītāja – igauņu džeza dziedātāja Sofija Rubina.

"Maestro ir tik labi gēni! Protams, ja ir laba veselība, tad var būt radošs un realizēt idejas, kas ir ienākušas galvā. Šobrīd nezinu nosaukt otru tik darbspējīgu un radošu cilvēku kā Maestro. Piemērs ir šī skaņuplate "Pastaiga pa Rīgu", kuras ideja Paulam ienāca prātā šogad, kad notika pandēmijas laika pirmā izolēšanās," stāsta mūziķis un producents Māris Briežkalns.
Viņš atceras – kādu dienu no Latvijas Radio ēkas izgājuši ārā Doma laukumā, nebijis neviena cilvēka, vien pāris baloži un divas vārnas, klusums un sirreāla sajūta. Kad pilsētā nav cilvēku, tu to redzi citām acīm, un Maestro dzima ideja džeza trio albumam – "Pastaiga pa Rīgu", kuru iedvesmojušas skaistākās, interesantākās, spilgtākās vietas: Bastejkalns, Līvu laukums, Rīgas Doms un citas. Briežkalns kopā ar Maestro dažādu projektos un sastāvos muzicē jau kopš 1975. gada. Latvijas Radio mājā viņi dala vienu kabinetu.
Cikla "Pastaiga pa Rīgu" mēģinājums kopā ar igauņu kontrabasistu Toivo Untu un bundzinieku, ieraksta producentu Māri Briežkalnu.
"Paula darbība aptver milzīgu laika periodu. Kad viņš sāka darbību gan kā pianists, gan kā komponists, tad džeza mūzika būtībā bija populārā mūzika. Maestro piemīt ļoti laba īpašība – jebkurā laikā viņš ap sevi ir pulcējis mūziķus, kas viņa mūziku ietērpuši atbilstoši viņa vēlmēm un atbilstoši tā laika skanējumam. Arī šobrīd Maestro ir viens no aktīvākajiem Latvijas džeza pianistiem, kurš gada laikā dažādos projektos izdod vismaz vienu ierakstu un kopā ar bigbendu gada laikā izveido vairākas koncertprogrammas," atzīmē Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags.

Latvijas Radio bigbends Kārļa Vanaga vadībā uzsācis Paula 20. gadsimta sešdesmitajos gados sakomponētās un līdz šim ierakstos neizdotās instrumentālās mūzikas aranžēšanu – ar mērķi saglabāt tā laika pasaules tendences, kas dzirdamas arī Paula mūzikā.
"Manuprāt, ļoti maldinoši runāt par "dzelzs priekškaru", nepieminot arī to, ka mūziķi ļoti labi mācēja šo ierobežojumu apiet. Informācijas aprite notika, visi zināja, kas notika gan Eiropā, gan Amerikā, un tas ir dzirdams arī spēles veidā un skanējumā. 2020. gada Latvijas Radio bigbenda programmu veidoja gan Paula sešdesmitajos gados sarakstītā instrumentālā mūzika, kā arī dažādos laikos tapušas dziesmas ar solistu piedalīšanos. Nākamgad mūsu iecere skaņu platē ierakstīt tieši šos instrumentālos skaņdarbus," pauž Kārlis Vanags.
Raimonda Paula pārdomas par džeza mūzikas popularitāti un klausītāju.
Meistaru satikšanās
Lai arī vistālāk izskanējušas un plašai publikai pazīstamas ir Raimonda Paula vieglās jeb estrādes mūzikas dziesmas, pēdējos gadus viņa darbības publiskajā priekšplānā ir tieši džeza un instrumentālā mūzika, ko īpaši izceļ Maestro sadarbība ar akadēmiskās mūzikas zvaigznēm un džeza meistariem.

Raimonds Pauls un Mariss Jansons LNSO 90. jubilejas atklāšanas koncertā.
Foto – Edijs Pālens, LETA
Kā viens no visgrandiozākajiem notikumiem jāmin 2016. gada septembrī Lielajā ģildē notikušais koncerts "Mariss Jansons un Raimonds Pauls" kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un Valsts akadēmisko kori "Latvija". Uzstāties vienā koncertā ar Maestro Raimondu Paulu esot bijis pasaulslavenā diriģenta sapnis, un šī tikšanās mūzikā saviļņojusi arī pašu Maestro.
Komponista apaļās jubilejas ir labs atskaites punkts, kā izsekot un aptvert Paula apbrīnojamo radošo aktivitāti. Jau 75. jubileja bija plaša retrospektīva komponista daiļradē – ar uzsvaru uz plašākai auditorijai zināmo Paula mūziku un izpildītājiem, koncertu organizējot "Arēnā Rīga". Savukārt 80. jubilejas centrālo vakaru komponists atzīmēja, koncertējot uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves kopā ar Latvijas Radio bigbendu un dziedošajiem aktieriem.
Pirmo reizi uz vienas skatuves – Mariss Jansons un Raimonds Pauls LNSO 90. jubilejas koncertā.

Mēģinājums ar operdziedātāju Elīnu Garanču.
Pirms pieciem gadiem savas 80. jubilejas gadā programmā "Baltās paslēpes" Maestro sadarbojās ar izcilo operdziedātāju Elīnu Garanču, tieši Garančai sarakstot jaunas dziesmas ar Vizmas Belševicas dzeju. Abi ir pazīstami jau sen, pateicoties Paula ilgstošajai sadarbībai ar Elīnas mammu, dziedātāju un pedagoģi Anitu Garanču.
Filmā, kas tapusi par godu komponista 85. jubilejai – "Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls" – Elīna Garanča atceras, kā Paula mūziku dziedājusi bērnībā, viņa saka: ""Māsa Kerija" man joprojām ir viens no mīļākajiem cikliem. Kad tas tika ierakstīts "Melodijas" lielajā skaņu platē, man mājās bija un joprojām ir figūriņa – tautu meita uz bronzas pjedestāla, es viņu apgriezu otrādāk, un tas bija mans mikrofons. Es to ierakstu, "Māsas Kerijas" lielo, melno plati, tā arī drillēju un vienmēr teicu, cik labi tā padziedāt."
Mūzikla "Māsa Kerija" prologs ar autora priekšvārdu. Mūzikas autors – R. Pauls, aranžējums – G. Rozenbergs, vārdi – J. Peters.
Tāpat 80. jubilejas gadā Pauls uzstājās koncertā ar izcilo diriģentu Marisu Jansonu – šo zīmīgo tikšanos filmā "Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls" komponists pārspriež ar virtuozo ērģelnieci Ivetu Apkalnu. 2020. gada rudenī Apkalnas organizētajā ērģeļmūzikas festivālā "ORGANismi" klausītājiem bija iespēja pirmo reizi dzirdēt abu sadarbību. Koncertā izskanēja Raimonda Paula miniatūras no cikla "Naktstauriņi", mūzika no teātra izrādēm un kinofilmas "Homo Novus" Annas Veismanes aranžējumos. Arī Apkalna Paula mūziku iemīļojusi jau bērnībā, kad viņa no galvas esot zinājusi nospēlēt Paula rakstītos Emīla Dārziņa mūzikas skolas zēnu kora dziesmu grāmatas pavadījumus.
Iveta Apkalna un Raimonds Pauls ērģeļmūzikas festivālā "ORGANismi".
Filmā viņa saka: "Godīgi sakot, jūs piepildāt vienu no maniem dzīves sapņiem. [..] Es nekad dzīvē nebūtu iedomājusies, ka man būs iespēja ar jums spēlēt, tas patiešām ir iespējams tikai tamdēļ, ka Latvijā ir koncertzāles, ērģeles un jūs piekritāt spēlēt."
Slavenais Paula piesitiens

Vai ir iespējams vārdiem aprakstīt to unikālo, kas saklausāms tikai Raimonda Paula uzstāšanās manierē un viņa komponētajā mūzikā? Mūziķi, klausītāji un laikabiedri stāsta par komponistam raksturīgo: muzikālajām atsaucēm, personībai piemītošām kvalitātēm un pašu izjūtām, novērojumiem.

Pie klavierēm Raimonds Pauls.
Ģimenes arhīva foto
"Maestro spēlē maz, lakoniski, varētu teikt – skopi, bet katrs viņa solo ir kā mirdzoša pērlīte. Paulam piemīt gan iekšējā koncentrēšanās spēja, gan aktivitāte, un tas viss no viņa plūst nepiespiesti dabiski. Katrā koncertā vienmēr būs kaut neliels gājiens, kas būs pārsteidzošs. Tas ir kolosāli, tik labi zinot mūzikas likumus, viņa spēlē nav jūtama rutīna. Katru reizi klausītājs saņem ko īstu! Milzum daudz estrādes dziesmu, šlāgeri – tā lielai daļai publikas būs pirmā asociācija saistībā ar Maestro, bet, lūk, ir arī cilvēki, kas zina un īpaši novērtē Paula devumu tieši džeza un instrumentālajā mūzikā, un es esmu viens no tiem," atzīst muzikologs Boriss Avramecs, kuram ar Paula mūziku ir saistītas spilgtas bērnības atmiņas. Avramecs atzīmē arī Paula sadarbību ar jaunajiem mūziķiem un izpildītājiem, kuriem tas ir būtisks pagrieziens karjerā. Avramecs saka: "Raimondam ir dzīva interese par visu šodien notiekošo!"
Jautāts par Paula spēlei īpaši raksturīgo, mūziķis un producents Māris Briežkalns akcentē Maestro īpašo piesitienu klavieru taustiņiem, viņa spēju redzēt kilometriem uz priekšu un uz klavierēm izspēlēt vairākus instrumentus vienlaikus: "Maestro jaunībā ir izspēlējies uz, maigi sakot, ne tik labām klavierēm un ar visdažādākajiem mūziķiem, tādēļ viņš visas partijas ir gatavs ņemt uz sevis. Ja viņš jūt, ka, piemēram, basists netiek līdzi, viņš acumirklī ar kreiso roku pārņem basa partiju.
Improvizācijas latviešu tautas dziesmas stilā. Raimonda Paula džeza trio, Izpilda Raimonds Pauls, Aivars Timšs (kontrabass) un Zigurds Rezevskis (sitaminstrumenti).
Mēs divatā esam ļoti daudz projektu iespēlējuši. Es bungas un perkusijas, Maestro – klavieres un arī basa partiju. Maestro jūt un spēj iemiesoties dažādos instrumentos – spēlēt gan sitamo instrumentu, gan basa, gan ģitāras partiju. Tā arī viņa spēlē izpaužas Erola Gārnera (Erroll Garner) ietekme – faktūra ir tik pilna, ka tev nemaz nav vietas. Tā skola, kas bija Vīgneram, Kublinskim un arī Paulam, ir tā zināšana, kā izvilināt skaņu no klavierēm, kā ievibrēt stīgu! Kā slavena Krievu drāmas teātra aktrise saka, – kad Maestro sāk spēlēt, tad brunči ceļas augšā. Tā enerģija, kas viņa spēlei piemīt! Vārds "pianists" – tas uz Maestro attiecas simtprocentīgi! Kurš pārņems šo pianisma skolu ar pilnasinīgo klavieru skaņu, tas, manuprāt, ir jautājums."

Briežkalns saka – Maestro mūzika nevar iztikt tikai ar tekstu, tai ir vajadzīgs dzejnieks: "Skaidrs, ka tas nenotiks katru dienu, pat ne katru gadu, bet, ja Maestro un Jevtušenko sanāk kopā, tad top tas "zelta mirklis". Maestro savās sajūtās ir ģeniāls, un Jevtušenko savā dzejā – dziļš," kā piemēru minot Intara Busuļa iedziedāto 2011. gada albumu "Dai Bog" ar Paula mūziku un Jevgeņija Jevtušenko dzeju, un džeza sekstetu.
Dziedātāja, vokālās grupas "Framest" dalībniece Beāte Zviedre kā mūziķe ar Paula daiļradi ir iepazinusi dažādos projektos, bet visciešākā sadarbība bijusi albuma "Amber Jazz" ierakstā. Zviedre atceras: "Mēs visi studijā sēdējām vaļā mutēm, vērojot Maestro improvizācijas spējas. Pirms tam es nebiju to tik daudz izjutusi. Dzirdot šīs dziesmas, iedziļinoties nošu materiālā, es varēju novērtēt, cik lielisku – muzikāli asu un atjautīgu – solo Pauls ik reizi nospēlē."
Raimonds Pauls mēģinājumā ar vokālo grupu “Framest”.
Raksturojot Paula rokrakstu, džeza pianists, komponists Kristaps Vanadziņš saka: "Pauls džezu iemīlēja jau skolas gados un iepazina jau no 14 gadu vecuma, spēlējot un pavadot deju ansambļus un pēc tam (1954.–1955.), spēlējot dažādos ansambļos. Viņš iepazīst džeza klasiku. 1955. gadā savu slaveno albumu izlaiž Erols Garners – "Concert by the Sea", ko Maestro atzīst par vienu no savām lielākajām ietekmēm. Tieši Erola akcentētā tehnika, akordu faktūras, dzīvais spēles stils un lirisms ir Maestro rokraksta pamatā. Kā komponistu Maestro aizrauj un iedvesmo Džordža Gēršvina mūzika – gan īsās dziesmiņas no operām ("Porgy and Bess", "American in Paris"), gan garākās formas ("Rhapsody in Blue") un īpaši balāde "The Man I Love". Viņam patīk arī veids, kādā Gēršvins savieno dažādu stilistiku – akadēmisko mūziku ar džezu, balādes ar opermūziku –, un kas apņem ļoti lielu klausītāju auditoriju. Lirisko ietekmi Maestro meklējis arī itāļa Nino Rotas mūzikas eklektikā un noskaņā, un dziļus nospriedumus viņa daiļradē atstājis arī Emīla Dārziņa lirisms, romantisms un dvēseles stīga. Taču, manuprāt, vislielākais Maestro talants ir prasme šos pirmajā brīdī tik atšķirīgos stilus sapludināt vienā, pašam savā stilā. Kā teicis Mailss Deiviss, lai atrastu pašam savu skaņu, ir nepieciešams ārkārtīgi ilgs laiks. Maestro mērķtiecīgi ir gājis pa šo ceļu un atradis savu skaņu."
"Daudzu gadu garumā no malas vērojot Maestro radošo darbību ar mūziķiem un arī mūsu kopā pavadīto laiku uz skatuves un aizskatuvē, no sevis varu teikt – Pauls katram mūziķim un māksliniekam atrod savu individuālo pieeju. Proti, Paulam nav vienas noteiktas formulas, pēc kuras viņš strādātu ar visiem diriģentiem, orķestriem, dziedātājiem. Viņš ir pieredzējis profesionālis ar zināšanu viedumu it visā, kas ir saistīts ar un ap mūziku.
Raimonds Pauls – «Presto». Izpilda Raimonds Pauls un Latvijas Radio un televīzijas simfodžeza orķestris.
Protams, ir situācijas, kurās Maestro pārņem vadību un cenšas visu uzraudzīt, piemēram, albuma ierakstā vai koncertprogrammas izveidē, un tad atkal viņš māksliniekam ļauj brīvību, pilnībā uzticoties. Un šī fenomenālā spēja, kā Maestro, kas faktiski ir izaudzinājis un uzbūvējis muzikālo impēriju, savu muzikālā diktatora īpašību atlaiž vaļā, dodot pilnīgu brīvību saviem skatuves kolēģiem, un ļaujas radošai brīvībai – tas man šķiet cienījams un augstu vērtējams mūziķa tvērums, kas nebūs pa spēkam ikkatram," saka producents, vokālās grupas "Framest" dalībnieks un mākslinieciskais vadītājs Jānis Ķirsis.
Pāri laikam un paaudzēm
Katrā laikā mūzika savu ceļu pie klausītājiem atrod savā veidā. Mūsdienās, kad muzikālā telpa ir pārbagāta, – kādā veidā Paula mūziku iepazīst jaunākā paaudze? Caur komponista dabas doto talantu uzrakstīt atmiņā paliekošas melodijas, spēju būt mirklī. Protams, nozīmīgs faktors ir arī mantotā pieredze – atmiņas par Maestro mūziku, kas dzirdēta kinofilmā, teātra izrādē vai kopā dziedāta izbraucienā. Un droši vien arī Paula trāpīgā humora izjūta. Savā viedoklī par komponistu un viņa mūzikas izredzēm nākotnē dalās gan jaunākās paaudzes mūziķi, gan jauniešu skolotāji.
Jauniešu popgrupas "Nando" programmā "Man nav laika" apkopotas senas Raimonda Paula dziesmas producenta Jāņa Ķirša aranžējumā. Grupas dalībnieces saka: "Raimonds Pauls ir cilvēks, kurš nes Latvijas vārdu pasaulē, viņa dziesmas ir kļuvušas par katra latvieša dzīves sastāvdaļu – kopš bērnības mēs dziedam tās Līgo vakarā, Dziesmu svētkos, pat ikdienā! Mūsu koncertprogrammā ir ļoti daudz skaistu Raimonda Paula dziesmu, tajā skaitā arī senas un aizmirstas Paula dziesmas pavisam jaunās skaņās. Šīm aizmirstajām dziesmām vēlējāmies dot jaunas nokrāsas un noskaņas, lai vēl vairāk piesaistītu jauniešus kvalitatīvas mūzikas baudīšanai. Lai Paula dziesmas turpinātu dzīvot jaunās paaudzes sirdīs!"
"Pirmās Paula dziesmas atceros no bērnības. Tās bija, piemēram, dziesmas no izrādes "Velniņi" un dažādas dziesmas ansambļa "Dzeguzīte" izpildījumā. Manuprāt, Paula mūzika ir īpaši melodiska un skanīga. Parasti asociēju Paula mūziku ar dažādām latviešu kinofilmām, kurās Paula skaņdarbi dod vajadzīgo noskaņu. Iepriecina arī tas, ka Paula mūzika ir zināma arī ārpus mūsu valsts robežām. Gatavojoties skolēnu dziesmu un deju svētkiem, korī dziedam tādas Paula dziesmas kā "Aicinājums", "Dziedāt visai pasaulei" un "Tu esi", kas man pašai ir vistuvākā. Ārpus dziesmu svētku repertuāra no Raimonda Paula dziesmām man īpaši patīk "Atziedi, dvēsele", "Tai pilsētā", "Ai, dundur", "Balta saule" un "Mēmā dziesma". Manuprāt, vairums jauniešu ikdienā vairs īsti neklausās Raimonda Paula mūziku, tomēr daudzi klasiskie skaņdarbi, piemēram, Raimonda Paula dziesmu popūrijā iekļautie, ir ļoti iecienīti dažādos izbraucienos un pasākumos, jo ikvienam patīk dziedāt līdzi un izbaudīt skaistās melodijas!" spriež Elīza Zaļmeža, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolniece, kura apgūst dziedāšanu individuāli.
Arī dziedātāja un vokālā pedagoģe Beāte Zviedre, kas strādā ar jaunajiem dziedātājiem, ir ievērojusi, ka pārsvarā jaunieši paši nenāk ar iniciatīvu, ka vēlas dziedāt kādu Paula dziesmu – viņiem aktuālāks ir ārzemju mūzikas repertuārs. Protams, ar izņēmumiem. Un tomēr, kad jaunieši iepazīst Paula daiļradi, tie atzinīgi novērtē dziesmu melodiskumu un atpazīstamību plašākā auditorijā un šīs dziesmas iekļauj savā repertuārā. "Pauls ir liels atklājums, un pašām arī pielīp šīs dziesmas," savu audzēkņu reakciju raksturo Zviedre.
Jānis Ķirsis, producents, vokālās grupas "Framest" dalībnieks un mākslinieciskais vadītājs, norāda, ka jauniešiem uz mūziku ir atšķirīgs skatījums un tomēr Paula melodijas pavisam dabiski aug pāri visdažādākajiem laikiem.

"Vārds "komponists" mūsdienu jaunatnei, manuprāt, neko neizsaka. Kādreiz komponists arī tautas mūzikā bija kaut kas liels un augsts, savukārt mūsdienās estrādes mūziku komponē cilvēki arī bez muzikālās izglītības. Saukt sevi par komponistu, tā mūsdienās ir katra paša izvēle, un to dara ļoti maz mūzikas autoru. Tāpēc patēriņa kultūras un popkultūras sabiedrība nemaz nezina, kas ir komponists. Šis vārds saistās ar veciem vecīšiem, kas raksta notis. Domāju, ka Paula daiļrades saglabāšana kultūrā notiks kā dabisks process – Maestro sakomponētās melodijas ir kā koki mežā, ja tos neizcirtīs, tad tie turpinās augt. Protams, daiļrades saglabāšanai palīdzētu materiālu digitalizācija, arhivēšana un arī pieejamības nodrošināšana mūsdienīgos apstākļos, un tas ir likumsakarīgs process. Jebkurā gadījumā domāju, ka ir un būs tās simts Maestro sarakstītās melodijas, kas dzīvos mūžīgi, par to vispār nav nekādu šaubu. Jāatzīmē, ka mūzika iet kopā ar brīnišķīgu dzeju, kas dzīvo pāri laikiem," saka Ķirsis.
Mūziķis un skolotājs Jānis Niedra kā ieguvumu atzīmē to, ka Paula dziesmas ir apkopotas nošu grāmatās, kas atvieglo mācīšanās un dziedāšanas procesu. Niedra saka: "Man kā bērnudārza mūzikas skolotājam Raimonds Pauls ir superaktuāls! Domāju, ka Paula maģija ir tajā, ka viņš ir vienmēr te un tagad, strādājošs un jaunradošs. Bērni ar lielu prieku dzied viņa radītās dziesmas, jo dziesmās ir melodijas, kuras piesaista, ievelk sevī un ir jēgpilnas. Paula mūzikā ir mūsu, latviešu, DNS – gribam mēs to vai nē."
2020. gada Rīgas Doma kora skolas Mūziklu dziedātāju programmas absolvente, jaunā dziedātāja, vokālās grupas "Insomnia" dalībniece Emīlija Pavlovska atzīmē: "Viena no pirmajām apzinātajām atmiņām ar Paula mūziku ir koncerts kopā ar pašu Maestro – "Mēs Maestro mūzikā", kad ar meiteņu kori "Spīgo" dziedājām jau ļoti zināmas kora dziesmas, kā arī fragmentus no muzikālās izrādes "Mazais ganiņš". Jā, komponista mūzika izrādēm vienmēr bijusi īpaši tuva – bērnībā izrādes "Nāc pie puikām" un "Mazais ganiņš", vēlāk "Kabīrijas naktis" un "Māsa Kerija". Azarts rokenrola dziesmās par mazo ganiņu un babas meklējumiem, melanholija balādēs vai kabarē noskaņas, kas ļauj iztēloties, ka esmu kādā piesmēķētā klubā. Šī stipri saistošā mūzikas valoda noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc tagad mācos un pārstāvu tieši muzikālā teātra žanru. Maestro mūzikas atslēga ir tā, ka tai nav konkrēta laika un vecuma, kad to klausīties. Tā spēj dzīvot cauri paaudzēm un liek katram dzirdēt, just un saprast."
Jurģim Cābulim, Rīgas Doma kora skolas jauktā kora mākslinieciskajam vadītājam un Diriģēšanas nodaļas vadītājam, darba ikdiena saistās ar jauniešiem vecuma posmā no 16 līdz 20 gadiem. Viņš saka: "Ikdienas darba procesā visai reti nākas sastapties ar Maestro kormūziku, jo a cappella lauks viennozīmīgi nav bijis viņa daiļrades centrā. Un tomēr tas nenozīmē, ka tajā nevarētu atrast pietiekami daudz labas kormūzikas. Man personīgi pēdējā laikā interesants atklājums ir bijušas divas viņa kordziesmas – "Dārzs ziemā" un "Stiprā pils". Lai arī ar Raimondu Paulu neesmu pazīstams personīgi, tomēr ļoti augstu vērtēju viņa pasaules redzējumu un sadarbību ar jaunās paaudzes māksliniekiem un komponistiem, dodot iespēju pierādīt savu talantu un muzikālās idejas. Šādu sadarbības formu labprāt novēlu piekopt arī citiem savas un akadēmiskās mūzikas nozares organizatoriem kopumā. Runājot par aktualitāti šodienas jauniešos, domāju, ka viennozīmīgi tā ir dažādās formās un izpausmēs. Varbūt viena no šī brīža aktuālām formām ir a cappella vokālo grupu darbības žanrs, un nereti to izpildījumā dzirdama Paula mūzika dažādās aranžijās."
"Raimonds Pauls, manuprāt, ir viens no izcilākajiem latviešu komponistiem. Viņa mūzika, protams, ir ļoti daudzveidīga – gan tematiski, gan žanriski. Mēs, vokālā grupa "The Garden", vairāk esam pieskārušies Paula estrādes un džeza mūzikai. Paula estrādes mūzika ir ļoti piemērota vokālā ansambļa izpildījumam – aranžijas nāk pašas no sevis un mums kā ansamblim ir ļoti labskanīgas. Ansambļa "The Garden" vidū Paula mūzika ir saglabājusi savu aktualitāti, jo tā mums, jauniešiem, ir stāvējusi klāt visu mūsu mūžu. Pauls noteikti ir viens no spēcīgākajiem džeza mūzikas komponistiem Latvijā un laba džeza mūzika, tāpat kā arī laba klasiskā mūzika savu aktualitāti nezaudē," saka diriģents, vokālā ansambļa "The Garden" mākslinieciskais vadītājs Artūrs Švarcbahs.
Vokālā ansambļa "Radio Trio" dalībnieces, kuras bieži ir uzstājušās kopā ar Maestro, saka: "Mums Raimonds Pauls asociējas ar negaidītu iepriecināšanu, piemēram, dažkārt pirms koncertiem, Maestro ienāca ģērbtuvē un izstāstīja kādu smieklīgi anekdoti vai aizraujošu stāstu. Maestro vienmēr līdzi ir arī kāda "Laimas" šokolāde, ar kurām viņam patīk mūs cienāt, un tā jau ir, tie mazie sīkumi visvairāk iepriecina un arī paliek atmiņā. Un, protams, arī tas nerimstošais gars, kas liek neapstāties un turpināt radīt un koncertēt – tās ir tās lietas, kas bezgala iedvesmo. Maestro vienmēr ir ideja par to, kā viņš gribētu dzirdēt dziesmu, ko ir mūziķiem uzticējis, bet tai pašā laikā tiek dota arī liela brīvība. Savā ziņā uzticēšanās. Līdzīgi ir ar viņa melodijām, tās virspusēji ir vienkāršas un ir viegli atcerēties, bet tomēr katrā no tām ir kāds knifiņš."
Mūziķis Ralfs Eilands ar Maestro dziesmām ir uzstājies festivālā "Positivus", ar šo programmu vairākkārt apbraukājis Latviju. Eilands labprāt dalās atziņās, kuras mācījies no Paula, un atceras arī humorpilnos gadījumus. Viņaprāt, Maestro mūzika saglabās nemainīgu aktualitāti vēl daudzas jo daudzas paaudzes uz priekšu.

Eilands saka: "Es domāju, ka jauniešiem Paula mūzika ir aktuāla, un arī nākamajās paaudzēs tas būs tāpat – Raimonds Pauls Latvijā ir kaut kas tik liels kā pasaulē "Coca Cola", Maikls Džeksons vai Pīters Pens. Es pats esmu jokojis, ka ir cilvēki Latvijā, kas netic Dievam, bet tic Raimondam Paulam. Tas viņa ieguldījums Latvijas mūzikā tik daudziem māksliniekiem dod darbu – koncertiespējas. Arī reperi samplē Maestro mūziku, tas vien parāda, cik tā ir aktuāla un daudzpusīga. Manuprāt, tā atslēga ir melodijā, kas ir saprotama dažādiem cilvēkiem, dažādās paaudzēs. Un, redzi – "Million alih roz" ("Миллион алых роз", latviski zināma kā "Dāvāja Māriņa") ir iekļauta jaunajā "Disneja" studijas "Pixar" multiplikācijas filmā "Soul". Paula mūzikas ietekmi jūt ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē – Japāna, Ziemeļkoreja zina, kas ir Maestro Raimonds Pauls! Tādēļ arī viņa aktualitāte nezūd un nezudīs! Viņš būs tas Pīters Pens, viņš būs tas cilvēks, par kuru stāstīs vēl pēc 200 gadiem. Pieļauju, ka būs arī cilvēki, kas padomās, ka Pauls ir kāds iedomu tēls – kā Salavecīts –, un bija reiz tāds vīriņš Latvijā, kas dāvāja cilvēkiem melodijas pa labi, pa kreisi."
Turpinot Eilanda pausto domu, noslēgumā jāatzīmē – ap leģendārām personībām, Maestro Raimondu Paulu tajā skaitā, pavisam dabiski apaug mitoloģija, bet viņu darbi kļūst par daļu no klausītājiem, iedvesmojot uz jauniem stāstiem un darbiem. Tā, piemēram, komponista vārds un uzvārds iedvesmojis arī jaunu pašmāju alternatīvo grupu nosaukuma izvēlē – "Pauls Raimonds" – vai tas nepieklājīgi, radoši vai komiski, tas jālemj katram pašam, bet jebkurā gadījumā šis fakts ir vēl viens apliecinājums Paula aktualitātei.
Filmas veidotāji: vēlējāmies atklāt Paula darbības dinamiku

Filmas "Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls" filmēšanas grupa Paulam sekoja pandēmijas laikā, atskāršot, ka arī ierobežojumi Maestro neaptur. Kā viņš tiek galā ar pārbaudījumiem, kurus cilvēka fiziskajam veidolam uzliek laiks, un ar vientulību, kad vairums draugu aizgājuši mūžībā? Kas ir viņa neizsīkstošā dzīvesspara un radošā gara avots?

Filmas veidotāji Henrieta un Andrejs Verhoustinski stāsta par filmas tapšanas procesu.

Raimonds Pauls un filmas “Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls” veidotāji Henrieta un Andrejs Verhoustinski.
Kā pie jums atnāca šis filmas piedāvājumus, un kā atradāt savu stāstu? Par Raimondu Paulu jau ir uzņemts ļoti daudz filmu.

Henrieta Verhoustinska: Šo ieceri nebijām ilgi lolojuši. Latvijas Televīzija izteica mums piedāvājumu veidot filmu par godu Raimonda Paula 85 gadu jubilejai, ņemot vērā mūsu veiksmīgo iepriekšējo sadarbību. Jā, filmas par Paulu ir tapušas ik pa pieciem gadiem. Faktiski – uz katru jubileju, un mēs visas šīs filmas arī rūpīgi noskatījāmies un sapratām, ka gadu skaitlis 85 ir tikai cipars pret Paula fenomenālo rosību! Pauls ir mūžīgais dzinējs jeb perpetuum mobile! Viņa personības fascinācija slēpjas viņa aktivitātē. Ir skaidrs, ka viņš pats no brīva prāta neapstāsies, lai gan pats mēdz apgalvot pretējo. Komunikācija ar Paulu ir ļoti iedvesmojoša un humorpilna.

Andrejs Verhoustinskis: Mūsu filmas pamatdomu es īsi formulētu – tas ir stāsts par viena talantīga cilvēka cīņu ar vecumu vai, vispārinot, par gara cīņu ar fizisko ķermeni.

Kā notika filmēšana sarežģītajā, ierobežojumiem pilnajā 2020. gadā?

Henrieta Verhoustinska: Mēs bijām sarosījušies februārī, bet tad sākās pandēmijas ierobežojumi, un mēs reāli sākām filmēt 2020. gada maijā.
Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanas koncerta mēģinājums.
Foto – Henrieta Verhoustinska
Andrejs Verhoustinskis: Un dabiskā veidā arī pandēmija kļuva par vienu no filmas papildtēmām, radot vēl vienu šķērsli Paula radošajām izpausmēm. Maestro, manuprāt, uzlādē tieši publikas atsaucība. Ja viņam jāspēlē koncerts ar visu lielo Radio bigbendu, kuru filmē tikai televīzija, tad viņam tas ir liels izaicinājums. Lielā Dzintaru koncertzāle, bet klausītāju nav – pieņemu, ka viņa mūžā šādas situācijas nav bijušas daudz.
Henrieta Verhoustinska: Paulam auditorija ir ļoti svarīga.

Andrejs Verhoustinskis: Jā, viņam šī atgriezeniskā saite ir ļoti svarīga, un, manuprāt, tā viņu mudina iet uz priekšu. Mēs filmējām, kā viņi strādā ar Keišu – kā viņiem attīstījās Ojāra Vācieša dzejas koncertuzvedums ["Suni ārā nedzenama nakts" – red.]. Tas beidzās mirklī, kad projekts ir sagatavots un tam būtu jāpiedzīvo pirmizrāde, bet viss ārkārtas situācijas ierobežojumu dēļ tiek apturēts un pārcelts uz vēlāku laiku. Līdz ar to filmā ir kadrs, kur viņi sēž apstulbuši.
Raimonds Pauls un Aleksandrs Antoņenko Dzintaru koncertzāles sezonas atklāšanas koncerta mēģinājumā.
Henrieta Verhoustinska: Ļoti daudz no plānotā nenotika, bet vienlaikus daudz kas notika. Piemēram, koncerts Rīgas Doma dārzā par godu pandēmijas laikā aktīvi strādājošajiem ārstiem, policistiem, ugunsdzēsējiem. Paulam notikumu bija gana daudz – mēs visus, protams, nemaz nevarējām aptvert. Kamēr neiestājās šis pilnīgais publikas aizliegums, tikmēr Pauls uzstājās, kaut arī pustukšajās zālēs, par kurām viņš filmā daudz runā. Esmu ievērojusi, kad piezvanu Paulam, tad katru reizi uzzinu par viņa aizņemto dienas plānu.

Andrejs Verhoustinskis: Sākotnējā iecerē plānojām, ka filmas kulminācija būs Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pandēmijas ierobežojumu dēļ tika atcelti.

Henrieta Verhoustinska: Jā, bijām plānojuši uz dziesmu svētku ass filmu uzvērt, parādot, cik ļoti jauniešiem ir tuva Paula mūzika.

Andrejs Verhoustinskis: Gribējām – jaunieši un Pauls, bet tagad stāsts ir novirzījies uz citu pusi.
Dziesmu svētku estrādē.
Foto – Ģirts Raģelis
Saistībā ar Paula vārdu uzreiz nāk prātā viņa estrādes mūzika, bet šoreiz filmas centrā ir citi žanri, kuros Pauls ir darbojies tikpat aktīvi.

Henrieta Verhoustinska: Jā, mēs apzināti muzikāli likām uzsvaru uz džezu un instrumentālo mūziku, lai gan Pauls pats ļoti daudz runāja par to, ka viņš ir pateicīgs saviem šlāgerīšiem – šīm vieglajām dziesmām. Tās viņu ir iznesušas un materiāli uzturējušas. Hronoloģiski sakrita, ka šīs filmēšanas laikā viņam bija vairāk mēģinājumu ar džeza trio un Latvijas Radio bigbendu, un arī kopumā 2020. gada vasaras koncertu programma vairāk balstījās nevis uz to Paulu, kas pirmais ienāk prātā, bet, gribētos teikt, elitārāku Paulu.

Andrejs Verhoustinskis: Viņam ir arī šīs sadarbības ar Elīnu Garanču, Ivetu Apkalnu, bija ar mūžībā aizgājušo Marisu Jansonu – Pauls ir novērtēts šādu pasaulslavenu profesionāļu...

Henrieta Verhoustinska:...akadēmisku mūziķu acīs.
Andrejs Verhoustinskis: Interesanti, kaut gan Paulam patīk uzstāties, viņam nepatīk ne fotografēties, ne filmēties. Kad mēs pirmo reizi runājām par šīs filmas veidošanu, viņš ideju akceptēja – lai jau uz viņa jubileju televīzija taisa filmu, lai gan filmas jau ir bijušas daudz un īsti viņam to nevajag. Pauls bija ar mieru, ka filmējam viņu mēģinājumu procesā. Mūs arī interesēja tieši viņa darba process, jo uzstāšanos var paņemt no televīzijas arhīva. Privātas lietas filmā ir minimāli.
Filmas “Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls” filmēšana.
Henrieta Verhoustinska: Objektīvu iemeslu dēļ filmā nevarēja piedalīties vairāki Paulam svarīgi cilvēki. Tādēļ mums ir prieks, ka filmā ir Paula māsa Edīte un viena no Paula mazmeitām.
Raimonds Pauls un viņa māsa Edīte Pauls-Vīgnere. Foto – Ģirts Raģelis
Andrejs Verhoustinskis: Mēs gribējām šīs nosacīti trīs sarunas ar cilvēkiem, kuri Paulam līdzās ir bijuši ilgi un ir tuvi – Lana, Peters un māsa Edīte. Beigās mums ir saruna tikai ar māsu, epizode ar Lanu ir no filmas "Maestro bez frakas". Katrā ziņā šī vizuālā parādīšanās, kas nav saistīta ar mūzikas atskaņošanu, Paulam šķiet lieks slogs, no kura viņš, ja tas ir iespējams, izvairās.

Henrieta Verhoustinska: Tomēr beigās Pauls arī daudz kam piekrita. Piemēram, divas reizes viesojāmies viņa mājās, kur notika garāka filmēšana.

No kreisās: znots Mareks, mazmeitas Anna Marija un Monika, Maestro, meita Anete un sieva Lana.
Ģimenes arhīva foto
Andrejs Verhoustinskis: Es domāju, ka patiesība ir tajā, ko Ivara Selecka filmā saka Lana – ārēji Pauls ir bravūrīgs un drošs, bet patiesībā ir ļoti kautrīgs. Mums ir jāsaka paldies arī Laimai Žurginai par doto atļauju izmantot viņas filmētos materiālus, kuros redzami Paula vecāki. Tie ir materiāli, kurus vairs nav iespējams iegūt.

Henrieta Verhoustinska: Mēs apzināti esam filmu būvējuši tā, ka neiztaujājam citus cilvēkus par Paulu, tikai pašus tuvākos.
Raimonda Paula pārdomas par to, kā dažādu tautu mentalitāte izpaužas mūzikā.
Andrejs Verhoustinskis: Mēs noteikti nepretendējam uz to, ka esam atklājuši, kāds ir Raimonds Pauls. Viņš ir ļoti noslēgts cilvēks un tāds arī paliks. Mēs viņam esam sekojuši, un tas, ko katrs no skatītājiem sev varēs paņemt no šīs filmas, tas arī viņiem paliek. Mēs katrā ziņā nepretendējam pateikt: "Raimonds Pauls ir šāds!"

Henrieta Verhoustinska: Mēs vēlējāmies atklāt Paula darbības neticamo dinamiku.
Filmas "Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls" komanda
Filmas režisors un galvenais operators – Andrejs Verhoustinskis
Žurnāliste, scenārija autore, redaktore – Henrieta Verhoustinska
Filmas muzikālais konsultants – Juris Vaivods
Otrs operators – Edgars Bite
Skaņu režisore – Diāna Pāvilsone
Montāža – Māris Martušs
Producents – Artis Dobrovoļskis

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt