Ārpus ētera
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā diskusija – vecāki bērnu sportā.
Sahāras putekļi gaisā un ziņās, klimata pārmaiņas un "karmas latvieši", kara stratēģijas vai sabiedriskās domas tendences – arī tā ir daļa no zinātnes žurnālistikas. Lielākajai daļai sabiedrības masu mediji ir vienīgais informācijas avots par zinātnes aktuālajiem jautājumiem. Padziļināti ar to nodarbojas zinātnes žurnālisti, kuru darba jomu raksturo trīs būtiski aspekti. Pirmkārt, zinātne ir kolektīva, jo pētniecībā mūsdienās parasti strādā pētnieku grupas, kas kritiski salīdzina dažādus datus, secinājumus un atklājumus; otrkārt, tā ir kumulatīva jeb nepārtraukti sevi papildinoša, un visbeidzot – zinātne ir korektīva jeb zinātnieki pastāvīgi labo savas kļūdas un maldus.
Pēc Lieldienu brīvdienām poļi bieži vien sāk apdomāt, kurp šogad doties atvaļinājumā. Arvien populārāks kļūst galamērķis Latvija. Lidmašīnas "Ryanair" lido uz Rīgu no trim vietām: Varšava–Modlina, Krakova un Gdaņska. Tomēr visbiežāk cilvēki dodas uz Latviju ar autobusu vai privāto auto. "Rail Baltica" vilciens vēl ir jāpagaida līdz 2030. gadam, lai "drīzumā" (ar pārsēšanos) pa "dzelzs ceļu" varētu no Varšavas sasniegt pat Tallinu.
Teātra kritiķe un Latvijas Televīzijas žurnāliste, raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja Henrieta Verhoustinska, šķiet, pirmajā acu uzmetienā piesaista ar savu spilgto vizuālo tēlu un košajiem smiekliem, ko gandrīz var saukt par viņas vizītkarti. Un, kaut gan "Kultūrdevas" saimniece apgalvo, ka vizuālais tēls ir tikai un vienīgi stila un grima mākslinieču darbs, viņa nenoliedz: "Esmu ekstraverts cilvēks!", ko apliecina arī viņas dāsnā dalīšanās dzīves atklāsmēs. Labi izjuzdama intervijas žanru, Henrieta atklāj pērlēm līdzīgus stāstus no savas bērnības un jaunības tā, ka brīžam gandrīz gribas viņu apstādināt un pasargāt.
Jūs neticēsiet, taču sāga par mūsdienīga, ietilpīga un droša futbola stadiona celtniecību Rīgā turpinās. Tā it kā arī nebija beigusies, turklāt viss notiek ierastajā stilā – tas jau vairāk līdzinās vai nu traģikomēdijai, vai farsam.
Čau! Esmu mākslinieks ar pseidonīmu Rupucinskis. Kopš 2023. gada decembra portāls LSM.lv publicē manas karikatūras. Portāla galvenā redaktore man laipni piedāvāja izteikt savas domas par izveidojušos sadarbību, un es, protams, piekritu.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā Raimonds Gekišs uz sarunu aicinājis Latvijas izlases hokejistu Kristiānu Rubīnu. Diemžēl savainojuma dēļ Kristiāns izlaidīs šī gada pasaules čempionātu hokejā, bet, kā pats uzsver, šogad svarīgākais ir olimpiskais kvalifikācijas turnīrs augusta beigās.
Valsts prezidenta 8. aprīlī rīkotajai diskusijai par sabiedriskajiem medijiem biju sagatavojusi tēzes, kuras laika ierobežojuma dēļ pilnībā neizklāstīju. Piedāvāju tās LSM.lv lasītājiem, lai plašāk pamatotu savu domu.
Valsts prezidenta rosinātajā un vadītajā diskusijā par sabiedrisko mediju turpmāko attīstību, kā jau paredzams, vislielākās diskusijas dalībnieku vidū raisīja valodas jautājums – Nacionālajā drošības koncepcijā paredzētais termiņš 2026. gadā atteikties no krievu valodas sabiedriskajos medijos. Nozares profesionāļi īpaši uzsvēra, ka Latvijai lojālie kanāli Latvijas Radio 4 (LR4) un "Rus.LSM" ir vienīgie, kas spēj sasniegt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus un veicināt viņu lojalitāti valstij.
Vieni ir sajūsmā, bet citiem tie riebjas – saliedēšanas pasākumi. Kā tos padarīt jēgpilnus, un kā kolektīvā iesaistīt (vai likt mierā) tos darbiniekus, kuriem tas nešķiet svarīgi? Kā kolēģi top par komandu, un kas ir organizācijas kultūra? Klausies "Darbmācības" jaunāko sēriju!
Šodien pie Valsts prezidenta notiek svarīga diskusija par sabiedriskajiem medijiem. Apsveicama ideja, lai apstātos, pārdomātu būtiskus jautājumus. Apspriešanai plānotajās tēmās iekļauta "redakcionālā neatkarība un tās praktiskās uzraudzības mehānisms". Šo vārdu savienojumu uztveru ļoti nopietni. Tas tieši un netieši atspoguļo jau ilgāku laiku notiekošās pārmaiņas publiskajā diskusijā un politiķu attieksmē pret sabiedrisko mediju lomu, vēlmi tos politizēt un instrumentalizēt, ierobežojot neatkarību un viedokļu daudzveidību.
Kad es, baltkrievu bēgle, tikko biju ieradusies Latvijā un sāku iepazīties ar vietējo kultūru, tradīcijām un svētkiem, mana draudzene latviete teica: "Interesanti, ka ukraiņi iet uz baznīcu, biežāk uz pareizticīgo, un viņi patiešām ir ticīgi. Bet baltkrievi ir tālu no kanoniem un ceremonijām. Un arī tev tas nav tuvs, vai ne?" Nav gan.
Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" podkāstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis "Base Motion" vienu no dibinātājiem Armandu Blumbergu. Šī Latvijas kompānija veido iespaidīgus dronu šovus – NBA, MLB un citām sporta līgām. Viens no lielākajiem viņu projektiem bija pirms 2 gadiem, kad viņi veidoja dronu šovu Amerikas futbola līgas "Superbolam".
Kāpēc tu strādā? Cik daudz no tevis prasa darbs? Vai tu redzi vērtību savam darbam? Visiem laiku pa laikam ir vērtīgi uzdot tādus un līdzīgus jautājumus. Tie ir jautājumi, kuri palīdz atcerēties, ka darbs nav svarīgākais dzīvē un ka strādājot pavadām teju trešo daļu pieaugušo dzīves, tāpēc darbam, ko darām, jābūt vismaz paciešamam.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis vieglatlētikas treneri Viktoru Lāci. Bijušais olimpietis jau vairākus gadus vada savu sporta skolu un trenē daudzus Latvijas elites vieglatlētus.
Latvijas Televīzija Lieldienās skatītājiem piedāvās plašu un skaistu programmu – gan spēlfilmas, gan arī vairāku dokumentālo filmu, koncertierakstu un animāciju pirmizrādes, tāpat arī programmā būs reliģisks saturs.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas aizkulises" raidierakstā jeb podkāstā Raimonds Gekišs uz sarunu aicinājis kamaniņu sporta treneri Mārtiņu Rubeni. Pirms mēneša apritēja 18 gadi, kad Mārtiņš izcīnīja pirmo olimpisko medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs kopš Latvijas neatkarības atgūšanas.
Mākslīgi savā ceļā radīt grūtības un pēc tam varonīgi censties tās pārvarēt – tā īsumā var raksturot par sportu atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu 2024. gada valsts finansējuma sadalē sporta organizācijām. Acīmredzot secinājuši, ka tuvāku un tālāku mūsu reģiona valstu prakse Latvijai neder, politiķi un ierēdņi meklēja jaunu ceļu, kas noveda pie tā, ka viens pulciņš federāciju tagad mēģina apvienoties, lai sūdzētu IZM tiesā, bet citi vispirms grib saņemt kontā naudiņu un pēc tam ar iesniegumu uzrīdīt ministrijai Valsts kontroli.
Četrus mēnešus līdz Parīzes olimpisko spēļu sākumam vēl daudzos sporta veidos turpinās kvalifikācijas sacensības – tādas ir arī komandu sportā, ieskaitot basketbolu. Finālturnīra grupu izloze notikusi, Latvijas kvalifikācijas grupas uzvarētāja spēlēs kopā ar Franciju, Vāciju un Japānu. Šajā ziņā viss ir skaidrs un viss pašu rokās, jo kvalifikācijas turnīrs jūlija sākumā būs Rīgā. Daudz neskaidrību, neizpratnes joprojām par tā dēvēto neitrālo atlētu pielaišanu Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
