Ārpus ētera
Šis karstuma vilnis Latvijā ir klimata pārmaiņu dēļ. Šī vētra Latvijā ir klimata pārmaiņu sekas. Šo sausumu Latvijā izraisījušas klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas to un klimata pārmaiņas šito. Nu jau tās ir desmitgades, kad pat vismazākajās novirzēs no ikdienišķiem laikapstākļiem tiek vainotas klimata pārmaiņas. Un tad pienāk aukstuma vilnis, kad visi tie, kas ir plašajā klimata pārmaiņu skeptiķu spektrā, sāk dot pretī – nu, klimata pārmaiņas beigušās, kur tad ir tā sasilšana?
16 gadu ilgās valdīšanas laikā Vācijas kanclere Angela Merkele bija izslavēta kā ļoti spējīga "Krisenmanagerin", krīzes menedžere, kas sekmīgi spējusi izvest Vāciju un visu Eiropas Savienību caur vairākām krīzēm, sākot no 2008. gada finanšu krīzes līdz pat Covid–19 pandēmijai. Par šiem viņas panākumiem vēsta arī dokumentālā filma "Angela Merkele", kas bijušo kancleri pārsvarā attēlo pozitīvā gaismā.
Ziņa trešdien vakarā bija negaidīta, bet tomēr pamatota – Stokholma atkal netiks pie ziemas olimpisko spēļu sarīkošanas, un šis gods 2030. gadā pienāksies Francijai. Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) uz fināla sarunām nav uzaicinājusi arī Šveici, bet tai vismaz teju apsolīta iespēja sarīkot spēles 2038. gadā. Līdz ar SOK lēmumu atkrīt arī jebkādas diskusijas un strīdi par Siguldas trases pārbūvi un piemērošanu olimpiskajām spēlēm.
Divas melnā marmora plāksnes ar uzrakstu latviešu valodā un ivritā "Ārsta Levenšteina un citu upuru piemiņai. 29.10.1941" nesen tika noguldītas mežā netālu no Pāvilostas – līdzās pieticīgam granīta akmenim. Tās uzstādījis liepājnieks Māris Birznieks. Viņš izpildījis lūgumu, ko izteica cilvēks, kuru kādreiz izglāba dakteris Levenšteins. Ārsts vēlāk gāja bojā holokaustā.
Saeimas priekšsēdētāja, Saeimas spīkere, Saeimas prezidija vadītāja, viena no valsts augstākajām amatpersonām – tik dažādi tiek apzīmēts politiskās apvienības Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķes Daigas Mieriņas ieņemamais amats, kurā viņa stājās šā gada 20. septembrī. Kā tad šo nozīmīgā amata darba saturu pirmo divu darba mēnešu laikā ir izdevies veidot esošajai priekšsēdētājai Mieriņai?
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis pludmales volejbola treneri Atvaru Vildi, kura audzēkņi veiksmīgi startējuši jauniešu pasaules un Eiropas čempionātos.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Reinis Ošenieks uz sarunu aicinājis četrkārtējo pasaules čempionu blakusvāģu klasē Kasparu Stupeli. Stupelis šobrīd trenē un strādā par mehāniķi talantīgajam motokrosa braucējam Mairim Pumpuram.
Starp demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības apdraudējumiem bieži un pamatoti tiek izcelta dezinformācija – mērķtiecīgi izplatīti nepatiesi fakti un stāsti, manipulatīvi sagatavota informācija ar apzinātiem noklusējumiem. Tomēr ne mazāks apdraudējums rodas, kad sākam dzīvot tādā informācijas telpā, no kuras ir izslēgti atšķirīgi viedokļi, un pārtraucam lietot profesionālus un kvalitatīvus medijus.
Vai Latvijā ir augsti nodokļi? Uzdodiet Latvijā šo jautājumu desmit cilvēkiem un vienpadsmit no viņiem atbildēs – jā… Vismaz – jokus pie malas – tā man šķiet pēc daudziem Latvijā nodzīvotajiem gadiem. Tomēr patiesība ir cita.
Katrā ceturtajā novembra sestdienā (šogad 25. novembrī) Ukrainā tiek pasludināta 1932.–1933. gada holodomora upuru piemiņas diena. Holodomorā gāja bojā apmēram 4,5 miljoni cilvēku. Pavisam PSRS tajā periodā bads izdzēsa aptuveni septiņu miljonu cilvēku dzīvību, tiek rakstīts arī par lielu skaitu upuru Kazahstānā un Krievijā. 2008. gadā Latvijas Saeima pieņēma deklarāciju par padomju represijām pret Ukrainas tautu. Holodomoru Ukrainā par genocīdu atzinušas tuvu trīs desmitiem valstu. 2023. gada 25. novembris ir jau 640. diena, kopš turpinās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Kāpēc personīgi man – vienkāršai baltkrievietei, kas pēc likteņa gribas atradusi otrās mājas Latvijā, ir tik svarīgi un tik vajadzīgi šie skaitļi?
Maskavā, Krievijas Federācijas sasniegumu izstādes kompleksā, atklāts forums "Rossija", kurā kopā ar bērnu kori dziesmu "Я русский" izpilda dziedātājs Šamans (Jaroslavs Dronovs), 2023. gada 4. novembrī raksta medijs "Meduza", pieļaujot, ka forums ievada Putina nākamās prezidentūras kampaņu. Vienlaikus "YouTube" pieejams dziesmas "Я русский" ieraksts, kurā skatītāji ekstātiski reaģē, kad dziedātājs Šamans piespiež sarkanu "kodolpogu", kas ievietota uz skatuves uznestā koferītī. Šajās pašās dienās uzklausu kolēģu un ekspertu vērtējumus par RUS.LSM.lv rakstu Наклейка "Я русский" — сама по себе еще не оправдание войны. Все зависит от контекста / Статья (lsm.lv). Par to publicēts atzinums, konstatējot profesionālās ētikas pārkāpumu. Plašāks skaidrojums par to lasāms tālāk.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" diskusija aizkulisēs par profesionālā sporta finansēšanu. Diskusijas viesi – Latvijas Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Arnis Tunte, "VEF Rīga" prezidents Gatis Jahovičs, basketbola kluba "Rīgas Zeļļi" prezidents Edgars Buļs, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks sporta jautājumos, Latvijas telpu futbola izlases trenera asistents Guntis Apīnis. Diskusiju vada LTV sporta žurnālists Andris Auziņš.
Pirms Otrā pasaules kara Polija un Latvija bija sabiedrotās kaimiņvalstis, vienoja tās, kā to bija nosaucis profesors Ēriks Jēkabsons, "piesardzīgā draudzība". Tādēļ nebija pārsteidzošs tas, ka sakarā ar Latvijas valsts Neatkarības dienas svinībām, Polijas pilsētās notika viesības, tikšanās un koncerti, tāpat svinot arī Igaunijas, Zviedrijas un Somijas nozīmīgus valsts svētkus. 18. novembri svinēja Centrālā Polijā, valsts austrumos un rietumos, svinībām pievienojās arī Latvijas goda konsulāti un 1929. gadā dibināta Poļu-latviešu biedrība, kuras analogs bija arī Latvijā.
Vai žurnālistiem jāpiedalās diskusijās un jāizplata informācija sociālās tīklošanās platformās? Noteikti – jā, liecina aptuveni piecpadsmit gadu ilga pieredze. Tā gan ne vienmēr bijusi tā labākā gan no profesionāļu reputācijas, gan mediju interešu viedokļa. Tāpēc ietekmīgāko mediju ētikas kodeksos iekļautas normas, kas attiecas uz žurnālistu uzvedību "X" (iepriekš "Twitter"), "Facebook", "Instagram", "TikTok" un citās platformās.
Šoreiz ne par to, kāpēc partija "Saskaņa" netika ievēlēta 14. Saeimā, bet gan par to, kāda 13 gadu garumā bija šīs opozīcijas partijas loma, ietekme un nospiedums, ko tā atstāja Latvijas politiskajā vidē un sabiedrībā. Vai Alekseja Rosļikova vadītā partija "Stabilitātei!" ir jaunā "Saskaņa, vai "Latvija pirmajā vietā" ir KPV LV jauns ģenerējums, vai koalīcijā pabijušie politiskie spēki – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – tādēļ vien ir uzskatāmi par pragmatisko opozīciju?
Šo trešdien, 15. novembrī, uz kopīgu domu apmaiņu pulcēsies Latvijas vēsturnieki un ar vēstures nozari saistītie cilvēki – studenti, skolotāji, atmiņas institūciju (muzeju, arhīvu un bibliotēku) pārstāvji, politiķi, atbildīgo ministriju ierēdņi un ar dažādiem publiskās vēstures projektiem saistītas personas.
Novembris Latvijai ir īpašs laiks. 10. novembrī tiek atzīmēta Mārtiņdiena, 11. novembrī – Lāčplēša diena, bet 18. novembrī – Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas diena. Pagājušajā gadā pirmo reizi biju lāpu gājienā Rīgā, un mani pārsteidza vietējo iedzīvotāju solidaritāte. Likās, ka tovakar visa Latvija bija izgājusi pilsētas centrā. Man, bēglei, cilvēkam, kas nav vietējais, gribot negribot atlika būt vienkārši vērotājai no malas. Un domāt par to, kādas ir piemiņas dienas šajās tumšajās rudens dienās manai, baltkrievu, tautai. Ar ko es varu lepoties, bet par ko, gluži pretēji, jāskumst? Godīgi sakot, iemeslu skumjām baltkrieviem ir vairāk.
Pēc astoņiem mēnešiem Latvijā pirmo reizi notiks pasaules rallija čempionāta (WRC) posms. Autosporta piekritēji to gaidījuši gadiem. Nezinātājam, ceļojot pa Kurzemi, vērojot ātri braucošas mašīnas un sagremojot gaisā uzrautos putekļus, visticamāk, augstākā līmeņa autorallija sacīkšu debija Latvijā būs tīri baudāms pasākums. Taču tas nemaina to, ka WRC ir kļuvis vienmuļš, reizēm pat – neintriģējošs.
Vai attēls ar Ukrainā Krievijas Federācijas karadarbības dēļ nogalinātu skolas vecuma bērnu, viegli atpazīstamu atvērtā zārkā, izmantojams, lai ilustrētu rakstu par bērnu bojāejas datiem Ukrainā? Šādu jautājumu nesen saņēmu no sabiedriskā medija kolēģiem. Publicēšanai tika izvēlēts cits, ar konkrētas ģimenes traģēdiju nesaistīts foto. Bet uzdotais jautājums lika pārdomāt, cik ļoti aktuālo karu un terorisma šausmas izmainījušas mediju saturu, ietekmējot profesionālās ētikas pamatprincipus. Šoreiz par to, kā mediji liek mums visiem skatīties uz nāvi un traumējošu saturu.
Līdz ar oktobrī izskanējušo sēriju "Pēdējais pāris šķiras" ir noslēgusies raidieraksta jeb podkāsta "Normāla ģimene" pirmā sezona. Tās laikā latviešu klausītājiem bija iespēja dzīvot līdzi deviņām ļoti atšķirīgām ģimenēm – salīdzināt viņu pieredzes ar savējām, iepazīties ar viņu privātajiem komunikācijas veidiem, pielaikot viņu pārliecības un vērtības, kā arī izvērtēt viņu atrastos dažādu problēmu un krīžu risinājumus.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
