Ziņu analīze
Latvijas uzņēmums "Fiber Optical Solution", kas ražo augstas kvalitātes navigācijas iekārtas un kuru ASV decembrī iekļāva tā sauktajā eksporta kontroles sarakstā, vēsturiski ir saistīts ar diviem Krievijas uzņēmumiem.
Pēdējo divu gadu laikā būtiski sarucis staru terapijas epizožu skaits onkoloģijas pacientiem, atsaucoties uz Nacionālā veselības dienesta datu analīzi, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Visvairāk pakalpojumu samazināja Austrumu slimnīca un Stradiņa slimnīca, to skaidrojot ar iekārtu nomaiņu un veco iekārtu remontu.
Krievijas karš pret Ukrainu sarežģītā situācijā nostādījis "Latvijas dzelzceļu" (LDz). Kravu samazināšanās liek dzelzceļa uzturēšanā ieguldīt arvien vairāk valsts budžeta naudas. Atspaidu izmaksām dod kravas no Krievijas, kas savukārt rada drošības riskus, ziņoja LTV raidījums "De facto".
Kopš Ķīnas Tautas Republikas prezidenta amatā ir Sji Dzjiņpins, Ķīna pielikusi punktu "mierpilnās uzplaukšanas" laikam un ir skaidri definējusi savas ambīcijas kļūt par superlielvaru un izaicināt ASV vietu pasaules kārtības veidošanā.
Azerbaidžānas un Armēnijas konflikts par Kalnu Karabahas reģionu ar periodiskiem uzplaiksnījumiem turpinās jau gadu desmitiem, bet pēdējā laikā pastiprinājušās bažas, ka tas varētu uzliesmot ar jaunu sparu. Krievija pēc PSRS sabrukuma centās iesaldēt šo konfliktu, bet pašlaik Kremlis ir pilnībā pārņemts ar uzbrukumu Ukrainai, tādēļ Maskavas ietekme Dienvidkaukāza reģionā samazinās.
Iepriekšējos gados Rīgas ielu remontam tērēts nepietiekami daudz līdzekļu, piemēram, 2017. un 2018.gadā (kad galvaspilsētas mērs bija Nils Ušakovs ("Saskaņa")), - apmēram miljons eiro gadā, paziņoja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). Kā noskaidroja "Melu detektors", tas patiešām tā ir, ja runā par vienu konkrētu remontdarbu veidu, kad tiek noņemts vecais asfalts un uzlikts jauns, kas ideālā gadījumā jādara ik pēc desmit gadiem. Savukārt, ja vērtē ceļu remontdarbus plašākā kontekstā (bedrīšu remonts, jaunie projekti), tad situācija ir ļoti dažāda.
Lai gan nav skaidrs, kurš un kādēļ nopludinājis militārus noslēpumus saturošos ASV Pentagona dokumentus, kā arī – kas tajos patiess, bet kas nav –, tas tāpat ietekmē karadarbību Ukrainā, jo tās amatpersonām jāmaina plāni un jāievēro piesardzīgums, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" secina Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Vairāk nekā desmit gadus Daugavpilī brīvi uzdarbojās pedofils, kuram patika mazgadīgi zēni. Vietējiem viņš bija labi zināms "interneta trollis", kurš sevi sauca par Pašu. Interneta forumu lietotāji zināja, ka Paša ir sēdējis cietumā par seksuālām attiecībām ar nepilngadīgo. Bet pēc iznākšanas brīvībā policija divreiz palaida garām iespēju viņu apturēt.
Eiropas Komisija draud Latviju iesūdzēt Eiropas Savienības Tiesā, lai sodītu par melnalkšņa staignāju nesargāšanu. Viens no tādiem izcirsts netālu no Stīpnieku ciema Olaines novadā 2021.gadā, kad Eiropas Komisija jau bija uzsākusi pārkāpuma procesu, vēsta Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Eiropas Savienības (ES) Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, ir viena no tā saucamajām Zaļā kursa iniciatīvām, paredz 30% no valsts teritorijas noteikt par aizsargājamām, bet 10% no tām – par īpaši aizsargājamām dabas platībām. Domājot par ieceres izpildi, Latvija pie aizsargājamām dabas platībām domā pieskaitīt arī militāros poligonus, vēsta Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili".
Gaidot kara Ukrainā beigas, eksperti rada dažādus iespējamos scenārijus, kas tad varētu notikt Krievijas iekšpolitikā. Vērtējot Ķīnas lomu tajos, skaidrs, ka tās vadību visvairāk neapmierinātu Krievijas tuvošanās Rietumiem, kā arī izaicinājumus radītu Vladimira Putina režīma sabrukums, Latvijas Radio raidījumā "Kas būs ar Krieviju" vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes doktorantūras vadītāja, Ķīnas Studiju centra direktore, Latvijas ārpolitikas institūta Āzijas programmas direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Baltijas valstu drošība līdz ar Somijas pievienošanos NATO viennozīmīgi kļuvusi stiprāka. Tāpat ir izgāzies Krievijas stratēģiskais mērķis atstumt NATO robežas tālāk, un tie ir lieli svētki Baltijas jūras reģionā, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" secina Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss pieprasa sargāt arvien lielākas dabas platības. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vilcinās, jo cietīs ietekmīgas saimnieciskās intereses. Ieilgušo nenoteiktību izmanto privātie meža īpašnieki, kuri izcērt nozīmīgus biotopus. Tas notiek arī valstij piederošajos mežos. Zemkopības ministrija uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" (LVM) vadībā ilgstoši izvairās iesaistīt vides ekspertus.
Saeimas deputāte Jana Simanovska no "Progresīvajiem" pārspīlē minerālmēslu lietojuma pieaugumu lauksaimniecībā, pārbaudīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check".
Zemkopības ministrs Didzis Šmits no "Apvienotā saraksta" noliedz, ka straujā klimata sasilšana ir cilvēku radīta, un klimata zinātni sauc par reliģiju. "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekts "Re:Check" pārbauda ministra izteikumus.
Latvijā atkal plūdi. Šoreiz tie skar Augšdaugavas novadu, kura izpilddirektors Pēteris Dzalbe apsūdz "Latvenergo" ūdens aizturēšanā Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē, tā veicinot plūdus Daugavas augštecē.
Krievijas sāktais karš Ukrainā kļuvis arī par mūsdienu kara teoriju pārbaudīšanas epicentru, kur uz padomju laika iemaņām balstītais Krievijas karaspēks nesekmīgi centies pārspēt Rietumu atbalstīto Ukrainas armiju. Šo bruņoto konfliktu ļoti rūpīgi vēro arī komunistiskā Ķīna, kas neizslēdz iespēju bruņotā ceļā pakļaut Pekinas kontrolei demokrātisko Taivānu.
Četras ziemeļvalstis (Dānija, Norvēģija, Somija un Zviedrija) parakstījušas vienošanos, kas paredz veidot cieši integrētus gaisa kara spēkus. Tā ir ārkārtīgi nozīmīga ziņa arī Latvijai, jo Latvijas gaisa spēku iespējas ir visai ierobežotas, un stipri kaimiņi nāks tikai par labu, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Krievija grasās kaimiņvalsts Baltkrievijas teritorijā izvietot taktiskos kodolieročus. Ņemot vērā, ka Ķīnas retorika skaidri ir pret kodolieročiem un kodoldraudiem, šī rīcība liecina, ka sarunas Maskavā starp Putinu un Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu nav izdevušās un Krievija nav ieguvusi to, ko vēlējās, Latvijas Radio raidījumā "Divas puslodes" vērtēja ārpolitikas eksperts Arnis Latišenko.
Latvijā dzīvo gandrīz 100 tūkstoši ārvalstnieku no daudzām pasaules valstīm. Atšķirīgās etniskās izcelsmes un rases dēļ viņi ikdienā sastopas ar naidīgiem komentāriem. Ar rasistiskiem komentāriem cilvēki sastopas ne tikai uz ielas un internetā, bet arī Latvijas augstskolās. Statistika par naida uzbrukumiem neparāda patieso ainu valstī.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
