Ziņas
Ziņas vieglajā valodā 16. jūnijā.
Šī nedēļa "Rail Baltica" projektam bija kā pāri ejošs virpuļviesulis. Tagad ir skaidri zināms, ka visās trīs Baltijas valstīs projekts tikai pirmā kārta vien izmaksās vairāk nekā 15 miljardus eiro, bet viss projekts – vairāk nekā 23 miljardus, un nevienai no valstīm šādas naudas nav. Latvijai kopējā summa aplēsta uz 9,6 miljardiem eiro, bet pirmā posma kopējās izmaksas varētu būt ap sešiem miljardiem. Latvijas valdība pēc ilgas lemšanas vienojās atgriezties pie sarežģītākā, bet Latvijai visērtākā pirmā posma scenārija – izlaižot vilcienu cauri visai Rīgai. Lai saprastu, vai tas patiešām ir izdarāms, valdība Satiksmes ministrijai uzdevusi sniegt atbildes līdz 30. jūnijam, ziņo LTV raidījums "De facto".
Līdz šī gada vidum ir jāpabeidz žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju. Līdz gada beigām lielākoties – arī uz robežas ar Krieviju, izņemot purvus, kur termiņš ir pagarināts līdz nākamā gada oktobrim. Tomēr, kaut gan Valsts robežsardzes rīcībā ir īpašs pretdronu aprīkojums, no bezpilota aparātu pārlidojumiem mūsu austrumu robeža nav pilnībā pasargāta. Par risinājumu varētu kļūt tā saucamais "dronu mūris" uz sešu valstu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Taču, kā ziņo raidījums "De facto", izskan bažas par idejas praktisko realizāciju.
Politikas kuluāros jau kādu laiku līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un arī pēc tām virmoja runas par izmaiņām valdošajā koalīcijā, turklāt versijas bija pretrunīgas: gan par "Apvienotā saraksta" (AS) sašķelšanu, piesaistot atsevišķus frakcijas deputātus, gan par AS gatavību atgriezties valdībā "Progresīvo" vietā. Kā noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", šādas versijas necirkulēja bez pamata, taču vismaz šobrīd šie scenāriji vairs nav aktuāli. Arī no premjeres teiktā kļuvis skaidrs, ka sarunas par koalīcijas paplašināšanu vai balsu piesaistīšanu nav devušas nekādu taustāmu rezultātu.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti kārtējo reizi akcentēja reģionālās atšķirības Latvijā. Ar savu īpaši atšķirīgu situāciju atkal izceļas Latgale, taču arī citos Latvijas novados dažādība iezīmējas. Lai vēlētāju izvēles atspoguļotu uzskatāmāk, Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" aprēķinājis, kurus Latvijas pārstāvjus Latvija sūtītu uz EP, ja visa Latvija balsotu kā atsevišķi vēlēšanu apgabali.
No labēji populistiskās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) izslēgtie un izstājušies biedri dibinās jaunu partiju, svētdien ziņo laikraksts "Postimees".
Nav teju nevienas latviešu ģimenes, kuru nebūtu skārušas komunistiskā režīma represijas vai deportācijas. Tas vienlīdz attiecināms arī uz latviešu ģimenēm tuvu un tālu ārpus Latvijas robežām, tāpēc arī citviet pasaulē šajā nedēļas nogalē aizvadīti komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi. Lielbritānijā visu trīs Baltijas valstu pārstāvji kā ik gadu vienojās kopīgā piemiņas dievkalpojumā pašā Londonas centrā, piedaloties visu trīs valstu koriem. Tikmēr Beļģijā šorīt svētbrīdis norisinājās Lommeles Brāļu kapos.
Lai izbeigtu karu Ukrainā, ir nepieciešams dialogs starp visām pusēm – tā tiek norādīts Šveicē notikušā Ukrainas miera samita noslēguma paziņojumā. Starptautiskās sanāksmes otrās dienas izskaņā vairums tajā pārstāvēto valstu politiķu atzina, ka miera līguma pamatā ir jābūt Ukrainas starptautiski atzīto robežu respektēšanai. Tomēr tādas valstis kā Indija, Brazīlija, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma.
Igaunija šovasar piedzīvo negaidīti dārgu elektrības cenu. Neraugoties uz to, ka ir vasara, kad elektrība ierasti ir lētāka, Igaunijas enerģētikas eksperti paredz augstas cenas līdz pat rudenim.
Krievijas autoritārā līdera Vladimira Putina priekšlikumi par to, kā izbeigt viņa uzsākto karu pret Ukrainu, Šveices miera samitā netiek apspriesti, žurnālistiem paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, piebilstot, ka Putina priekšlikums neesot nopietns. Savukārt ASV viceprezidente Kamala Harisa sanāksmes laikā paziņoja par jaunu Vašingtonas atbalsta pakotni Ukrainai.
Rēzeknē šovasar plānots sākt jauna Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centra kompleksa būvniecību. Līdz 2026. gada rudenim taps jauns dienesta suņu pamatapmācībai specializēts Kinoloģijas centrs, kurā apmācīs kinologus un dienesta suņus ne tikai Valsts robežsardzes, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Militārās policijas un citu dienestu vajadzībām.
Ar Krievijas režīmu saistīti boti jeb interneta roboti kopš piektdienas vakara platformā "X" publicējuši vairāk nekā 100 000 ierakstu ar viltotiem slavenību citātiem, kas vērsti pret Ukrainu, vēsta "Telegram" kanāls "Agenstvo".
Azerbaidžānas un Armēnijas attiecību normalizācijas process uzņem apgriezienus, tomēr Azerbaidžānas ambiciozās prasības pret Armēniju apdraud šī procesa ilgtermiņa perspektīvas, padarot Krieviju par galveno ieguvēju Kaukāzā.
Ar mērķi veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju identitāti un piederību, kā arī lai garantētu latviešu vēsturisko zemju kultūrtelpu saglabāšanu un attīstību, pirms trīs gadiem - 2021. gada jūnijā Saeimā pieņēma vēsturisko zemju likumu, kur starp pārējām vēsturiskajām zemēm - Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Zemgali, kartē iezīmēja arī Sēliju.
Jaunnedēļ darbu sāks opozīcijas iniciētā parlamentārās izmeklēšanas komisija saistībā ar "Rail Baltica" projekta nedienām, kas atbalsojušās Saeimā. Komisijā sola izvērtēt iepriekš pieļautās kļūdas projekta virzībā un organizētāku tā turpināšanu. Opozīcijas deputāti grib noskaidrot atbildīgos un labot projekta pārvaldības likumu.
Izraēlas armija svētdien paziņoja, ka ik dienu ievēros taktisku pauzi karadarbībā Gazas joslas dienvidu daļā, lai dotu iespēju piegādāt humāno palīdzību.
Tūkstošiem skolēnu pēc mācību gada beigām dodas izmantot sezonālo darba piedāvājumus. Nodarbinātības valsts aģentūrā dalībai skolēnu vasaras darbam pieteikušies ap 7000 skolēnu visā Latvijā. Darbus jauniešiem piedāvā arī pašvaldības un uzņēmēji. Un skolēnu atsaucības netrūkst. Arī Augšdaugavas novadā šovasar strādāt grib par ceturtdaļu vairāk jauniešu nekā pērn.
Sestdien, 15. jūnijā, Liepājā notiekošā Baltijas starptautiskā aviošova laikā Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pilotu akadēmija un Eiropas lidmašīnu ražotājs "Diamond aircraft" parakstīja līgumu, kas paredz līdz 2030. gadam akadēmijai piegādāt piecas mācību lidmašīnas, no kurām trīs lidmašīnas būs elektriskas.
Ziņas vieglajā valodā 15. jūnijā.
Ukrainas miera samits Šveicē ir labs sākums un jautājumu par Krievijas karu pret Ukrainu atgriež starptautiskajā dienaskārtībā, taču milzīgs progress šeit nav gaidāms, jo sarunās nav Ķīnas un Krievijas, intervijā LTV sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
