Dzīve & stils / Veselība
«Dzīve uz pauzes» jeb kāpēc nevajag atlikt savus plānus kara dēļ
«Dzīve uz pauzes» jeb kāpēc nevajag atlikt savus plānus kara dēļ
Apritējuši divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Arvien biežāk izskan viedokļi, ka arī Latvijai jābūt gatavai iespējamiem kara draudiem, tā saucamajai "X" stundai, veidojot medikamentu krājumus, būvējot bunkurus vai apgūstot nepieciešamās iemaņas izdzīvošanai. Sociālajos tīklos parādās arī iedzīvotāju bažas par nākotni, apšaubot savas dzīves tālāko plānu realizēšanas iespējas kara gadījumā. Tomēr LSM.lv aptaujātie eksperti atgādina, ka cilvēks ir adaptīva būtne, kas var pielāgoties dažādiem apstākļiem. Ideālajiem apstākļiem nepienākot, svarīgi neatlikt plānoto, lai pavirzītos tuvāk sev vēlamai dzīvei.
Aicina uz bezmaksas jogas nodarbībām Rīgā
Aicina uz bezmaksas jogas nodarbībām Rīgā
Rīgā no 11. marta iedzīvotājus aicina uz jogas nodarbībām, kuras finansē Rīgas domes Labklājības departaments. Nodarbības piecas reizes nedēļā dažādos laikos notiks "Rimi" Olimpiskajā centrā Grostonas ielā 6b.
Vai drīkst ēst vakarā un izlaist brokastis? Uztura trenera Bidiņa versija
Vai drīkst ēst vakarā un izlaist brokastis? Uztura trenera Bidiņa versija
Cenšoties samazināt lieko svaru, svarīgs ir vidējais dienā uzņemto kaloriju daudzums ilgtermiņā. Kamēr ievērojam zināmu ēšanas ritmu, nav svarīgi, cikos tieši ēdam. Katram cilvēkam ir jāatrod savs ēšanas ritms, tas ir pats svarīgākais, un nevajag klausīties apkārt, ko kurš iesaka – neēst brokastis, neēst vakariņas un ko tik vēl neēst, podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Reimatoloģe: Fiziskas aktivitātes vajadzīgas visos vecumos – arī pie locītavu bojājumiem
Reimatoloģe: Fiziskas aktivitātes vajadzīgas visos vecumos – arī pie locītavu bojājumiem
Lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, visiem cilvēkiem visos vecumos vajag kustēties – arī tad, ja locītavu bojājumi jau konstatēti. Cilvēkiem ar locītavu sāpēm un bojājumiem jāizvēlas kustības, kas ir mazāk traumējošas, piemēram, riteņbraukšana, peldēšana vai ārstnieciskā vingrošana, taču kustībām tāpat ir jābūt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja reimatoloģe Anda Kadiša.
Glābjoša ierīce – defibrilators publiskās vietās. Kas katram jāzina par tā lietošanu?
Glābjoša ierīce – defibrilators publiskās vietās. Kas katram jāzina par tā lietošanu?
No 1. janvāra publiskās vietās jābūt pieejamiem automatizētiem ārējiem defibrilatoriem. Lai tos lietotu, nav vajadzība īpaša apmācība, – sniegt palīdzību ar tiem var jebkurš, taču vispirms jāizsauc palīdzība un jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja kardiologi Ainārs Rudzītis un Andris Skride, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes mediķis un pirmās palīdzības speciālists Miķelis Puķītis.
RSU pētījums: tuvākajos gados darba aizsardzības līmenis Latvijā neuzlabosies
RSU pētījums: tuvākajos gados darba aizsardzības līmenis Latvijā neuzlabosies
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā" konstatēts, ka pēdējo gadu laikā strauji audzis diagnosticēto arodslimību skaits, ne tik strauji, bet pieaudzis arī arodslimnieku skaits. Secināts, ka psihoemocionālie riska faktori pēdējos gados ir izvirzījušies darba devējiem kā prioritāte risku novēršanai, bet arodslimību sekas nākotnē nav prognozējamas.
Ģimenes ārste: Vīrusu laiks rit pilnā sparā – ar slimības pazīmēm jāpaliek mājās
Ģimenes ārste: Vīrusu laiks rit pilnā sparā – ar slimības pazīmēm jāpaliek mājās
Pēdējo nedēļu laikā īpaši pieaug saslimšanas gadījumu skaits – cirkulē gan gripa, gan Covid-19, gan respiratori sincitiālais vīruss, gan norovīruss. Infekcijas ir lipīgākās tieši pirmajās dienās, tāpēc ar pirmajām saslimšanas pazīmēm gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāpaliek mājās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska. 
Arī ziemā var inficēties ar leģionāru slimību
Arī ziemā var inficēties ar leģionāru slimību
Lai gan parasti ar legionelozi jeb tā dēvēto leģionāru slimību cilvēki inficējas vasarā, ar šo kaiti var sasirgt arī ziemā, ja boileros un arī daudzdzīvokļu ēku ūdens apgādes sistēmā netiek nodrošināta pareiza temperatūra. Kā cilvēki inficējas ar šo slimību, kādi ir simptomi, un kāpēc cilvēks var pat nepamanīt saslimšanu?
Vai zini, ka aukstās ūdensdziedniecības pirmsākumi Latvijas teritorijā meklējami Cēsīs?
Vai zini, ka aukstās ūdensdziedniecības pirmsākumi Latvijas teritorijā meklējami Cēsīs?
Aukstā ūdensdziedniecība Eiropā savu renesansi piedzīvoja 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā, kulmināciju sasniedzot pagājušā gadsimta sākumā. Rīgas jūrmalā no 18. gadsimta pamazām attīstījās dziedniecisko ūdeņu un dūņu ārstēšanas iespējas un metodes, kuras baudīt un izmēģināt brauca Kurzemes muižniecības pārstāvji. Vēlāk Jūrmalas, īpaši Ķemeru ārstniecības atpūtas labumus atzinīgi novērtēja arī Krievijas armijas virsnieki.
Vīrietim nemaz nav jādara tik daudz veselīgo dzīves gadu vairošanai. Saruna ar ķirurgu un profesoru...
Vīrietim nemaz nav jādara tik daudz veselīgo dzīves gadu vairošanai. Saruna ar ķirurgu un profesoru Jāni Gardovski
Lai vīriešu dzīvildzi pietuvotu sieviešu nodzīvotajiem gadiem un iespējami pavairotu kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaitu, daudz nav jādara – vīriešiem pēc 45 gadu vecuma būtu jāzina savs holesterīns, vismaz reizi divos gados jānodod konkrētas asins analīzes, ar ārstu jāaprunājas par paradumiem, jākustas un jāizpilda vēl daži vienkārši nosacījumi, uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Ķirurģijas klīnikas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Gardovskis.
Komunikācijai jābūt abpusējai. Kas ietekmē pacientu pieredzi ārstniecības procesā?
Komunikācijai jābūt abpusējai. Kas ietekmē pacientu pieredzi ārstniecības procesā?
Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Daudzās medicīnas iestādēs Latvijā pacientu pieredzes aptaujas jau ieviestas, bet no nākamā gada tās būs obligātas. Lai pacients ar ārstu saprastos, komunikācijai jābūt abpusējai, proti, jārunā ir abiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" sprieda mediķi un speciālisti.       
Latvijas apstākļiem pielāgoto RSU testu personības novērtēšanai lieto vairāk nekā 300 speciālistu
Latvijas apstākļiem pielāgoto RSU testu personības novērtēšanai lieto vairāk nekā 300 speciālistu
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieku un citu speciālistu komandas veidotais Latvijas Klīniskais personības tests (LKPT), kas piemērots Latvijas kultūrvidei un darbs pie kura ilga gandrīz desmit gadu, pieejams arī izmantošanai psihologiem patoloģiskas personības psiholoģiskās īpatnības noteikšanai. Kā informēja RSU, šis ir pirmais gadījums augstskolas vēsturē, kad ar uzņēmumu – testa platformas nodrošinātāju – slēdz licences līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu.
Par bērnu sākt domāt pēc 30 gadu vecuma var izrādīties par vēlu. Saruna ar vīriešu reproduktīvās ves...
Par bērnu sākt domāt pēc 30 gadu vecuma var izrādīties par vēlu. Saruna ar vīriešu reproduktīvās veselības ārstu Ābeli
"Vīrietim atzīt problēmas ar bērna radīšanu noteikti nav viegli, taču tas jau ir milzu solis, ja vīrietis pie manis ir saņēmies atnākt," – tā intervijā LSM.lv saka ārsts urologs un androloģijas apakšspecialitātes pēdējā gada rezidents Andris Ābele. Mūsdienu straujais režīms domas par pirmo bērniņu mēdz aizbīdīt tuvāk 30 gadu slieksnim vai pēc tā, taču dakteris aicina rūpīgi padomāt – spermas kvalitāte ar gadiem nekļūst labāka un tās kvalitāte jau tā pēdējos gadu desmitos strauji kļuvusi sliktāka, tādēļ brīdī, kad būsiet nobrieduši bērniņam, var būt jau par vēlu.