Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadītājs Tedross Adanoms Gebrejesuss pirmdien pauda bažas, ka valstis līdz maijam nespēs panākt vienošanos par gatavību nākamajai pandēmijai. Viņš brīdina, ka nākamās paaudzes var nepiedot šādu vilcināšanos.
Dzīve & stils / Veselība
Par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu jeb POTS zinām jau kādu laiku, bet Covid-19 pandēmijas laikā ar šo sindromu sirgstošo cilvēku skaits pasaulē dubultojās. Būtiskākā problēma ir tā, ka ārstiem POTS ir grūti atpazīt, tāpēc bieži tas tiek ārstēts nepareizi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja ārste interniste, reanimatoloģe, elektrokardiogrāfijas (EKG) metodes speciāliste Inga Orleāne.
Jau izsenis zināms, ka dabai, it sevišķi mežam, ir nomierinošs un enerģiju atjaunojošs efekts. Mūsdienu zinātne atgriezusies pie šīm zināšanām, pielietojot tās meža terapijā. Tas ir terapijas veids, kurā cilvēks ar speciālista palīdzību pilnībā ļaujas meža videi un ietekmei, tā palīdzot sev pārvarēt kādas grūtības un stresu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe, meža terapijas praktiķe Inga Dreimane.
Diabētu var dēvēt par laikmeta slimību, un tas ir saistīts ar mūsu paradumiem – mazkustīgu dzīvesveidu un neveselīgu uzturu. Otrā tipa diabēta pacienti kļūst jaunāki, un slimo arī bērni, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja, Stradiņa slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Geldnere.
Katra desmitā sieviete pēc dzemdībām var saslimt ar pēcdzemdību depresiju, uzsver speciālisti. Jautājums par pēcdzemdību depresiju un mammu aprūpi aktualizēts pēc traģēdijas ar pazudušo Annu Jansoni un viņas meitas Luīzes bojāeju. Speciālisti atzīst, ka jauno māmiņu psihiskajai veselībai Latvijā uzmanību pievērš nepietiekami, pirmajā plānā izvirzot fizisko veselību un jaundzimušā labsajūtu.
Slimību profilakses un kontroles centra publicētā pētījumā minēts, ka skumjas pēcdzemdību periodā piedzīvo apmēram 85% jauno māmiņu, un aptuveni 15% tās var pāraugt depresijā. Reaģējot uz šo pētījumu, divas Latvijas Universitātes studentes uzsākušas akciju, kuras laikā divām ārstniecības iestādēm piešķīra jauno māmiņu labsajūtai domātus dāvanu maisus.
Paaugstināti zema blīvuma holesterīna rādītāji automātiski nenozīmē medikamentus un sarežģītu ārstēšanu. Cilvēkiem bez blakus saslimšanām vispirms jāsāk ar izmaiņām dzīvesveidā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš.
Latvijā ik gadu tiek atklāts ap 1300 jaunu prostatas vēža gadījumu. Tas ir galvenais Latvijas vīriešu nāves iemesls pēc sirds un asinsvadu slimībām. Katru gadu novembrī tiek aktualizēti vīriešu veselības jautājumi, un arī šogad Latvijas Urologu asociācijas speciālisti izglītos par vēža diagnostiku un ārstēšanu, bet Rīgā noritēs gājiens, aicinot vīriešus veikt regulāras veselības pārbaudes.
Fizisko nodarbību pozitīvā ietekme uz vēža ārstniecību ir sevi jau pierādījusi, un arvien vairāk pacienti to izmanto. Spēka treniņi onkoloģiskajiem pacientiem uzlabo dzīves kvalitāti par 25%, par 20% vairo muskuļu spēku un mazina nogurumu. Tas savukārt pozitīvi ietekmē organisma spēju pārvarēt smagas vēža ārstniecības manipulācijas, piemēram, ķīmijterapiju, veiksmīgāk atkopties pēc operācijām, kā arī ievērojami mazina saslimšanas recidīva iespējas nākotnē.
Saldumi jālieto mērenā daudzumā, taču īpašu uzmanību jāpievērš ledenēm un želejkonfektēm – tās satur ne tikai daudz cukura, bet arī dažādas vielas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu un pieaugušo veselību. To, kas jāizvērtē, šos saldumus ēdot, Latvijas Televīzijas raidījumā "Revidents" stāstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne un bērnu zobārste Ilze Maldupa.
Viens no depresijas psiholoģiskajiem cēloņiem ir sevis pazaudēšana. Ja cilvēks mācās tikai tāpēc, ka jāmācās, ja izvēlas prestižu profesiju tikai atalgojuma dēļ, ja neņem vērā savas patiesās intereses, domas un jūtas, ir liela iespēja kādā brīdī attapties – es neesmu laimīgs. Cilvēkiem jau no bērnības būtu jāmācās just un izpaust savas patiesās emocijas un vēlmes, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda ārsts psihoterapeits Andris Veselovskis.