Apritējuši divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Arvien biežāk izskan viedokļi, ka arī Latvijai jābūt gatavai iespējamiem kara draudiem, tā saucamajai "X" stundai, veidojot medikamentu krājumus, būvējot bunkurus vai apgūstot nepieciešamās iemaņas izdzīvošanai. Sociālajos tīklos parādās arī iedzīvotāju bažas par nākotni, apšaubot savas dzīves tālāko plānu realizēšanas iespējas kara gadījumā. Tomēr LSM.lv aptaujātie eksperti atgādina, ka cilvēks ir adaptīva būtne, kas var pielāgoties dažādiem apstākļiem. Ideālajiem apstākļiem nepienākot, svarīgi neatlikt plānoto, lai pavirzītos tuvāk sev vēlamai dzīvei.
Dzīve & stils / Veselība
Rīgā no 11. marta iedzīvotājus aicina uz jogas nodarbībām, kuras finansē Rīgas domes Labklājības departaments. Nodarbības piecas reizes nedēļā dažādos laikos notiks "Rimi" Olimpiskajā centrā Grostonas ielā 6b.
Cenšoties samazināt lieko svaru, svarīgs ir vidējais dienā uzņemto kaloriju daudzums ilgtermiņā. Kamēr ievērojam zināmu ēšanas ritmu, nav svarīgi, cikos tieši ēdam. Katram cilvēkam ir jāatrod savs ēšanas ritms, tas ir pats svarīgākais, un nevajag klausīties apkārt, ko kurš iesaka – neēst brokastis, neēst vakariņas un ko tik vēl neēst, podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, visiem cilvēkiem visos vecumos vajag kustēties – arī tad, ja locītavu bojājumi jau konstatēti. Cilvēkiem ar locītavu sāpēm un bojājumiem jāizvēlas kustības, kas ir mazāk traumējošas, piemēram, riteņbraukšana, peldēšana vai ārstnieciskā vingrošana, taču kustībām tāpat ir jābūt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja reimatoloģe Anda Kadiša.
Latvijas bērniem un jauniešiem par nopietnu problēmu ir kļuvusi aptaukošanās un liekais svars. Līdzīgas problēmas arī citviet pasaulē, apdraudot viņu veselību nākotnē un radot slogu sabiedrībai, jo tas prasīs lielākus izdevumus veselības aprūpes budžetam. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās bērnu svara tendencēs, divu pusaudžu stāstos un atbalsta sistēmā kopumā.
Tādi psihiskie traucējumi kā depresija un ģeneralizēta trauksme pacientiem nereti ir sastopami vienlaikus, taču bieži vien tie netiek atpazīti laikus, un tikai neliela daļa no pacientiem saņem adekvātu, pasaules vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu. Savukārt, ja depresija vai ģeneralizētas trauksmes traucējumi netiek ārstēti, tas būtiski ietekmē ne tikai pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, bet arī visu sabiedrības veselības sistēmu, palielinot ekonomisko slogu valstī.
Par Alcheimera saslimšanu joprojām ir daudz nezināmā, pētnieki vēl meklē atbildes, kā to diagnosticēt agrīni un kā ārstēt, bet tas, kas ir zināms, ir dzīvesveida nozīme slimības aizkavēšanā vai pat novēršanā. Pirmkārt, svarīga ir mērena fiziskā slodze, tai seko veselīgs miegs, uzturs un kognitīvā slodze, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja neirologs Jānis Mednieks.
Vakcinējoties un regulāri pārbaudoties, ir pilnībā iespējams novērst saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi, jo pat skrīningā atrastās pirmsvēža saslimšanas lielākoties ir iespējams veiksmīgi ārstēt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, RAKUS galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā, profesore Dace Rezeberga.
Ir trīs biežāk sastopamo pacientu – vīriešu – grupas kardiologa kabinetā: vienus atved un viņu vietā runā sievas, otri ir atnākuši paši bieži vien ar jau ielaistām problēmām, un trešie ir tie, kuri nodarbojas ar ekstrēmām slodzēm un vēlas uzturēt savu veselību. Tā novērojis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, asociētais profesors Kārlis Trušinskis. Viņš sarunā ar LSM.lv stāstīja par kardiologa darbu, par vīriešiem kardiologa kabinetā un to, kādēļ ir svarīgi, lai pacients justos brīvi ar ārstu runāt par visu.
Hroniskā noguruma sindromam var būt dažādi cēloņi – gan vīrusu izraisītas saslimšanas, gan ilgstoša emocionāla un fiziska spriedze, gan vitamīnu un miega trūkums. Ārstēt to var, pirmkārt, pārskatot savu ikdienas rutīnu, veltot pietiekami daudz laika miegam un fiziskām aktivitātēm, bet palīdzēt var arī medikamenti, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un rehabitologs Raimonds Puksts.