Jāņi nāk ar pārēšanos, iereibušiem autovadītājiem un neizpratni, ko mūsdienu viesiem likt uz galda. Meita ir vegāne, mazbērnam ir laktozes nepanesība, dēls neēd glutēnu, vīrs atzīst tikai gaļu, bet ome savos 70 gados beidzot nolēmusi pievērsties veselīgajam dzīvesveidam. Ko lai ceļ galdā, lai visi ir paēduši? Te būs dažas idejas, kā tradicionālu Jāņu galdu pielāgot dažādu ēdāju vajadzībām.
Dzīve & stils / Veselība
Reizēm vienam jaunu nieri nākas gaidīt gadiem, bet cits to iegūst krietni ātrāk. Tas skaidrojams ar to, ka orgāna saņēmējs tiek piemeklēts pēc gēniem – cilvēku ar vislabāko saderību uz transplantāciju aicina neatkarīgi no tā, kad viņš iekļauts gaidītāju sarakstā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra virsārste Ieva Ziediņa.
Balss saites var pārpūlēt ne tikai profesionāli dziedātāji, ikdienā to var vienkārši izdarīt, regulāri krekšķinot un klepojot. Pastāvīga krekšķināšana traumē balss saites, tāpēc ir jāmeklē tās cēloņi un jārisina tie, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja otolaringoloģe Alise Adoviča.
Darbs karstumā var izrādīties kaitīgāks nekā lielā aukstumā, jo pārkaršanas simptomi var piezagties nemanāmi un sekas var būt bīstamākas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Tādēļ, strādājot karstā laikā, jārūpējas par organismu, regulāri dzerot ūdeni, vēlams ar sāļiem. Turklāt dzert tikai tad, kad parādās slāpju sajūta, ir apmēram stundu par vēlu – ūdens ir jāmalko ik pēc 15 vai 20 minūtēm.
Līdz marta sākumam Latvijā norisinās sieviešu sirds veselības mēnesis. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, un problēmas ar sirdi ir pamats arī citu slimību tālākai attīstībai. Tāpēc svarīgi laikus parūpēties par savu veselību, apmeklējot ģimenes ārstu un pārdomājot dzīvesveidu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kardioloģe profesore Iveta Mintāle un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.
Legionellas atrodas visur – sniegā, upēs, ezeros un ūdens apgādes sistēmās, bet, lai cilvēks saslimtu ar tā dēvēto leģionāru slimību, tām ir jānonāk plaušās. Tas nozīmē, ka varam izdzert litru ūdens ar legionellām, bet nesaslimsim, toties varam saslimt, pēc ilgas prombūtnes uzreiz ejot dušā, jo tad gaisā nonāk sīki ūdens pilieni, ar kuriem kopā varam ieelpot legionellas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja mikrobioloģe, zinātniskā institūta "BIOR" vadītāja Olga Valciņa.
Nesen ir noslēdzies ikgadējais "sausā janvāra" jeb alkohola abstinences izaicinājums, kas, ja alkohola lietošana ikdienā ir bijusi klātesoša, varētu raisīt pretrunīgas jūtas un jautājumu: "Vai man turpināt atturēties?" Turpinot rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā, LSM.lv aicināja uz sarunu divus speciālistus – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Ambulatorā centra ar stacionāru "Veldre" un veselības centra "Vivendi" psihiatri Lindu Rubeni, kā arī RPNC narkologu un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas rezidentu psihoterapijā Mārtiņu Ennīti.
Ar gadījumu savā ārsta praksē, kas atklājis, pie kā var novest šķaudīšana ar aizspiestu degunu un aizvērtu muti, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorants Rašads Misirovs guvis lielu starptautisko mediju uzmanību. Virkne starptautisko mediju izrādījuši interesi par jaunā ārsta aprakstīto saistību starp šķaudīšanu un kakla traumu, un šis gadījums ir viens no lasītākajiem rakstiem žurnālā "British Medical Journal Case Reports". Kas īsti ir jaunā RSU zinātnieka atklājums, un vai šķaudīšana tiešām var novest līdz nopietnai traumai?
Kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga tests ziņo par polipiem resnajā zarnā, kurus var laikus noņemt un tādējādi pavisam izvairīties no šīs saslimšanas. Tas ir efektīvs un vienkāršs veids, kā pārbaudīt un rūpēties par savu veselību, taču šo bezmaksas testu Latvijā no mērķauditorijas izmanto vien retais, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centra" galvenais ārsts Andrejs Pčolkins un Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris.
Lai gan vairāki jaunie ārsti portālam LSM.lv atzina, ka nereti jau pirmās konsultācijas laikā nācies dzirdēt aizskarošus komentārus par viņu vecumu, prasmēm un kompetenci, tikai 3% iedzīvotāju atzina, ka neuzticas gados jaunākiem ārstiem, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja.
Visvairāk acu veselību ziemā ietekmē spēcīga saule un vējš, kā arī ekrānu lietošana ikdienā, taču mūsu acīm par labu nenāk arī sausais gaiss telpās, kura dēļ acis kļūst sausas un ātrāk nogurst. Diskomfortu var novērst mitrinoši acu pilieni, bet vispirms būtu jāparūpējas par pietiekamu gaisa mitrumu telpās, kurās uzturamies, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja oftalmoloģes Dace Lietuviete un Anda Balgalve.
Jau senatnē cilvēki bija ievērojuši, ka laikapstākļu maiņa ietekmē cilvēka pašsajūtu. Mūsdienās tam arī dots zinātnisks nosaukums – meteopātija jeb meteojūtīgums. Šoziem laikapstākļi mainās kā amerikāņu kalniņos. Ārsti pauda, ka tieši strauju laika apstākļu maiņas periodā pieaug pacientu skaits ar infarktiem un insultiem, tomēr laikapstākļu izmaiņas neskar visus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Biedrība "ParSirdi.lv" kopā ar kardiologiem, endokrinologiem, nefrologiem, farmaceitiem, uztura un fizisko aktivitāšu speciālistiem atklāj sievietes sirds veselības mēnesi ar akciju "Sievietes sirds un VISS(ums)", kas norisināsies no 8. februāra līdz 8. martam. Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra kardioloģe Inese Mintāle, ļoti daudz veselības problēmu rodas liekā svara dēļ. Ārste arī vērtēja, ka mūsdienās ir gana pieejamas informācijas, lai varētu labāk gādāt par savu veselību, tomēr, šķiet, šajā gadsimtā cilvēki zaudējuši pašaizsardzības refleksu.
Februārī norisinās "Reto slimību dienas 2024" informatīvā kampaņa "Krāso savu spēku!", lai informētu sabiedrību par retajām slimībām Latvijā un pasaulē. Latvijā patlaban reģistrēti 15 tūkstoši reto slimību pacientu un seši tūkstoši pacientu ir bērni. Savukārt, lēšot pēc statistikas, kādā dzīves posmā ar retu slimību Latvijā varētu saskarties 65–111 tūkstoši cilvēku, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja Latvijas Reto slimību alianses eksperte Marta Augucēviča.