Lielākā daļa cilvēku, kas domā par pašnāvību, izrāda kaut kādas pazīmes. Lielākais brīdinājuma signāls ir runāšana par to. Ne vienmēr cilvēks skaidri pasaka, ka grib nomirt vai izdarīt pašnāvību, reizēm to pašu var pateikt ļoti tēlaini, tāpēc mums kā sabiedrībai ir jāmācās klausīties līdzcilvēkos, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe, biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa.
Dzīve & stils / Veselība
Vasaras siltajā laikā īpaši aktuāla kļūst ūdens dzeršana, lai izvairītos no organisma pārkaršanas. Nereti izskan dažādas formulas, pēc kurām aprēķināt katram cilvēkam nepieciešamo ūdens daudzumu, taču vajadzība pēc šķidruma var atšķirties no dienas uz dienu, un to ietekmē vairāki apstākļi, norādīja uztura speciāliste Eva Kataja.
Situācijas, ko, iespējams, daudzi, spēj iedomāties un atpazīt: gaidāma pirmā tikšanās ar cilvēku, kurš iepaticies. Pirms tam jāiedzer. Izšķīries no draudzenes? Jāiet uzpīpēt. Stress darbā? Jādodas iepirkties. Šie piemēri raksturo to, kā attiecības veido atkarīgs cilvēks – nevis ar cilvēkiem, bet ar vielām.
Svētkus sabiedrībā ierasts svinēt ģimenes, draugu vai paziņu lokā, taču tikpat labi to var darīt arī vienatnē. Cilvēki izvēlas nepiedalīties publiskos svētkos dažādu iemeslu dēļ, un tas ir pilnīgi normāli, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" vērtēja rezidents psihoterapijā un psihosomatiskajā medicīnā veselības centrā "Vivendi" Dāvis Liepa.
Apritējuši divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Arvien biežāk izskan viedokļi, ka arī Latvijai jābūt gatavai iespējamiem kara draudiem, tā saucamajai "X" stundai, veidojot medikamentu krājumus, būvējot bunkurus vai apgūstot nepieciešamās iemaņas izdzīvošanai. Sociālajos tīklos parādās arī iedzīvotāju bažas par nākotni, apšaubot savas dzīves tālāko plānu realizēšanas iespējas kara gadījumā. Tomēr LSM.lv aptaujātie eksperti atgādina, ka cilvēks ir adaptīva būtne, kas var pielāgoties dažādiem apstākļiem. Ideālajiem apstākļiem nepienākot, svarīgi neatlikt plānoto, lai pavirzītos tuvāk sev vēlamai dzīvei.
Cenšoties samazināt lieko svaru, svarīgs ir vidējais dienā uzņemto kaloriju daudzums ilgtermiņā. Kamēr ievērojam zināmu ēšanas ritmu, nav svarīgi, cikos tieši ēdam. Katram cilvēkam ir jāatrod savs ēšanas ritms, tas ir pats svarīgākais, un nevajag klausīties apkārt, ko kurš iesaka – neēst brokastis, neēst vakariņas un ko tik vēl neēst, podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, visiem cilvēkiem visos vecumos vajag kustēties – arī tad, ja locītavu bojājumi jau konstatēti. Cilvēkiem ar locītavu sāpēm un bojājumiem jāizvēlas kustības, kas ir mazāk traumējošas, piemēram, riteņbraukšana, peldēšana vai ārstnieciskā vingrošana, taču kustībām tāpat ir jābūt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja reimatoloģe Anda Kadiša.
Tiesa, ka Latvijas sabiedrībā joprojām ir stereotipi par vīriešiem kā stipro dzimumu, kuriem "jānes mājās mamuts" un jānodrošina ģimene, mūsdienās tā vairs nav gluži realitāte – mūslaikos vīrieši beidzot var runāt par to, kas ar viņiem notiek, un ņemt nost maskas. Līdz ar to arī vīriešiem pašiem jāuzņemas atbildība par savu mentālo veselību un jāmeklē iespējas runāt un lūgt palīdzību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Cilvēki arvien turpina ticēt ātrām diētām un solījumiem par brīnumlīdzekļiem, kas ļaus notievēt, tā vietā, lai pieņemtu, ka mazkustīgums un pārāk liels patērēto kaloriju daudzums ir paša vaina. Liekais svars rodas, ja ir par maz kustību, par maz miega un par daudz uzņemto kaloriju, bet daudz vieglāk ir meklēt vainīgo ārpusē – vainot ogļhidrātus, taukus, insulīnu vai pat nepareizu ēšanas laiku, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" sacīja uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Tiem cilvēkiem, kuri vēlas saņemt uzturēšanas atļauju Latvijā, obligāti ir jādodas uz plaušu rentgenu. Veselības ministrija skaidro, ka prasības mērķis ir pasargāt Latvijas sabiedrību no bīstamo slimību izplatīšanas un uzturēšanās atļauju var atteikt, piemēram, tuberkulozes slimniekiem. Taču pērn no vairāk nekā 26 000 pieteikumiem neviens nav noraidīts veselības problēmu dēļ, ziņoja LTV raidījums "4. studija".
Latvijā pēdējā laikā reģistrēts ievērojami vairāk saslimšanas gadījumu ar A hepatītu, nekā ierasts ziemas sezonā – lielākā daļa sasirgušo inficējušies ārzemēs, bet ir arī vietējs inficēšanās gadījums, vēstīja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Kas ir A hepatīts, un kā mēs varam sevi no šīs slimības pasargāt?
Nesen ir noslēdzies ikgadējais "sausā janvāra" jeb alkohola abstinences izaicinājums, kas, ja alkohola lietošana ikdienā ir bijusi klātesoša, varētu raisīt pretrunīgas jūtas un jautājumu – "Vai man turpināt atturēties?" Turpinot rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā, LSM.lv aicināja uz sarunu divus speciālistus – Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Ambulatorā centra ar stacionāru "Veldre" un veselības centra "Vivendi" psihiatri Lindu Rubeni, kā arī RPNC narkologu un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas rezidentu psihoterapijā Mārtiņu Ennīti.