Kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga tests ziņo par polipiem resnajā zarnā, kurus var laikus noņemt un tādējādi pavisam izvairīties no šīs saslimšanas. Tas ir efektīvs un vienkāršs veids, kā pārbaudīt un rūpēties par savu veselību, taču šo bezmaksas testu Latvijā no mērķauditorijas izmanto vien retais, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centra" galvenais ārsts Andrejs Pčolkins un Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris.
Dzīve & stils / Veselība
Lai gan vairāki jaunie ārsti portālam LSM.lv atzina, ka nereti jau pirmās konsultācijas laikā nācies dzirdēt aizskarošus komentārus par viņu vecumu, prasmēm un kompetenci, tikai 3% iedzīvotāju atzina, ka neuzticas gados jaunākiem ārstiem, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja.
Visvairāk acu veselību ziemā ietekmē spēcīga saule un vējš, kā arī ekrānu lietošana ikdienā, taču mūsu acīm par labu nenāk arī sausais gaiss telpās, kura dēļ acis kļūst sausas un ātrāk nogurst. Diskomfortu var novērst mitrinoši acu pilieni, bet vispirms būtu jāparūpējas par pietiekamu gaisa mitrumu telpās, kurās uzturamies, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja oftalmoloģes Dace Lietuviete un Anda Balgalve.
Jau senatnē cilvēki bija ievērojuši, ka laikapstākļu maiņa ietekmē cilvēka pašsajūtu. Mūsdienās tam arī dots zinātnisks nosaukums – meteopātija jeb meteojūtīgums. Šoziem laikapstākļi mainās kā amerikāņu kalniņos. Ārsti pauda, ka tieši strauju laika apstākļu maiņas periodā pieaug pacientu skaits ar infarktiem un insultiem, tomēr laikapstākļu izmaiņas neskar visus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Ģimenē ienākot bērniņam, paši tuvākie cilvēki ir tie, kas var pamanīt izmaiņas jaunās māmiņas uzvedībā, kas var liecināt par pēcdzemdību depresiju. Apvaicāšanās, kā otram patiešām iet, un patiesa atbildes noklausīšanās, kā arī atgādinājums, ka esam līdzās, ir tas, kā līdzcilvēki var atbalstīt jaunos vecākus. Tāpat jāņem vērā, ka pēcdzemdību depresija var skart ne tikai māmiņas, bet arī tēvus, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja biedrības "Debesmanna" dibinātāja Iveta Parravani.
Garīgās veselības aprūpei gan Latvijā, gan citās valstīs ir daudz mazāks finansējums nekā citām veselības jomām. Tāpat ļoti izteikts ir darbinieku un viņu kompetenču trūkums šajā jomā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja veselības tiesību eksperte Solvita Olsena, norādot, ka patiesībā cilvēku grupa, kas cieš no garīga rakstura traucējumiem, ir ļoti liela.
Latvijas sabiedrībā liekais svars un aptaukošanās kļūst par arvien nopietnāku problēmu, un tā nav saistīta ar cilvēku izskatu, bet gan veselību, konkrēti – sirds un asinsvadu slimībām, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra kardioloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Mintāle, biedrības "Par sirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un endokrinoloģe Kristīne Ducena.
Pat ja sievieti pēcdzemdību periodā piemeklē depresija, viņa ne vienmēr vēršas pēc palīdzības, sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, profesors Elmārs Rancāns, norādot, ka par psihiskiem traucējumiem grūtniecības un pēcdzemdību periodā māmiņas, tēvi un ģimene jāizglīto jau no pirmajām dienām, kad ir zināms, ka ģimene gaida bērniņu.
Katra desmitā sieviete pēc dzemdībām var saslimt ar pēcdzemdību depresiju, uzsver speciālisti. Jautājums par pēcdzemdību depresiju un mammu aprūpi aktualizēts pēc traģēdijas ar pazudušo Annu Jansoni un viņas meitas Luīzes bojāeju. Speciālisti atzīst, ka jauno māmiņu psihiskajai veselībai Latvijā uzmanību pievērš nepietiekami, pirmajā plānā izvirzot fizisko veselību un jaundzimušā labsajūtu.
Slimību profilakses un kontroles centra publicētā pētījumā minēts, ka skumjas pēcdzemdību periodā piedzīvo apmēram 85% jauno māmiņu, un aptuveni 15% tās var pāraugt depresijā. Reaģējot uz šo pētījumu, divas Latvijas Universitātes studentes uzsākušas akciju, kuras laikā divām ārstniecības iestādēm piešķīra jauno māmiņu labsajūtai domātus dāvanu maisus.
Paaugstināti zema blīvuma holesterīna rādītāji automātiski nenozīmē medikamentus un sarežģītu ārstēšanu. Cilvēkiem bez blakus saslimšanām vispirms jāsāk ar izmaiņām dzīvesveidā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, profesors Pēteris Stradiņš.