Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva operācija, kuras laikā vīrietim izoperēts barības vada vēzis. Iepriekš šīs sarežģītās operācijas, kas skar gan krūškurvi, gan vēdera dobumu, notika tikai vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Jauno metodi ārsti apguva sadarbībā ar kolēģiem Kauņā. Bet lielākais ieguvējs ir pacients, kurš atkopsies ātrāk un kuram mazāk būs jāuzturas slimnīcā.
Dzīve & stils / Veselība
10 000 tūkstoši soļu – to nereti uzlūko gluži kā zelta mērķi, ko sasniegt ik dienas. Līdz ar dažādu viedierīču ienākšanu mūsu dzīvēs ikdienā mērotos attālumus var arī aplēst soļos. Nosoļot vairāk nekā desmit tūkstošus dienā izdodas 11% Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja. Visvairāk dienā noieto soļu rādītājam uzmanību pievērš 18–29 gadus un 30–39 gadus veci iedzīvotāji – 62% šajās vecuma grupās aptaujāto.
Uztura bagātinātājs, kas spējot izārstēt pat hroniskas slimības – šāda reklāma nodrukāta reklāmas avīzē, kura nonākusi cilvēku pastkastītēs. Šo zīmola "Wellmed Club" līdzekli tiešajā pārdošanā iegādājusies kāda Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītāja, kurai radās jautājums, vai šādā veidā nekrāpj pircējus. Tikmēr patērētāju tiesību sargātāji pret uzņēmumu sākuši negodīgas komercprakses lietu, bet Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atgādina – uztura bagātinātāji nav zāles. Un tos visdrošāk iegādāties ir aptiekās, pirms tam konsultējoties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.
Miegs ir svarīgs veselīga dzīvesveida aspekts, ko ietekmē daudz un dažādi faktori, gan cilvēka režīms, gan fiziskās aktivitātes, gan uzturs. Piemēram, tuncī un tītarā ir daudz triptofāna – aminoskābes, kas palīdz veidot olbaltumvielas un cita starpā rada miegainības sajūtu, raidieraksta jeb podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" par to, kas ietekmē miegu un kā miegs ietekmē mūsu dzīvi, stāstīja Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste Marta Celmiņa.
Lai laikus spētu parūpēties par savu nieru veselību, reizi gadā jānodod gan asins, gan urīna analīzes. Urīna analīzes bieži tiek izlaistas, taču tās ir tikpat svarīgas, jo pastāsta par tiem rādītājiem, kas asins analīzēs neparādās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, virsārste Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā Ieva Ziediņa.
Lai gan Latvija atrodas gana tālu no tropiskākām valstīm, tieši pie mums norit veiksmīgi pētījumi, kas nākotnē varētu sekmēt odu pārnēsātās slimības malārijas ārstēšanu. Elīna Līdumniece ir viena no zinātniekiem Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI), kas veic sekmīgus šādus pētījumus jaunu zāļu izstrādē.
Apritējuši divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Arvien biežāk izskan viedokļi, ka arī Latvijai jābūt gatavai iespējamiem kara draudiem, tā saucamajai "X" stundai, veidojot medikamentu krājumus, būvējot bunkurus vai apgūstot nepieciešamās iemaņas izdzīvošanai. Sociālajos tīklos parādās arī iedzīvotāju bažas par nākotni, apšaubot savas dzīves tālāko plānu realizēšanas iespējas kara gadījumā. Tomēr LSM.lv aptaujātie eksperti atgādina, ka cilvēks ir adaptīva būtne, kas var pielāgoties dažādiem apstākļiem. Ideālajiem apstākļiem nepienākot, svarīgi neatlikt plānoto, lai pavirzītos tuvāk sev vēlamai dzīvei.
Cenšoties samazināt lieko svaru, svarīgs ir vidējais dienā uzņemto kaloriju daudzums ilgtermiņā. Kamēr ievērojam zināmu ēšanas ritmu, nav svarīgi, cikos tieši ēdam. Katram cilvēkam ir jāatrod savs ēšanas ritms, tas ir pats svarīgākais, un nevajag klausīties apkārt, ko kurš iesaka – neēst brokastis, neēst vakariņas un ko tik vēl neēst, podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Lai saglabātu kaulu un locītavu veselību, visiem cilvēkiem visos vecumos vajag kustēties – arī tad, ja locītavu bojājumi jau konstatēti. Cilvēkiem ar locītavu sāpēm un bojājumiem jāizvēlas kustības, kas ir mazāk traumējošas, piemēram, riteņbraukšana, peldēšana vai ārstnieciskā vingrošana, taču kustībām tāpat ir jābūt, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja reimatoloģe Anda Kadiša.
Tiesa, ka Latvijas sabiedrībā joprojām ir stereotipi par vīriešiem kā stipro dzimumu, kuriem "jānes mājās mamuts" un jānodrošina ģimene, mūsdienās tā vairs nav gluži realitāte – mūslaikos vīrieši beidzot var runāt par to, kas ar viņiem notiek, un ņemt nost maskas. Līdz ar to arī vīriešiem pašiem jāuzņemas atbildība par savu mentālo veselību un jāmeklē iespējas runāt un lūgt palīdzību, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis.
Cilvēki arvien turpina ticēt ātrām diētām un solījumiem par brīnumlīdzekļiem, kas ļaus notievēt, tā vietā, lai pieņemtu, ka mazkustīgums un pārāk liels patērēto kaloriju daudzums ir paša vaina. Liekais svars rodas, ja ir par maz kustību, par maz miega un par daudz uzņemto kaloriju, bet daudz vieglāk ir meklēt vainīgo ārpusē – vainot ogļhidrātus, taukus, insulīnu vai pat nepareizu ēšanas laiku, raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" sacīja uztura treneris Mārtiņš Bidiņš.
Tiem cilvēkiem, kuri vēlas saņemt uzturēšanas atļauju Latvijā, obligāti ir jādodas uz plaušu rentgenu. Veselības ministrija skaidro, ka prasības mērķis ir pasargāt Latvijas sabiedrību no bīstamo slimību izplatīšanas un uzturēšanās atļauju var atteikt, piemēram, tuberkulozes slimniekiem. Taču pērn no vairāk nekā 26 000 pieteikumiem neviens nav noraidīts veselības problēmu dēļ, ziņoja LTV raidījums "4. studija".