Latvijas Samariešu apvienības dienas aprūpes centrā "Žubītes" Rīgā ik dienu no rīta tiekas, bet pēc tam vakarā tiek aizvesti atpakaļ mājās cilvēki, kas sasirguši ar demenci. Te viņi tiek ne vien nodarbināti, bet arī pabaroti un katram tiek iedoti nepieciešamie medikamenti, kamēr tuvinieki var droši doties savās ikdienas gaitās, Latvijas Televīzijai stāstīja centra vadītāja Ramona Liepiņa.
Dzīve & stils / Veselība
Latvijas iedzīvotāji fiziski aktīvi ir krietni retāk, nekā būtu vajadzīgs, lai izvairītos no mazkustīguma un liekā svara izraisītām slimībām, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati. Šādu kaišu ārstēšanai valsts ik gadu tērē apmēram 16,4 miljonus eiro, aplēsts auditorkompānijas "Deloitte" pētījumā. Speciālisti uzsver, ka ikdienā katram iedzīvotājam ieviest vairāk kustību nav sarežģīti, taču valsts līmenī šīs problēmas risināšana lielā mērā gulstas uz pašvaldību pleciem un trūkst vienotas politikas tautas sportam, izpētīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
Dažus alerģiju simptomus var sajaukt ar citām slimībām, piemēram, ilgstošu saaukstēšanos vai elpceļu infekciju. Otrajā gadījumā parasti būs novērojami arī citi simptomi, piemēram, kakla sāpes vai klepus, un tie lielākoties izzudīs pēc septiņām dienām, Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" stāstīja ārste rezidente Eva Moreino un farmaceite Zane Melberga
Uz maijā darbu sākušo konsultatīvo tālruni atkarības problēmu risināšanai dienā vidēji zvana četri cilvēki. Lielākoties palīdzību meklējuši atkarīgo līdzcilvēki, Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" atzina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vecākā sabiedrības veselības analītiķe Una Mārtiņsone.
Vairāk nekā desmit gadus janvāris pazīstams kā ikgadējais "sausais mēnesis", kurā piedalās cilvēki visā pasaulē. Lai gan alkohols ir kancerogēns un tā lietošanai ir bīstamas sekas gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, tomēr atteikšanās no grādīgajiem dzērieniem var šķist kā pārdrošs izaicinājums. Vai patiešām alkohola lietošana ietver laimes sajūtu, kuras zaudējums ir nepārvarams? LSM.lv uzsāk rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā.
Pēc ilgstošiem pētījumiem Latvijā pagarināts balstvakcinācijas periods pret ērču encefalītu. Pēc ceturtās vakcīnas devas atkārtoti vakcinēties nu vajadzēs vien pēc 10 gadiem. Vakcinēšanās ir efektīvs veids, kā izvairīties no ērču encefalīta, kas bieži var noritēt smagi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska.
Saistībā ar pieaugošo sabiedrības interesi par psihisko veselību un dažādiem psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) ievieš psihiatriskās konsultācijas dežūrtālruni 25428561, informēja RPNC, norādot, ka tālrunis paredzēts gan iedzīvotājiem, gan veselības aprūpē un valsts vai pašvaldības iestādēs strādājošajiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka tas nav paredzēts, lai pierakstītos pie ārsta vai saņemtu receptes medikamentiem.
Sākot darbu veselības aprūpes iestādē, jaunie ārsti sastopas ar virkni izaicinājumu, tostarp arī aizspriedumiem. Kā portālam LSM.lv atzina vairāki jaunie mediķi, nereti jau pirmās konsultācijas laikā nācies dzirdēt aizskarošus komentārus par viņu vecumu, prasmēm un kompetenci. Bijuši arī gadījumi, kad pacienti mācījuši, kā ārstēt, vai pat vērsuši fizisku agresiju pret mediķi. Veselības tiesību eksperte Solvita Olsena norādīja, ka vairums pacientu sūdzību ir par komunikāciju starp ārstu un pacientu – kaut kas palicis neizstāstīts, pacients nav bijis informēts vai sapratis. Tomēr arī ārstu aizskaršana, apvainošana objektīvu apstākļu dēļ ir nepieņemama rīcība.
Par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu jeb POTS zinām jau kādu laiku, bet Covid-19 pandēmijas laikā ar šo sindromu sirgstošo cilvēku skaits pasaulē dubultojās. Būtiskākā problēma ir tā, ka ārstiem POTS ir grūti atpazīt, tāpēc bieži tas tiek ārstēts nepareizi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja ārste interniste, reanimatoloģe, elektrokardiogrāfijas (EKG) metodes speciāliste Inga Orleāne.
Jau izsenis zināms, ka dabai, it sevišķi mežam, ir nomierinošs un enerģiju atjaunojošs efekts. Mūsdienu zinātne atgriezusies pie šīm zināšanām, pielietojot tās meža terapijā. Tas ir terapijas veids, kurā cilvēks ar speciālista palīdzību pilnībā ļaujas meža videi un ietekmei, tā palīdzot sev pārvarēt kādas grūtības un stresu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe, meža terapijas praktiķe Inga Dreimane.