Saistībā ar pieaugošo sabiedrības interesi par psihisko veselību un dažādiem psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) ievieš psihiatriskās konsultācijas dežūrtālruni 25428561, informēja RPNC, norādot, ka tālrunis paredzēts gan iedzīvotājiem, gan veselības aprūpē un valsts vai pašvaldības iestādēs strādājošajiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka tas nav paredzēts, lai pierakstītos pie ārsta vai saņemtu receptes medikamentiem.
Dzīve & stils / Veselība
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) no 1. februāra uzsāk akciju "Saprast un atbalstīt", lai vērstu sabiedrības uzmanību uz to, cik svarīga veiksmīgam veselības aprūpes procesam ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās un atbalsts mediķu un pacientu saskarsmē, informēja biedrībā.
Sākot darbu veselības aprūpes iestādē, jaunie ārsti sastopas ar virkni izaicinājumu, tostarp arī aizspriedumiem. Kā portālam LSM.lv atzina vairāki jaunie mediķi, nereti jau pirmās konsultācijas laikā nācies dzirdēt aizskarošus komentārus par viņu vecumu, prasmēm un kompetenci. Bijuši arī gadījumi, kad pacienti mācījuši, kā ārstēt, vai pat vērsuši fizisku agresiju pret mediķi. Veselības tiesību eksperte Solvita Olsena norādīja, ka vairums pacientu sūdzību ir par komunikāciju starp ārstu un pacientu – kaut kas palicis neizstāstīts, pacients nav bijis informēts vai sapratis. Tomēr arī ārstu aizskaršana, apvainošana objektīvu apstākļu dēļ ir nepieņemama rīcība.
Infekciju slimības rosinošo sēnīšu sporas uz izkrituša mata apkārtējā vidē var izdzīvot pat gadu. Tas liecina, cik vienkārši ir inficēties ar šiem organismiem. Pie pirmajām pazīmēm svarīgi doties pie ārsta, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra asociētā profesore, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja, Infektoloģijas katedras pētniece, Centrālās laboratorijas valdes locekle Jeļena Storoženko un dermatoloģe Veselības centru apvienībā Valentīna Rožnova.
Tapis jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību. Situācija saistībā ar psihiskās veselības jomu ir kritiska, lielai daļai sabiedrības ir novērojama depresija un trauksme, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite un profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns.
Kā tas ir – rokās turēt īstu cūkas sirdi un veikt tās operāciju? Šāda iespēja Pasaules sirds dienā pavērās Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes studentiem, kuriem bija iespēja iepazīt sirds un asinsvadu ķirurģiju pieredzējušu ārstu pavadībā. Profesionāli ārsti neatteica padomus un ar studentiem dalījās savā pieredzē.
Pēc apjomīgām investīcijām iekārtās, personāla apmācībām un darbības uzlabošanas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Krūts veselības centrs kļuvis par modernāko Baltijā. Tagad visi izmeklējumi pieejami vienas dienas laikā, bet lēmumu par tālāko ārstēšanu pieņem ārstu konsīlijs. Tas nozīmē, ka katras sievietes ārstēšana ir personalizēta, nodrošinot maksimāli labāko rezultātu. Tāpat Latvijā atkal veic krūts rekonstrukcijas operācijas, kas līdzekļu trūkuma dēļ ilgstoši nenotika.
Pagājušajā nedēļā Rīgā ar lekcijām uzstājās britu farmācijas zinātņu doktors un uztura pētnieks Pols Kleitons, kurš ir slavens ar kategoriskiem uzskatiem par pārtikas un farmācijas industriju nodarīto ļaunumu sabiedrības veselībai. Viņš bezkaislīgi demonstrēja šokējošus skaitļus par visdažādāko slimību un sindromu gadījumu skaita kāpumu, neslēpdams, ka par galveno iemeslu uzskata ātrās ēdināšanas un rafinētās pārtikas milzu lomu mūsu ikdienā. Tāpēc Kleitons ir pārliecināts, ka daudzu slimību ārstēšanā pamatu pamatam jābūt pēc iespējas vienkāršam uzturam. Ja neviens neieklausīsies, veselības aprūpes sistēmas vairs nespēs risināt ar rietumnieku dzīvesveidu saistītās veselības problēmas un sabruks, brīdina Kleitons.
Pagājušajā gadā Latvijā vairāk nekā pusi nāves gadījumu izraisījušas sirds un asinsvadu slimības. Iespējams, daļu no šiem gadījumiem būtu bijis iespējams novērst, ja līdzcilvēki vai paši sirds slimnieki būtu labāk pazinuši infarkta simptomus un laikus izsaukuši palīdzību, tomēr cilvēkiem trūkst zināšanu par rīcību šādos gadījumos. Lai sabiedrību izglītotu par slimības simptomiem un to, kā rīkoties, tos novērojot, atklāta kampaņa "Klausi sirdi!".
Rudens ir respiratoro vīrusu laiks – gan gripas, gan citu vīrusu sezona, un tajā skaitā arī Covid-19, tāpēc Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina ievērot vispārējos profilakses pasākumus, piemēram, vēdināt un tīrīt telpas, mazgāt rokas un slimības gadījumā izvairīties no došanās sabiedrībā, lai mazinātu riskus saslimt ar šīm infekcijām.
Mūsdienās arvien biežāk sastopamies ar piesārņojumu, ko rada dažādi trokšņi. Lai parūpētos par sevi un savu dzirdi, svarīgi vismaz atpūsties klusumā, izbaudīt un novērtēt to, izslēdzot fona trokšņus, tostarp arī naktī neatstāt darbojamies radio vai televizoru. Drošs trokšņu līmenis dienā ir zem 53 decibeliem, naktī – zem 45, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, ārste otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga.