Dzīve & stils / Veselība
Onkologs: Vienkāršs tests ļauj atklāt polipus un izvairīties no zarnu vēža, taču Latvijā to izmanto...
Onkologs: Vienkāršs tests ļauj atklāt polipus un izvairīties no zarnu vēža, taču Latvijā to izmanto retais
Kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga tests ziņo par polipiem resnajā zarnā, kurus var laikus noņemt un tādējādi pavisam izvairīties no šīs saslimšanas. Tas ir efektīvs un vienkāršs veids, kā pārbaudīt un rūpēties par savu veselību, taču šo bezmaksas testu Latvijā no mērķauditorijas izmanto vien retais, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centra" galvenais ārsts Andrejs Pčolkins un Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris.
Acu ārste: Ziemā jāpiedomā par gaisa mitrumu telpās
Acu ārste: Ziemā jāpiedomā par gaisa mitrumu telpās
Visvairāk acu veselību ziemā ietekmē spēcīga saule un vējš, kā arī ekrānu lietošana ikdienā, taču mūsu acīm par labu nenāk arī sausais gaiss telpās, kura dēļ acis kļūst sausas un ātrāk nogurst. Diskomfortu var novērst mitrinoši acu pilieni, bet vispirms būtu jāparūpējas par pietiekamu gaisa mitrumu telpās, kurās uzturamies, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja oftalmoloģes Dace Lietuviete un Anda Balgalve.
Vai laikapstākļi ietekmē veselību jeb – kas ir meteopātija?
Vai laikapstākļi ietekmē veselību jeb – kas ir meteopātija?
Jau senatnē cilvēki bija ievērojuši, ka laikapstākļu maiņa ietekmē cilvēka pašsajūtu. Mūsdienās tam arī dots zinātnisks nosaukums – meteopātija jeb meteojūtīgums. Šoziem laikapstākļi mainās kā amerikāņu kalniņos. Ārsti pauda, ka tieši strauju laika apstākļu maiņas periodā pieaug pacientu skaits ar infarktiem un insultiem, tomēr laikapstākļu izmaiņas neskar visus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
RSU pētījums: tuvākajos gados darba aizsardzības līmenis Latvijā neuzlabosies
RSU pētījums: tuvākajos gados darba aizsardzības līmenis Latvijā neuzlabosies
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā" konstatēts, ka pēdējo gadu laikā strauji audzis diagnosticēto arodslimību skaits, ne tik strauji, bet pieaudzis arī arodslimnieku skaits. Secināts, ka psihoemocionālie riska faktori pēdējos gados ir izvirzījušies darba devējiem kā prioritāte risku novēršanai, bet arodslimību sekas nākotnē nav prognozējamas.
Ģimenes ārste: Vīrusu laiks rit pilnā sparā – ar slimības pazīmēm jāpaliek mājās
Ģimenes ārste: Vīrusu laiks rit pilnā sparā – ar slimības pazīmēm jāpaliek mājās
Pēdējo nedēļu laikā īpaši pieaug saslimšanas gadījumu skaits – cirkulē gan gripa, gan Covid-19, gan respiratori sincitiālais vīruss, gan norovīruss. Infekcijas ir lipīgākās tieši pirmajās dienās, tāpēc ar pirmajām saslimšanas pazīmēm gan bērniem, gan pieaugušajiem ir jāpaliek mājās, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Alise Nicmane-Aišpure un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska. 
Arī ziemā var inficēties ar leģionāru slimību
Arī ziemā var inficēties ar leģionāru slimību
Lai gan parasti ar legionelozi jeb tā dēvēto leģionāru slimību cilvēki inficējas vasarā, ar šo kaiti var sasirgt arī ziemā, ja boileros un arī daudzdzīvokļu ēku ūdens apgādes sistēmā netiek nodrošināta pareiza temperatūra. Kā cilvēki inficējas ar šo slimību, kādi ir simptomi, un kāpēc cilvēks var pat nepamanīt saslimšanu?
Vai zini, ka aukstās ūdensdziedniecības pirmsākumi Latvijas teritorijā meklējami Cēsīs?
Vai zini, ka aukstās ūdensdziedniecības pirmsākumi Latvijas teritorijā meklējami Cēsīs?
Aukstā ūdensdziedniecība Eiropā savu renesansi piedzīvoja 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā, kulmināciju sasniedzot pagājušā gadsimta sākumā. Rīgas jūrmalā no 18. gadsimta pamazām attīstījās dziedniecisko ūdeņu un dūņu ārstēšanas iespējas un metodes, kuras baudīt un izmēģināt brauca Kurzemes muižniecības pārstāvji. Vēlāk Jūrmalas, īpaši Ķemeru ārstniecības atpūtas labumus atzinīgi novērtēja arī Krievijas armijas virsnieki.
Vīrietim nemaz nav jādara tik daudz veselīgo dzīves gadu vairošanai. Saruna ar ķirurgu un profesoru...
Vīrietim nemaz nav jādara tik daudz veselīgo dzīves gadu vairošanai. Saruna ar ķirurgu un profesoru Jāni Gardovski
Lai vīriešu dzīvildzi pietuvotu sieviešu nodzīvotajiem gadiem un iespējami pavairotu kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaitu, daudz nav jādara – vīriešiem pēc 45 gadu vecuma būtu jāzina savs holesterīns, vismaz reizi divos gados jānodod konkrētas asins analīzes, ar ārstu jāaprunājas par paradumiem, jākustas un jāizpilda vēl daži vienkārši nosacījumi, uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Ķirurģijas klīnikas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Gardovskis.
Komunikācijai jābūt abpusējai. Kas ietekmē pacientu pieredzi ārstniecības procesā?
Komunikācijai jābūt abpusējai. Kas ietekmē pacientu pieredzi ārstniecības procesā?
Pacienta un ārsta attiecībām ārstēšanas procesā ir svarīga nozīme. Daudzās medicīnas iestādēs Latvijā pacientu pieredzes aptaujas jau ieviestas, bet no nākamā gada tās būs obligātas. Lai pacients ar ārstu saprastos, komunikācijai jābūt abpusējai, proti, jārunā ir abiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" sprieda mediķi un speciālisti.       
Latvijas apstākļiem pielāgoto RSU testu personības novērtēšanai lieto vairāk nekā 300 speciālistu
Latvijas apstākļiem pielāgoto RSU testu personības novērtēšanai lieto vairāk nekā 300 speciālistu
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātnieku un citu speciālistu komandas veidotais Latvijas Klīniskais personības tests (LKPT), kas piemērots Latvijas kultūrvidei un darbs pie kura ilga gandrīz desmit gadu, pieejams arī izmantošanai psihologiem patoloģiskas personības psiholoģiskās īpatnības noteikšanai. Kā informēja RSU, šis ir pirmais gadījums augstskolas vēsturē, kad ar uzņēmumu – testa platformas nodrošinātāju – slēdz licences līgumu par intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu.
Par bērnu sākt domāt pēc 30 gadu vecuma var izrādīties par vēlu. Saruna ar vīriešu reproduktīvās ves...
Par bērnu sākt domāt pēc 30 gadu vecuma var izrādīties par vēlu. Saruna ar vīriešu reproduktīvās veselības ārstu Ābeli
"Vīrietim atzīt problēmas ar bērna radīšanu noteikti nav viegli, taču tas jau ir milzu solis, ja vīrietis pie manis ir saņēmies atnākt," – tā intervijā LSM.lv saka ārsts urologs un androloģijas apakšspecialitātes pēdējā gada rezidents Andris Ābele. Mūsdienu straujais režīms domas par pirmo bērniņu mēdz aizbīdīt tuvāk 30 gadu slieksnim vai pēc tā, taču dakteris aicina rūpīgi padomāt – spermas kvalitāte ar gadiem nekļūst labāka un tās kvalitāte jau tā pēdējos gadu desmitos strauji kļuvusi sliktāka, tādēļ brīdī, kad būsiet nobrieduši bērniņam, var būt jau par vēlu.
Psiholoģijas doktore: Darbs ar cilvēkiem var būt izdegšanas faktors
Psiholoģijas doktore: Darbs ar cilvēkiem var būt izdegšanas faktors
Darbs ar cilvēkiem ir viens no izdegšanas riskiem, jo tas liek vadīt emocijas – gan savas, gan nereti citu, un tas paņem lielus iekšējos resursus. Ja resursi netiek atjaunoti, ja nav iespēju no darba atgūties, tad nereti sākas ceļš uz izdegšanu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli" atzina psiholoģijas doktore Marija Ābeltiņa.