Ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju gada tumšajos gadalaikos – rudenī un ziemā – izteiktāk izjūt vientulību, savukārt 13% vientulība skar neatkarīgi no gadalaika, liecina pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā iedzīvotāju aptauja, no kuras arī secināms, ka biežāk vientuļi jūtas gados jauni cilvēki.
Dzīve & stils / Veselība
No 1. janvāra E-veselības sistēmā mainīsies pieslēgšanās iespējas un platformā pieejamie pakalpojumi. Daudziem ierastā autentifikācija, izmantojot internetbanku, vairs nebūs pieejama.
Laimīga ģimene pamostas svētku rītā, sapošas un bez steigas dodas ciemos pie tuviniekiem, kur valda mierīga gaisotne, skan klusa Ziemassvētku mūzika, visi viens otru apmīļo, dāvā dāvanas un ir pateicīgi par būšanu blakus. Tas ir stāsts, kas pieder kino ekrānam un reizēm arī mums pašiem – taču daudzus cilvēkus svētku laikā piemeklē vientulības sajūta. Turpinot rakstu sēriju par atšķirtības ietekmi uz veselību, ārste psihoterapeite Gunta Rijkure sarunā ar LSM.lv piedāvāja palūkoties uz vientulību jaunā perspektīvā, meklējot praktiskus risinājumus vientulības sāpju mazināšanai.
Ziemassvētku un Jaungada brīvdienās darbosies Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis, kā arī palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem vai traumpunktos. Savukārt, dodoties uz slimnīcu ar savu auto, ieteicams pirms tam sazināties ar slimnīcu telefoniski, tikmēr dzīvībai kritiskās situācijās jāzvana uz ārkārtas tālruni 113, vēstīja Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Pēdējo 30 gadu laikā saslimšana ar alerģijām kļuvusi par visstraujāk izplatījušos slimību un aktuālu problēmu visā pasaulē, un katrs trešais planētas iedzīvotājs cieš no kādas alerģijas formas, informē Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC). Saistību starp sezonālajām alerģijām un dažādiem garastāvokļa traucējumiem nepietiekami novērtē ne tikai paši ar alerģiju sirgstošie, bet arī mediķi, norādīja RPNC vadītāja, psihiatre Sandra Pūce.
Novērojot pilsētvidē netipisku putnu izturēšanos vai uzvedību vai arī, redzot beigtu putnu, būtu jāuzmanās, jo tas var liecināt par putnu gripas infekciju, vēstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca. Lai arī līdz šim Latvijā nav konstatēti putnu gripas pārneses uz cilvēku gadījumi, tomēr, neievērojot drošību, inficēšanas ir iespējama.
Greizais īkšķis (hallux valgus) veidojas, kad pirmais pleznas kauls nobīdās uz pēdas iekšpusi, bet īkšķis – uz pēdas ārpusi. Tas ne tikai rada diskomfortu un sāpes pēdas rajonā, bet ar laiku ietekmē arī cilvēka gaitu un locītavu noslodzi, bieži vien radot ceļgalu, gūžas un muguras sāpes, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja traumotoloģe-ortopēde Evita Rumba.
Bieži dzirdētais ieteikums, ka rabarberi pēc Jāņiem kļūst kaitīgi un tad tos vairs nedrīkst ēst, nereti tiek pārprasts. Kā skaidroja farmācijas doktore, profesore Vija Eniņa – pēc Jāņiem nav vēlams ēst rabarberus, kas auguši nepārtraukti no pavasara. Ja nogriež pāraugušos kātus un audzē citus, jaunos dzinumus var ēst visas vasaras garumā.
Lai veselības aprūpes valsts finansējuma lielumu padarītu mazāk atkarīgu no politiskiem lēmumiem, Veselības ministrijā un arī Finanšu ministrijā izskanējusi iecere pārveidot šīs nozares naudas ieguves un pārdales kārtību. Kā paraugu plānots izmantot Igaunijas veselības aprūpes finansēšanas sistēmu. Tā atgādina mūsu pensiju sistēmu: budžetu jeb fondu veido garantēti ienākumi no sociālajiem maksājumiem.
Multiplā skleroze ir jaunu cilvēku slimība, kas reti skar cilvēkus pēc 40 gadu vecuma. Slimnieku skaitam šobrīd ir tendence pieaugt, un Latvijā ir ap 2000 multiplās sklerozes pacientu. Slimības izpausmes var veiksmīgi kontrolēt ar medikamentu palīdzību, taču diagnoze sākumā jāatklāj, kas bieži vien notiek lēni, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja multiplās sklerozes māsa Ginta Vanaga un pacientu biedrības "Mana MS" pārstāves Diāna Fausta un Simona Gerķe.
Zarnu infekciju izraisītāji var būt dažādi, lai gan kļūdaini esam ieraduši tos visus dēvēt par rotavīrusiem. Ja bērnam ir vemšana vai šķidra vēdera izeja, vecāki mēdz koncentrēties uz šo simptomu slāpēšanu, taču būtiski ir gādāt, lai nenotiktu atūdeņošanās. Ja urīns nav bijis 6-8 stundas, noteikti jāvēršas slimnīcā, Latvijas Radio 2 padomu ciklā "Dzīvo vesels" skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu infektoloģe, pediatre Amanda Freimane.
Paaugstināta temperatūra jeb drudzis ir organisma cīņa pret infekciju. Nereti vecākiem ir vēlme mazināt temperatūru, tomēr tad, ja bērns ir aktīvs un omulīgs, drudzi nav jāmazina, Latvijas Radio 2 raidījumā "Dzīvo vesels" skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģe, pediatre Amanda Freimane.