A hepatīts, agrāk pazīstams kā Botkina slimība, ir iekaisums aknās. No inficēšanās brīža līdz tam laikam, kad parādās pirmie slimības simptomi paiet vidēji 15 līdz pat 50 dienas.
Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja Ieva Tolmane norādīja: "Šis vīruss inficē aknu šūnas un rada iekaisumu aknās. Tas, ko cilvēks pats pamana, – slimība sākās parasti ar sliktu dūšu, ar vemšanu, var būt arī šķidra vēdera izeja. Var būt tikai augsta temperatūra, tā saucamais gripai līdzīgais sindroms, kad ir 39 grādi un nekas cits. Tad paiet dažas dienas vai nedēļa, un iestājas dzeltes periods. Un tad jau, protams, cilvēks saprot, ka vaina ir ar aknām."
Savukārt SPKC epidemioloģe Sigita Geida norādīja: "A hepatīts var noritēt arī bezsimptomu formā, īpaši bērniem līdz piecu gadu vecumam. Vēl A hepatītam mēdz būt arī bezdzeltes forma, kad cilvēks, sajūtot šos vispārējos simptoms, neiedomājas par A hepatītu. Bet, kā jau visas infekcijas slimības, A hepatīts var izraisīt lielus, plašus uzliesmojumus, tāpēc būtu jāpievērš uzmanība un, līdzko parādās slimības simptomi, ir jāgriežas pie ārsta."
Pēdējā lielā A hepatīta epidēmijā Latvijā tika novērota pirms aptuveni 15 gadiem, kad slimoja pieci tūkstoši cilvēku.
Tomēr arī šobrīd, netipiski šim laika periodam, Latvijā sācis nedaudz pieaugt inficēto cilvēku skaits.
Cilvēki ar A hepatītu inficējušies, apmeklējot Baltkrieviju, Maroku, Ēģipti un Zanzibāru.
"Pašlaik Latvijā mums ir 14 gadījumi. 12 no tiem ir ievesti gadījumi. Viens ir vietējais gadījums, kur pacients ārpus Latvijas nav bijis un nav bijis arī kontaktā ar hepatīta slimnieku. Un viens ir sekundārs gadījums, tātad jau no apstiprināta hepatīta slimnieka tā ķēdīte aizgājusi uz priekšu," norādīja Geida.
Pret A hepatītu ir pieejama vakcīna. Tas ir efektīvākais līdzeklis, kā sevi pasargāt.
Aknu slimību nodaļas vadītāja sacīja: "Būtībā A hepatīts ir netīro roku slimība. Mēs viņu apēdam. Vīruss visvairāk tiek izdalīts ar fēcēm tajā pirmsdzeltes periodā. Tad, kad parādās dzelte, tad jau vīrusu daudzums ievērojami samazinās un ir risks inficēt citus ir daudz zemāks."
Lai izvairītos no saslimšanas, liela nozīme ir personīgajai higiēnai, proti, regulārai roku mazgāšanai ar ziepēm. Rokas obligāti ir jāmazgā pēc labierīcību apmeklēšanas un noteikti arī pirms ēšanas.
"Ja pēc tualetes netiek nomazgātas kārtīgi rokas, tad šīs mikroskopiskās daļiņas ar vīrusu nonāk uz rokturiem, viņas nonāk ēdienā, ja mēs gatavojam salātiņus. Tādā veidā mēs varam inficēt citus," skaidroja Tolmane.
Vīrusu var arī saķert, peldoties ūdenstilpēs, kurās ir fekālais piesārņojums. Retos gadījumos var inficēties arī ar asinīm. Lai gan cilvēku mirstības procents no A hepatīta ir ļoti zems, tomēr ir jāņem vērā, ka organisma atveseļošanās no šīs slimības var prasīt divas līdz trīs nedēļas.
