Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Ir pagājis jau labs laiciņš, kopš sācies ikgadējais tā dēvēto briežu ragu medību periods jeb briežu ragu aktīvas meklēšanas periods. Nu tas rit pilnā sparā. Ko interesantu mēs zinām par brieža ragiem, kurus ik pavasari dodas meklēt daudzi ragotāji?
Sestdien un svētdien visā Latvijā norisināsies dažādi Putnu dienu pasākumi, kuru laikā iedzīvotājiem zinošu ekspertu vadībā būs iespēja iepazīt un uzzināt daudz ko jaunu par Latvijā mītošajām putnu sugām. Dažādi pasākumi notiks gan Rīgā, gan visos Latvijas novados. Atliek tikai izvēlēties sev tuvāko vai saistošāko.
Ungārijas zinātnieku pētījums liecina, ka suņi labāk saprot cilvēku valodu, nekā tika uzskatīts iepriekš. Mūsu četrkājainie draugi atpazīst ne tikai komandas, bet arī konkrētu priekšmetu nosaukumus.
Zalktenes jeb parastās zalktenes, kas tautā dēvētas arī par meža ceriņiem (vietām par zalkšu liepām, drudža liepām), pieder pirmajiem pavasara vēstnešiem, jo tās agri, pirms savu lapu izplaukšanas, uzzied. Ja iegrozās labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, tās sāk vērt ziedus marta pašā sākumā vai pat jau februāra nogalē. Tomēr agrā uzziedēšana nav galvenais iemesls, lai šiem augiem tagad pievērstu īpašu uzmanību. Iemesls – vēlme atgādināt, ka zalktenes ir ļoti indīgas.
Aprīlis ir klāt, tas nozīmē, ka līdz ikgadējam vides sakopšanas pasākumam, Lielajai talkai, vairs nav ilgi jāgaida. Šogad rīkotāji priecājas, ka darbos piedalīsies visas vietvaras. Tāpat iecerēts doties sakopt Zaķusalu, kur darba esot daudz, Latvijas Televīzijas raidījumu "4. studija" informēja talkas pārstāvji.
Pagājušajā nedēļā grupas "Olas" un dziedātājas Esmeraldas radītā īsdziesma, kas izskanēja Latvijas Radio 5 (LR5) ēterā par godu nule izdētajām Durbes jūras ērgļu olām, pārliecinājusi Latvijas Dabas fondu (LDF) olas nosaukt grupas dalībnieku vārdos – Arvis un Žanis.
Latvijas Dabas fonds (LDF) beidzis ikpavasara darbus, lai pēc ziemas atjaunotu un izvietotu tiešraides iekārtas pie putnu ligzdām, kam seko miljoniem skatītāju daudzviet pasaulē. Šajā sezonā varēs vērot rekorddaudz ligzdu – 13. Dažās jau silda olas, bet dažās vēl tikai gaida atgriežamies otru pusīti.
Rīgas līcī konstatēts liels daudzums invazīvo Atlantijas maktrgliemeņu (Rangia cuneata), kas līdz šim Latvijā konstatēta vien atklātajos ūdeņos – Liepājas ostā un Pāvilostā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), skaidrojot, ka agrīna invazīvo sugu atklāšana un izpēte ļauj ātrāk reaģēt un palīdz samazināt iespējamo ekoloģisko kaitējumu vietējām sugām.
Balsojumā par to, kā būtu jādēvē jaunais Durbes ligzdas jūras ērgļa tēviņš, uzvarējis variants Hugo, vēstīja Latvijas Dabas fonds (LDF).
Apkārt Lubāna ezeram ik pavasari applūst plašas teritorijas vairāku simtu kvadrātkilometru platībā. Teritorijā ir iespējams laivot – tikai ne ar motorlaivām, taču applūdušajā teritorijā var viegli apmaldīties un vietām posmi ir bīstami un mežonīgi.
Talsu novadā vietējais aktīvists dažu mēnešu laikā uzlabojis Dzelzupes stāvokli vairāku kilometru garumā. Iedzīvotāja panāktie uzlabojumi izpelnījušies arī speciālista uzslavas, kurš skaidroja, ka izdarītais ļāvis izvairīties no upes meliorācijas, kas to pārvērstu grāvī. Vienlaikus speciālisti uzsver – pirms veikt darbus upes ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai, svarīgi ir vērsties pie pētniekiem, kuri konkrēto upi apsekos un dos norādījumus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Mūs priecē pavasaris ar silto gaisu un putnu dziesmām. Bet kuri putni atlido pirmie? Kur ligzdos mazie dziedātāji? Kādas olas dēs? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildes var atrast Rīgas zooloģiskajā dārzā, kur sācies putnu mēnesis.
Latvijā jau atgriezušies daudzi gājputni – lauči, žubītes, čuņčiņi, strazdi un arī stārķi, kas novēroti jau visos valsts novados. Šogad skaitīs stārķu ligzdas. Latvijā novērotas arī pasaules Sarkanajā grāmatā iekļautās sarkankakla zosis.
Somijas zinātnieki brīdina par ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos Baltijas jūrā. Lielākās problēmas piekrastē rada eitrofikācija jeb aizaugšanu veicinošu barības vielu koncentrācijas pieaugums ūdenī un arī klimata pārmaiņas.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina ikvienu līdz jūlijam veikt putnu balsu audioierakstus piecu minūšu garumā, īpaši attālākās vietās Latvijā. Papildus putnu balsu ierakstiem šosezon ornitologi mudina aktīvi ziņot par īpaši aizsargājamu putnu sugu novērojumiem. Tie būs vērtīgi dati topošajam 3. Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, informēja biedrībā.
Lai palīdzētu krupjiem, kas atmostas no ziemas guļas un dodas uz savu ūdenstilpi, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) jau trešo gadu rīko kampaņu "Misija – KRUPIS. Izglāb princi!", kuras ietvaros brīvprātīgie palīdz šiem lēnīgajiem abiniekiem droši šķērsot brauktuves.
Vjetnamā aizvien populārāka kļūst kafijas pupiņu audzēšana veidā, kas nenodara kaitējumu apkārtējai videi un mežiem. Viens no stimuliem mainīt saimniekošanas metodes ir Eiropas Savienības prasības.
Aprīļa pirmās nedēļas nogalē, 6. un 7. aprīlī, Latvijas Ornitoloģijas biedrības virsvadībā daudzviet Latvijā norisināsies "Putnu dienas 2024". Programmā paredzēti vairāk nekā 40 pasākumi, tostarp putnu vērošanas pārgājieni, putnu būrīšu darbnīcas, izglītojošas nodarbības un citas tematiskas aktivitātes, informēja organizatori.
Ļoti rets un iespaidīgs putns, kam vajadzīgs klusums un miers. Tāds ir ūpis, kas iekļauts kritiski apdraudēto sugu sarakstā. Klāt ligzdošanas sezona, un ūpji var izvēlēties – perēt pašu būvētā vai ornitologu piedāvātā mākslīgā ligzdā. Ūpis ir Latvijas lielākā pūce, un to ir tik maz, ka pat viena jauna ligzda ar izaudzinātiem ūpēniem ir liela veiksme.
Latvijas universitātes (LU) Dabaszinātņu mājā izvietotajās siltumnīcas pētī piekrastes augu sugas. Saprotot īpašības, ar kuru palīdzību šīs sugas spēj pielāgoties neparastiem augšanas apstākļiem, tās būs iespējams lietderīgi izmantot. Piemēram, jūrmalas skābenes nākotnē varētu kalpot kā augsnes attīrītājs piesārņotās teritorijās, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
