Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Necaurredzama kameras lēca, ola bez tēviņa klātbūtnes, cīņa par mātīti, draudi niedrēs, hokejam par godu nosaukti mazuļi, vāveru ģimenes rotaļas – tā ir daļa no visa, kas šogad notika Latvijas Dabas fonda (LDF) putnu tiešraidēs, kurās jau 12. gadu interesenti var sekot līdzi dabas norisēm ciešā tuvplānā. Šogad varēja vērot desmit putnu ligzdas, kā arī zemūdens tiešraidi no Līgatnes upes pie zivju ceļa, informēja LDF.
Latvijā, gluži tāpat kā citviet Eiropas Savienībā (ES), visām pašvaldībām no nākamā gada būs obligāti jānodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošana. Turklāt nākamgad šos atkritumus drīkstēs izmest arī īpašos, bioloģiski noārdāmos maisiņos. LSM.lv sazinājās ar Latvijas vadošajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, lai uzzinātu, kur un kad šos maisiņus varēs saņemt un kā Latvijas iedzīvotājus mudinās atkritumus šķirot.
Servisa suņi ir īpaši apmācīti, lai palīdzētu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, asistētu, veicot dažādus uzdevumus, piemēram, pārvietojoties, brīdinot par briesmām un sniedzot emocionālu atbalstu. Prasības suņiem pavadoņiem ir ļoti augstas. Svarīgi, lai viņi spētu rīkoties gudrāk par cilvēku, tādēļ arī apmācība ir ilgstošs process divu gadu garumā. Pirmo dzīves gadu par suņu apmācību rūpējas audžuģimenes ciešā sadarbībā ar kinologu. Savukārt lielā eksāmena nokārtošana nozīmē, ka būs jāšķiras, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Kaķu barības izvēle veikalos ir liela – dažādi zīmoli, iepakojumi un cenas. Konservi, pastētes, ēdiens želejā un sausi graudiņi ar vistu un tītaru, ar liellopu un lasi. Kā kaķa saimniekam orientēties tirgū, lai saprastu, kas viņa mīlulim ir vispiemērotākais? Vai augu proteīni nekaitē kaķa veselībai? Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" un speciālisti analizēja dažādu kaķu barību sastāvu. Vai ekspertu skatījums sakritīs ar kaķu gaumi?
Daugavas grīvas pazeme ir otrā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta Latvijā pēc sikspārņu skaita. Te dus vairāki simti sikspārņu, kas Latvijas mērogam uzskatāma par lielu ziemošanas vietu. Tomēr šīs būves ir brīvi pieejamas ikvienam interesentam, kā rezultātā tiek traucēts sikspārņu ziemas miegs, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Lai arī Mangaļsalas bunkuri savulaik būvēti, lai aizsargātu rīdziniekus no iebrucējiem, tagad šīs sienas sargā sikspārņus no sala. Kā saglabāt balansu starp dabas vajadzībām un tūristu interesi?
Rit rudens. Lapu koku un krūmu vairākumam lapas vairs nav zaļas; tās ir atmirušas, tomēr ne visiem visas nobirušas. Gan jau nobirs. Bet kāpēc tad – vēlāk, vēlā rudenī, kad bezmaz visas visu lapu koku lapas būs nobirušas, – Latvijas ainava tomēr visur nekļūs un pēc tam cauru ziemu nepaliks melnbalta vai melnpelēkbalta, proti, nekrāsaina? Nu, kurš gan nezina atbildi!? Protams, tāpēc ka pie mums savvaļā aug arī skujkoki – egles un priedes – mūžzaļi augi!
Ja suns regulāri no mājas teritorijas dodas brīvsolī, kā variantu, kas būs pa prātam gan sunim, gan saimniekam, var izskatīt gaisa trosi, kas tik ļoti neierobežos dzīvnieka brīvību, taču vienlaikus neļaus doties visur, kur vien acis rāda. Taču arī pie gaisa troses mīlulis jāpieradina mierīgi un pakāpeniski. Kad tas noticis, suni tā var atstāt uz vairākām stundām, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" skaidroja kinologs Ivo Svenne.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā noticis apjomīgs pētījums, kurā tiek noskaidrotas, cik ekonomiski pamatotas un efektīvas ir trīs videi draudzīgākas lauksaimniecības metodes – bioogles, kontrolētā drenāža un tiešā sēja. Visas šīs metodes ir vērstas arī uz oglekļa piesaisti. Tiešā sēja uzrāda ļoti labus rezultātus, kas ļauj lauksaimniekam ievērojami samazināt darba apjomu, degvielas patēriņu un mēslojuma daudzumu, nezaudējot ražu. Vienlaikus šī metode modernam lauksaimniekam paver jaunas peļņas iespējas, tirgojot citiem ietaupītās emisiju kvotas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Vēsajā rudenī nārsto lašveidīgās zivis, tādēļ no oktobra Latvijas ūdeņos sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods. Tās dodas dziļāk Latvijas iekšējos ūdeņos, un tas savukārt nozīmē, ka tās kļūst neaizsargātākas un vieglāk pieejamas laša gaļas un ikru tīkotājiem. Laši, taimiņi, sīgas un citas lašveidīgās zivis ir aizsargājamas sugas, ko šajā laikā ir aizliegts ķert. Apsekojot upes, eksperti secinājuši – lielākajā daļā mūsu lašupju šo zivju populācija un kvalitāte ir samazinājusies.
Nav noslēpums, ka cilvēks ar savu dzīvesveidu un darbību ir ienācējs dabas pasaulē. Ēkas un būves, kas top gadsimtu gaitā, spēj kalpot par mājvietu kā cilvēkiem, tā arī floras un faunas pārstāvjiem, veidojot sev vien zināmu un noteiktu ekosistēmu. Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā, kurā ietilpst baznīcas, pilis un muižas, dzīvojamās ēkas un etnogrāfiskās celtnes, vērojama sabalansēta sinerģija starp dabā mākslīgi ielikto, cilvēku būvēto materiālu un dzīvniekiem un augiem.
Kopš 2021. gada klimata pārmaiņu svarīgums sabiedrības ikdienā krietni samazinājies, un tas ir saprotams, taču par klimata pārmaiņām un zaļo kursu joprojām izplatās arī mīti un dezinformācija, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Dabas fonda valdes locekle, Latvijas Universitātes pasniedzēja Liene Brizga-Kalniņa un organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis, sociālantropologs Kārlis Lakševics.