Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Aizķēzīta kamera, ola bez tēviņa, cīņa par mātīti – šīs sezonas putnu tiešraižu notikumi
Aizķēzīta kamera, ola bez tēviņa, cīņa par mātīti – šīs sezonas putnu tiešraižu notikumi
Necaurredzama kameras lēca, ola bez tēviņa klātbūtnes, cīņa par mātīti, draudi niedrēs, hokejam par godu nosaukti mazuļi, vāveru ģimenes rotaļas – tā ir daļa no visa, kas šogad notika Latvijas Dabas fonda (LDF) putnu tiešraidēs, kurās jau 12. gadu interesenti var sekot līdzi dabas norisēm ciešā tuvplānā. Šogad varēja vērot desmit putnu ligzdas, kā arī zemūdens tiešraidi no Līgatnes upes pie zivju ceļa, informēja LDF.
Bioloģisko atkritumu šķirošana – kā jaunajai kārtībai gatavojas atkritumu apsaimniekotāji?
Bioloģisko atkritumu šķirošana – kā jaunajai kārtībai gatavojas atkritumu apsaimniekotāji?
Latvijā, gluži tāpat kā citviet Eiropas Savienībā (ES), visām pašvaldībām no nākamā gada būs obligāti jānodrošina bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošana. Turklāt nākamgad šos atkritumus drīkstēs izmest arī īpašos, bioloģiski noārdāmos maisiņos. LSM.lv sazinājās ar Latvijas vadošajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, lai uzzinātu, kur un kad šos maisiņus varēs saņemt un kā Latvijas iedzīvotājus mudinās atkritumus šķirot. 
Sēņu laiks turpinās cauru gadu. Ko var atrast novembrī?
Sēņu laiks turpinās cauru gadu. Ko var atrast novembrī?
Kad beidzas rudens klasisko sēņu – beku, gaileņu, bērzlapju un citu populāro ēdamo sēņu – masveida lasīšanas periods, tas gan nenozīmē, ka dabā beidzies sēņu laiks. Liela daļa dažādu sēņu joprojām dzīvo, daudzas aug un attīstās. Pat šo to no populārajām ēdamajām šur tur var atrast.
Apmācītākie suņi pasaulē un grūts lielais eksāmens – kā trenē cilvēku pavadoņus
Apmācītākie suņi pasaulē un grūts lielais eksāmens – kā trenē cilvēku pavadoņus
Servisa suņi ir īpaši apmācīti, lai palīdzētu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, asistētu, veicot dažādus uzdevumus, piemēram, pārvietojoties, brīdinot par briesmām un sniedzot emocionālu atbalstu. Prasības suņiem pavadoņiem ir ļoti augstas. Svarīgi, lai viņi spētu rīkoties gudrāk par cilvēku, tādēļ arī apmācība ir ilgstošs process divu gadu garumā. Pirmo dzīves gadu par suņu apmācību rūpējas audžuģimenes ciešā sadarbībā ar kinologu. Savukārt lielā eksāmena nokārtošana nozīmē, ka būs jāšķiras,  vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Slīteres nacionālajā parkā atklāj Latvijā jaunu sēņu sugu
Slīteres nacionālajā parkā atklāj Latvijā jaunu sēņu sugu
Slīteres nacionālajā parkā starp Košragu un Pitragu atklāta Latvijā jauna sēņu suga – 'Irpicodon pendulus', informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Sēne visbiežāk atrodama Skandināvijas valstīs, bet, piemēram, Igaunijā tā konstatēta trīs reizes.
«Aizliegtais paņēmiens» pēta kaķu barības tirgus īpatnības: kā mīlulim atrast pilnvērtīgāko maltīti
«Aizliegtais paņēmiens» pēta kaķu barības tirgus īpatnības: kā mīlulim atrast pilnvērtīgāko maltīti
Kaķu barības izvēle veikalos ir liela – dažādi zīmoli, iepakojumi un cenas. Konservi, pastētes, ēdiens želejā un sausi graudiņi ar vistu un tītaru, ar liellopu un lasi. Kā kaķa saimniekam orientēties tirgū, lai saprastu, kas viņa mīlulim ir vispiemērotākais? Vai augu proteīni nekaitē kaķa veselībai? Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" un speciālisti analizēja dažādu kaķu barību sastāvu. Vai ekspertu skatījums sakritīs ar kaķu gaumi?
Cilvēki Mangaļsalā rudeņos traucē sikspārņu ziemas miegu
Cilvēki Mangaļsalā rudeņos traucē sikspārņu ziemas miegu
Daugavas grīvas pazeme ir otrā lielākā sikspārņu ziemošanas vieta Latvijā pēc sikspārņu skaita. Te dus vairāki simti sikspārņu, kas Latvijas mērogam uzskatāma par lielu ziemošanas vietu. Tomēr šīs būves ir brīvi pieejamas ikvienam interesentam, kā rezultātā tiek traucēts sikspārņu ziemas miegs, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti". Lai arī Mangaļsalas bunkuri savulaik būvēti, lai aizsargātu rīdziniekus no iebrucējiem, tagad šīs sienas sargā sikspārņus no sala. Kā saglabāt balansu starp dabas vajadzībām un tūristu interesi?
50 gadu sadarbības programmas gals – pandas no ASV atgriežas Ķīnā
50 gadu sadarbības programmas gals – pandas no ASV atgriežas Ķīnā
Trīs lielās pandas šonedēļ pameta savu līdzšinējo mītnes vietu Vašingtonas zoodārzā un devās ar lidmašīnu atpakaļ uz Ķīnu, iezīmējot beigas vairāk nekā 50 gadu ilgajai sadarbības programmai, kuras ietvaros Ķīnas pandas tika izvietotas ASV zoodārzos.
Kamēr lapu koki «noģērbušies», ziemā košuma stafeti dabā pārņem citi
Kamēr lapu koki «noģērbušies», ziemā košuma stafeti dabā pārņem citi
Rit rudens. Lapu koku un krūmu vairākumam lapas vairs nav zaļas; tās ir atmirušas, tomēr ne visiem visas nobirušas. Gan jau nobirs. Bet kāpēc tad – vēlāk, vēlā rudenī, kad bezmaz visas visu lapu koku lapas būs nobirušas, – Latvijas ainava tomēr visur nekļūs un pēc tam cauru ziemu nepaliks melnbalta vai melnpelēkbalta, proti, nekrāsaina? Nu, kurš gan nezina atbildi!? Protams, tāpēc ka pie mums savvaļā aug arī skujkoki – egles un priedes – mūžzaļi augi!
Singapūrā pasniegtas «Earthshot» vides balvas
Singapūrā pasniegtas «Earthshot» vides balvas
Svinīgā ceremonijā Singapūrā pieciem laureātiem pasniegtas "Earthshot" vides balvas un prēmijas. Pasākumu apmeklēja arī viens no balvas dibinātājiem – britu kroņprincis Viljams un citas slavenības. 
Gaisa trose sunim – risinājums ķēdes vietā
Gaisa trose sunim – risinājums ķēdes vietā
Ja suns regulāri no mājas teritorijas dodas brīvsolī, kā variantu, kas būs pa prātam gan sunim, gan saimniekam, var izskatīt gaisa trosi, kas tik ļoti neierobežos dzīvnieka brīvību, taču vienlaikus neļaus doties visur, kur vien acis rāda. Taču arī pie gaisa troses mīlulis jāpieradina mierīgi un pakāpeniski. Kad tas noticis, suni tā var atstāt uz vairākām stundām, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" skaidroja kinologs Ivo Svenne.
Latvijā pēta efektīvākas lauksaimniecības metodes; atzinīgi vērtē tiešo sēju
Latvijā pēta efektīvākas lauksaimniecības metodes; atzinīgi vērtē tiešo sēju
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā noticis apjomīgs pētījums, kurā tiek noskaidrotas, cik ekonomiski pamatotas un efektīvas ir trīs videi draudzīgākas lauksaimniecības metodes – bioogles, kontrolētā drenāža un tiešā sēja. Visas šīs metodes ir vērstas arī uz oglekļa piesaisti. Tiešā sēja uzrāda ļoti labus rezultātus, kas ļauj lauksaimniekam ievērojami samazināt darba apjomu, degvielas patēriņu un mēslojuma daudzumu, nezaudējot ražu. Vienlaikus šī metode modernam lauksaimniekam paver jaunas peļņas iespējas, tirgojot citiem ietaupītās emisiju kvotas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Kas apdraud lašveidīgo populācijas Latvijas upēs?
Kas apdraud lašveidīgo populācijas Latvijas upēs?
Vēsajā rudenī nārsto lašveidīgās zivis, tādēļ no oktobra Latvijas ūdeņos sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods. Tās dodas dziļāk Latvijas iekšējos ūdeņos, un tas savukārt nozīmē, ka tās kļūst neaizsargātākas un vieglāk pieejamas laša gaļas un ikru tīkotājiem. Laši, taimiņi, sīgas un citas lašveidīgās zivis ir aizsargājamas sugas, ko šajā laikā ir aizliegts ķert. Apsekojot upes, eksperti secinājuši – lielākajā daļā mūsu lašupju šo zivju populācija un kvalitāte ir samazinājusies.
Vai zini, ka Cēsu viduslaiku pils ir apdzīvota arī mūsdienās?
Vai zini, ka Cēsu viduslaiku pils ir apdzīvota arī mūsdienās?
Nav noslēpums, ka cilvēks ar savu dzīvesveidu un darbību ir ienācējs dabas pasaulē. Ēkas un būves, kas top gadsimtu gaitā, spēj kalpot par mājvietu kā cilvēkiem, tā arī floras un faunas pārstāvjiem, veidojot sev vien zināmu un noteiktu ekosistēmu. Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā, kurā ietilpst baznīcas, pilis un muižas, dzīvojamās ēkas un etnogrāfiskās celtnes, vērojama sabalansēta sinerģija starp dabā mākslīgi ielikto, cilvēku būvēto materiālu un dzīvniekiem un augiem.
Klimata pārmaiņas un zaļais kurss. Kā šos terminus saprot sabiedrība?
Klimata pārmaiņas un zaļais kurss. Kā šos terminus saprot sabiedrība?
Kopš 2021. gada klimata pārmaiņu svarīgums sabiedrības ikdienā krietni samazinājies, un tas ir saprotams, taču par klimata pārmaiņām un zaļo kursu joprojām izplatās arī mīti un dezinformācija, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Dabas fonda valdes locekle, Latvijas Universitātes pasniedzēja Liene Brizga-Kalniņa un organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis, sociālantropologs Kārlis Lakševics.
Iedzīvotāji lietotnē par pārkāpumiem pret vidi šogad ziņojuši 3000 reizes
Iedzīvotāji lietotnē par pārkāpumiem pret vidi šogad ziņojuši 3000 reizes
Šogad lietotnē "Vides SOS" saņemti jau vairāk nekā 300 ziņojumu par dažādiem pārkāpumiem pret vidi – tas, salīdzinot ar trešo ceturksni pērn, ir par 26% vairāk. Visaktīvāk ziņojuši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, vēstot par mežā izmestiem atkritumiem, informēja Valsts vides dienestā (VVD).

Vairāk

Svarīgākais šobrīd