Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Ielūkoties Latvijas ūdeņu dziļumā. Kas mīt tik īpatnajā zemūdens pasaulē
Ielūkoties Latvijas ūdeņu dziļumā. Kas mīt tik īpatnajā zemūdens pasaulē
Ar ūdeni vairāk vai mazāk ir saistītas visas dzīvās būtnes, bet daudzas radījumu sugas ar ūdeni saistītas ļoti, ļoti cieši. Vesela bagātība ir zemūdens pasaule – tā ir īpatna pasaule, kurā cits citam līdzās rosās gan dažādi pilntiesīgi ūdenskustoņi, gan daudzu sausummīlošu radījumu pēcnācēji.
Pētnieks: 15 grādu silts ūdens atsevišķām Baltijas jūras zivju sugām var būt letāls
Pētnieks: 15 grādu silts ūdens atsevišķām Baltijas jūras zivju sugām var būt letāls
Virspusēji varētu šķist, ka zivīm jāspēj pielāgoties ūdens temperatūrai, piemēram, vēsākas temperatūras meklējumos vienkārši nolaižoties dziļāk dzelmē, bet patiesībā tas nav tik vienkārši. Atsevišķām zivju sugām 15 grādu temperatūra Baltijas jūrā var būt arī letāla, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja ihtiologs un zinātniskā institūta "BIOR" pētnieks, Zivju resursu pētniecības departamenta jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.
Var snaust pat 11 mēnešus gadā. Kur guļ un ko ēd Latvijā aizsargājamais lielais susuris?
Var snaust pat 11 mēnešus gadā. Kur guļ un ko ēd Latvijā aizsargājamais lielais susuris?
No trim susuru sugām, kas sastopamas Latvijā, vislielākie gulētāji ir lielie susuri – pie nelabvēlīgiem apstākļiem ziemas miegā tie var snaust pat 11 mēnešus. Tāpat susuri atkārtoti uz īsu brīdi ziemas miegā var iekrist vēl arī vēsākās pavasara dienās, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts, projekta "LIFE for species" Zīdītāju sugu grupas koordinators Valdis Pilāts.
Aša fotogrāfija, un laižam atpakaļ ūdenī. Kādēļ copes trofejas vērts atbrīvot
Aša fotogrāfija, un laižam atpakaļ ūdenī. Kādēļ copes trofejas vērts atbrīvot
Latvijas ūdenstilpnēs ir pietiekami daudz trofeju vērtu zivju, kas ir galvenais dzinulis makšķerniekiem regulāri doties copē. Taču jādomā ir ne tikai par lielā loma noķeršanu, bet arī saudzīgu apiešanos un atlaišanu vaļā – lai lielās zivis varētu turpināt augt vēl lielākas un priecēt arī citus, Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" stāstīja makšķernieks Kristiāns Godiņš. 
Aktrises Zanes Burnickas kaķis Augusts strikti sadalījis mājinieku lomas
Aktrises Zanes Burnickas kaķis Augusts strikti sadalījis mājinieku lomas
Vecvecvecāku dzīvoklī Rīgas centrā, ko par savu tagad sauc aktrise Zane Burnicka, vienmēr ir bijuši kaķi. Turklāt sanācis tā, ka Zanes tagadējais ģimenes mīlulis Augusts ir pirmais kaķis, ko viņa atradusi un izvēlējusies pati. Aktrise arī atzīst, ka ir samierinājusies ar viņai iedalīto lomu būt par kaķa apkalpojošo personālu un barotāju, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Solis cilvēka neskartā pasaulē – kā notiek pārgājieni Teiču dabas rezervātā?
Solis cilvēka neskartā pasaulē – kā notiek pārgājieni Teiču dabas rezervātā?
Vasaras sezonā Teiču dabas rezervātā, kur cilvēku patvaļīga došanās ir liegta, notiek Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rīkoti pārgājieni 15 cilvēku grupās, lai apmeklētu šo īpašo vietu, kur atrodas lielākais augsto sūnu purvs Baltijā un citas bagātības. Nākamie divi pārgājieni paredzēti sestdien, 29. jūnijā, un vietas tajos ir rezervētas, taču, ja kāds ir apņēmības pilns doties, var vienoties arī par trešās grupas izveidi, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja DAP Latgales reģionālas administrācijas dabas izglītības speciāliste Diāna Selecka.
Suņi Austrālijā palīdz meklēt retu sēņu sugu
Suņi Austrālijā palīdz meklēt retu sēņu sugu
Labi zināms, ka īpaši dresētus suņus izmanto vērtīgo kulinārijā izmantojamo sēņu – trifeļu – "medībās".  Austrālijas zinātniekiem šie dzīvnieki palīdz meklēt arī retos "tējas koka pirkstus".
No haskija Akilas nedarbu dēļ atteicās divi saimnieki, trešās mājas izrādījās īstās
No haskija Akilas nedarbu dēļ atteicās divi saimnieki, trešās mājas izrādījās īstās
Skaists, enerģisks brīvdomātājs, kas var pastrādāt vienu nedarbu pēc otra, dzenot izmisumā gan saimniekus, gan kaimiņus – šāds ir vispārzināms haskiju raksturojums. Pēc astoņu gadu kopā būšanas haskija saimniece Inese Sīle droši var apgalvot – tas nav vienkārši suns. Viņa Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" dalījās atmiņās par savu neparasto satikšanos ar Akilu, no kuras bija atteikušies jau divi saimnieki.
Vairāk vilnas un izturīgāki nagi. Ar ko īpaša vienīgā pašmāju aitu šķirne – Latvijas tumšgalve?
Vairāk vilnas un izturīgāki nagi. Ar ko īpaša vienīgā pašmāju aitu šķirne – Latvijas tumšgalve?
Latvijā pirms aptuveni 100 gadiem tika selekcionēta vienīgā pašmāju aitu šķirne – Latvijas tumšgalve, kas īpaši piemērota mitriem laikapstākļiem un aukstām ziemām. Pret salu tās pasargā ar vilnu noklātais vēders, bet mitrā laikā lieti noder īpaši izturīgie nagi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Daina Kairiša.
Koku speciālisti Smiltenes pusē pārmēra Baltijā kuplāko dižozolu
Koku speciālisti Smiltenes pusē pārmēra Baltijā kuplāko dižozolu
Smiltenes novada Mēru muižas pagalmā sapulcējās ievērojamākie Latvijas dižkoku pētnieki. Viņu vidū arī Guntis Eniņš, kurš vairāk nekā 50 gadus rūpējas par dižkokiem. Sanākšanas mērķis bija veikt mērījumus muižas pagalmā augošajam dižozolam, lai pārliecinātos, ka tam tiešām ir viens no kuplākajiem vainagiem Baltijā.
Pat mēslu muša slaukās pēc ēšanas. Kā dzīvnieki uztur tīrību?
Pat mēslu muša slaukās pēc ēšanas. Kā dzīvnieki uztur tīrību?
Zīdītāji vairāk vai mazāk sakopjas ikreiz pēc šādas vai tādas tiešas kontaktēšanās ar sugasbrāļiem vai citu sugu pārstāvjiem, parasti arī pēc skraidīšanas, rakņāšanās, nereti pirms un pēc gulēšanas un gandrīz vienmēr pēc ēšanas. Kā sevi sapoš putni un kukaiņi?
ASV pasaules neglītāko suņu konkursā laurus plūc pekinietis
ASV pasaules neglītāko suņu konkursā laurus plūc pekinietis
Konkursā Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas štatā par 2024. gada neglītāko suni atzīts astoņus gadus vecs pekinietis "Wild Thang" (Mežonīgais – no angļu val). Viens no pasākuma galvenajiem mērķiem bija veicināt patversmju dzīvnieku adopciju.
Bosnijā mēģina saglabāt vietējo zirgu šķirni
Bosnijā mēģina saglabāt vietējo zirgu šķirni
Plaša tehnikas izmantošana lauksaimniecībā bija galvenais iemesls, kāpēc pasaulē strauji samazinājās zirgu skaits. Tomēr daudzās valstīs, tai skaitā Bosnijā un Hercegovinā, ir cilvēki, kuri cenšas saglabāt šo brīnišķīgo dzīvnieku vietējās senās šķirnes.
Eiropā izplatās eksotiskie tīģera odi
Eiropā izplatās eksotiskie tīģera odi
Nelūgtie viesi odi ir tik kaitinoši. Un tie, bez šaubām, bija klāt arī daudzās svinībās Jāņu vakarā. Par laimi, Latvijā vēl nav eksotisko odu, kuri pārnēsā bīstamus vīrusus. Taču risks pastāv. Eiropā pieaug saslimstība ar tropu drudzi, un iemesls tam – tīģera odu invāzija.
Lai pļaušana nepārvērstos putnu slaktiņā. Kas jāzina, ja pļavā ligzdo grieze?
Lai pļaušana nepārvērstos putnu slaktiņā. Kas jāzina, ja pļavā ligzdo grieze?
Griezi nevaram ieraudzīt bieži, bet dzirdēt gan. Latvijas laukos griezes vēl ir sastopamas, tomēr to izplatība ļoti atkarīga no dabisku pļavu platībām un pareizas pļavu apsaimniekošanas. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4.studija" vērsās Pēteris, kura pļavā katru gadu, arī šogad, sastopami šie putni. Kā rīkoties situācijā, kad pļava ir jāpļauj, bet tajā ligzdo griezes, un kā ar sodu, ja pļava netiek nopļauta?
Kāda jāņtārpiņam saistība ar Jāņiem, un kas pil no putu cikāžu kāpuriem?
Kāda jāņtārpiņam saistība ar Jāņiem, un kas pil no putu cikāžu kāpuriem?
Latvijas kustoņiem ik gadu siltajā sezonā jāpārdzīvo īss, toties koncentrēts nemiera periods. Daudzās ierasti klusās vietās skan dažādas jaudas motoru rūkoņa, nekontrolēti skaļas cilvēku balsis. Zeme un gaiss vibrē, āres pildās dūmiem un top nedabisku smaku piesātinātas. Klāt ikgadējie vasaras saulgrieži, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts. Saule debesu lokā sasniedz savu augstāko punktu. Laiks, kad latvieši svin Jāņus, bet daba ir pilnā plaukumā, tāpēc jābūt vērīgiem, lai veiksmīgi sadzīvotu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd