Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Dziesmās cildinātā un dzejas rindās apjūsmotā Salaca ir īstena Ziemeļvidzemes skaistule, kas joņo uz jūru, metot galvu reibinošus līkumus. Pašā sākumā upe draudzējas ar burtniekiem, kuri spēj piesaukt mežonīgu vēju un savos nagos notvert pat brangu ezeru. Vaska smaržas iedvesmota, Salaca dodas palīgā Ādamam atrast viņa sievu. Pa ceļam upe piestāj stārķu galvaspilsētā, bet, papriecājusies par dažādām klintīm un alām, cēli ieslīd Salacgrīvā. Tur Salacu sagaida sentēvu zvejas metodes un zeltainas šprotes.
Tā dēvētais piektais gadalaiks – atbūda jeb palu laiks – dabas parkā "Dvietes paliene" šogad sācies neierasti agri. Šajā reizē ar kušanas ūdeņiem applūdušo zemieņu teritorijas apmērs arī ir mazāks un ūdens līmenis zemāks. Laivotāju un putnu vērotāju interese par šo dabas parādību pēdējos gados strauji pieaug, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina apmeklētājus ievērot drošības noteikumus, bet pakalpojumu sniedzējus griezties pēc atļaujām organizētiem laivu braucieniem.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) izņēmis lielu skaitu suņu no dzīvnieku audzētavas "Lieldeviņzare" Brunavas pagastā, Bauskas novadā, skaidrojot to ar dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem. Vairāk nekā 100 suņi nogādāti citās patversmēs, kur saka – dzīvnieki ir antisociāli, viņi dzīvo barā, vairojas nekontrolēti, bet arī atzīst, ka suņi uzturēti labi.
"Braukt pa Salacu bija traks lēmums – mums pat negribēja dot laivas. Ceļi bija aizsniguši, un gaisā virmoja satraukums, jo bija liela neziņa par to, kas un kā būs. Jau tā neviens no mums tur nebija braucis ziemā, bet kur nu vēl ar suni!" par raidījuma "Pa straumei" piektajā sezonā piedzīvoto stāsta Ilze Lasmane-Brože.
Vieni no pavasarī visagrāk ziedošajiem savvaļas augiem, kas uzzied uzreiz pēc dabas atmodas, ir lazdas – Latvijā piemērotās vietās visā valsts teritorijā ļoti bieži sastopami, vidēji piecus metrus augsti krūmi, retumis koki. Tās aug galvenokārt krūmājos vai pamežā, kur pārsvarā veido pudurus. Sāk ziedēt piecu līdz desmit gadu vecumā, dzīvo vairākus desmitus gadu.
Dvietes palienē sācies piektais gadalaiks – atbūda jeb teritorijai raksturīgās ievērojamās ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas. Šis ir unikāls laiks, ko steidz izmantot laivotāji un putnu vērotāji, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) arī šogad pakalpojuma sniedzējiem izsniegs atļaujas organizētiem laivu braucieniem dabas parka applūstošajās teritorijās, informēja DAP.
Bebrs ir amfibiotisks zīdītājs jeb amfibiots. Tas nozīmē, ka šis zvērs ir teicami pielāgots ūdens dzīvei – ar vienu ieelpu tas var turēties dzelmē pat piecpadsmit minūtes. Turklāt tas var tālu aizpeldēt un, ja nepieciešams, pat kost un grauzt zem ūdens neaizrijoties. Tas tāpēc, ka ienirstot bebrs cieši sakļauj nāsu malas, aizloka ausis.
Dzīvnieku pasaulē bieži vien vīrišķie eksemplāri, ar cilvēka aci raugoties, šķiet izskatīgāki par sievišķajiem. Ievērojamai tiesai dzīvnieku mātīšu krāsojums ir blāvāks, necilāks. Visizteiktāk tas izpaužas putniem. Kāds ir izskaidrojums dzimumdimorfismam – būtiskām morfoloģiskām atšķirībām starp vienas sugas tēviņiem un mātītēm?
Gatavojoties Lielajai talkai, kas notiks 27. aprīlī, ikviens aicināts atzīmēt piesārņotās vietas tīmekļvietnē www.talkas.lv, informēja rīkotāji.
Sākoties siltākam laikam, konstatēti būtiski vides pārkāpumi dažādos Latvijas reģionos. Nedēļas laikā Valsts vides dienestā vērsušies iedzīvotāji ar 30 sūdzībām. Konstatēto pārkāpumu vidū – ar kanalizācijas saturu piesārņota teritorija Ķekavas novadā, kādā Vidzemes pagastā neatbilstoši vidē uzglabāti naftas produkti, savukārt Zemgalē, Bauskas novadā, nelegāli aizbērts Vārnupes posms.