Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
20. un 21. septembrī septīto gadu pēc kārtas Latvija piedalīsies Pasaules talkas atzīmēšanā ("World Cleanup Day"), kas katru gadu apvieno teju 200 pasaules valstis globālā vides sakopšanas akcijā, informēja Lielās talkas pārstāvji, norādot, ka šogad Latvijas ieguldījums talkā būs Laimes koku stādīšana Krāslavā un pievēršanās Baltijas jūras stāvoklim un tīra ūdens nozīmei.
Zirnekļi nav kukaiņi, un tiem zinātnē ir pašiem sava – zirnekļveidīgo – klase. No kukaiņiem zirnekļi atšķiras arī ar to, ka savus upurus viņi sakož, ievada tajos gremošanas un paralizējošas sulas, kas neļauj vairs kustēties un izšķīdina visus iekšējos orgānos, kā rezultātā upuri var izsūkt kā caur salmiņu, Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" stāstīja vadošā zirnekļu speciāliste Latvijā, arahnoloģe, LU Bioloģijas institūta Bioindikācijas laboratorijas pētniece, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Preklīniskā institūta docente, Dr.biol. Inese Cera.
Šopavasar Latvijas Televīzijā izskanēja raidījuma "Pa straumei" piektā un noslēdzošā sezona, kurā centrālais tēls un dalībnieks bija zinātkārā sunenīte Urga. Raidījuma idejas autore, producente un režisore Ilze Lasmane-Brože atzina, ka viņu vienmēr interesējuši nebijuši un sarežģīti projekti, un, meklējot galveno varoni upju raidījumam, viņa satikās ar Urgu, kurai deva mājas un ģimeni, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Lielākoties zīdītāji, izņemot pārnadžus, savam mājoklim – migai vai alai – ir piesaistīti vairošanās sezonas laikā. Mājvietas zīdītāji lielākoties veido vietās, kas bagātas ar barības resursiem, taču – jo biežāk saskaras ar apdraudējumiem un riskiem, jo biežāk savas mājvietas maina, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš.
Ne viena vien Latvijas ozola lapotnē no jūnija līdz septembrim atrodami savdabīgi veidojumi. Uz ozolu zariem tie parasti turas stāvus – kā sveces. Vasarā to forma – olveida, segums – zvīņots, krāsa pamatā gaišzaļa, ar brūnu tonējumu, garums 2–3 cm. Šie čiekuriem līdzīgie veidojumi ir čiekurveida pangas, kas rodas ozolu čiekurveida panglapseņu darbības rezultātā.
Interese par suņiem Sanitai Vīksnei bijusi jau skolas gados, kad pašai bijis suns, ar kuru daudz pavadījusi laiku, vedusi uz dažādām apmācībām un nodarbībām. Nejauši viņas rokās nonācis ārzemju žurnāls, kur ieraudzījusi Aļaskas malamuta fotogrāfiju. Toreiz Sanita nolēmusi – ja kādreiz būs iespēja, viņai noteikti būs malamuts. Tagad savu apņemšanos Sanita un viņas vīrs Miķelis ir piepildījuši ar uzviju – viņi lepojas būt par 24 malamutu saimniekiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
"El Ninjo" un "La Ninja" ir globāli visaptverošas klimatiskās izmaiņas uz mūsu planētas, kas cikliski nomaina viena otru. Tās nosaka okeāna ūdens temperatūru un tādējādi ietekmē atmosfēras procesus visā Klusā okeāna reģionā, skarot arī Atlantijas un Indijas okeānus, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Latvijā pilnā sparā rit 8. starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā ikvienu aicina dot savu ieguldījumu un ziņot par baltā stārķa ligzdām. Šāda skaitīšana Latvijā notiek kopš 1934. gada ik pēc 10 gadiem un palīdz salīdzināt, kā mainījušās balto stārķu ligzdošanas skaits un sekmes pāri desmitgadēm, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidroja Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) Sabiedrības izglītības un iesaistes virziena vadītājs Agnis Bušs.