Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Aizskalojot izlietnē un tualetes podā lietas, kurām tur nav jānonāk, mēs riskējam, ka aizdambēsies kanalizācijas caurules, kā arī tiešā veidā pasliktinām ūdens kvalitāti. SIA "Rīgas ūdens" speciālisti atzīst – arvien vairāk cilvēku tualetes podu izmanto kā miskasti, tomēr, kanalizācijā nonākot tam, kam tur nevajadzētu būt, kaitējam paši sev, jo paaugstinām risku ar mikroplastmasu piesārņot Baltijas jūru, bet pēc tam uzturā lietojam tur nozvejotās zivis, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Kopš piektdienas, 1. marta, ikviens aicināts sekot līdzi Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešraidei no vistu vanagu ligzdas Bērnu slimnīcas parkā. Vanagu ligzdošana Bērnu slimnīcas teritorijā zināma jau kopš 2015. gada, un ik pavasari šeit sagaidīti arī vanagu mazuļi, informēja LDF.
366 dienas – rit garais gads, kurā ir iekļauta papildu diena – 29. februāris: diena, kas mums dota reizi četros gados. Tajos gados, kuri dalās ar četri, izņemot gadsimtu mijas gadus. To vajag, lai cilvēku radītās kalendārās sistēmas gadi izlīdzinātos ar faktiskajiem mūsu planētas gadiem, jo tradicionālie Gregora kalendāra gadi, kurus veido 365 dienas, ir mazliet īsāki par patieso laiku, kas nepieciešams, lai Zeme apriņķotu Sauli. Bet kā četri cikli atbalsojas dabā?
Globālā sasilšana rada draudus daudzām dzīvnieku sugām, un vieni no apdraudētākajiem ir polārlāči. Īpaši riskants brīdis ir mazuļu nākšana pasaulē, tāpēc zinātniekiem pētniecībā jāievēro liela piesardzība.
No 1. marta līdz 30. aprīlim saistībā ar zivju nārstu ir aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūru un Rīgas līci, kā arī noteiktos kanālos un caurtecēs Daugavas upju, Gaujas upju, Lielupes upju un Ventas upju baseinu apgabalos, informēja Valsts vides dienestā (VVD).
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Roberts Matisons saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Kaspara Buša vārda balvu meža ekoloģijā un mežkopībā. Viņa pētījumi ir saistīti ar koku spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Kā notiek šādi pētījumi, un kādi ir zinātnieka ieteikumi mežkopības nozarei?
Svētdien, 3. martā, Anniņmuižas mežā pretim Bitera ielai SIA "Rīgas meži" atklās šīs sezonas Pavasara putnu būrīšu talku maratonu, kura laikā notiks gan esošo mājiņu tīrīšana un labošana, gan jaunu putnu būrīšu izgatavošana.
Ziemā mežā atkušņa laikā tur, kur zemi nesedz sniegs, cilvēkam var paveikties pamanīt sarkanus "kausiņus" jeb "bļodiņas", parasti ar vairāk vai mazāk ieliektām malām. Šie veidojumi ir aukstumizturīgo askusēņu Austrijas agreņu (Sarcoscypha austriaca) augļķermeņi. Prāvākie augļķermeņi mēdz būt ieraugāmi iztālēm.
Latvijas upēs ir 60 tūkstoši caurteku un tiltu. Eksperti uzskata, ka daļa no tiem var apgrūtināt upes iemītnieku pārvietošanos. Zinātnieki, izmantojot jaunu tālizpētes metodi jeb attālināto kartēšanu Gaujas upes baseinā, atklājuši divdesmit bīstamas caurtekas, kas traucē zivju nārstu ceļiem un rada arī plūdu risku. Viņuprāt, tās nepieciešams nojaukt vai pārbūvēt.
Šogad ir jau desmitā sezona, kad Latvijas Dabas fonds tiešraidē piedāvā vērot jūras ērgļu ligzdu Durbē. Šo gadu laikā tieši Durbes ligzda ir kļuvusi par skatītāju pašu iemīļotāko, un notikumi šajā ligzdā ir aizrāvuši daudzus, iekļuvuši nacionālajās ziņās un tiek apspriesti sociālajos tīklos. Tāpēc par godu Durbes ligzdas desmitajam gadam Latvijas Dabas fonds piedāvā īsu ieskatu ligzdas vēsturē. Atgādināsim, ka vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Durbes novadā un būvēta vecā liela caurmēra eglē, apmēram 25 metru augstumā.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs izsludina fotokonkursu "Mans putns 2024" un aicina tajā piedalīties bērnus, jauniešus, pieaugušos un seniorus, kuru aizraušanās ir Latvijas putnu savvaļas dzīves mirkļu iemūžināšana fotogrāfijās. Konkursa labākie darbi no 12. aprīļa būs skatāmi fotoizstādē, informēja muzejā.
Ik gadu Latvijā pienāk dažādi pavasari – gan terminoloģiski atšķirīgi, gan pēc būtības savdabīgi. Ne visi tie iestājas un rit vienlaicīgi, bet cits ar citu pārklājas. Piemēram, solārais pavasaris sākās jau februāra sākumā, tāpat daļā valsts iestājies arī meteoroloģiskais pavasaris, bet, piemēram, kalendārais pavasaris vēl tikai gaidāms – tas ik gadu sākas 1. martā.
Latvijā līdz galam nenovērtēti palīgi plūdu mazināšanā ir mitrāji jeb mitrzemes, kuru uzskatāmākie piemēri ir purvi un upju palienes. Ne velti Latvijas Dabas fonds par šī gada īpašo dzīvotni izvēlējies tieši mitrājus, tā aicinot pievērst lielāku uzmanību šo vietu aizsardzībai un saglabāšanai. Šobrīd nav konkrētu datu par to, kuri mitrāji Latvijā, mainoties klimatam, piedzīvotu vislielākās izmaiņas, taču ir skaidrs, ka, pieaugot plūdu riskam, arvien aktuālāk būs domāt par to, kā mitrāji var palīdzēt pielāgoties dzīvei klimata mainīgā pasaulē, jo mitrāji gan uzkrāj ievērojamu oglekļa daudzumu, gan regulē ūdens līmeni – tas īpaši aktuāli būs plūdu gadījumos, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien biežāk novērojami.
Latvijā sastopamas deviņas dzeņveidīgo putnu sugas. Šī vēstījuma centrālais tēls dižraibais dzenis (Dendrocopos major) nav lielākais no mūsu dzeņveidīgajiem, nav arī lielākais no dzeņu apakšdzimtas pārstāvjiem, taču nenoliedzami ir prāvākais no mūsu īstenajiem dzeņiem. Viņam Latvijā ir četri ģints brāļi – citi dzeņi.
Vaskaines ir līdz šim maz izzināta sēņu grupa, kas viegli novērojama ziemā. Tās savu latvisko ģints nosaukumu ieguvušas samērā nesen – vien pirms pāris gadiem. Par vaskainēm tās nodēvētas tādēļ, ka, kamēr sēnes ir jaunas, mitrā vidē to virsma šķiet vaskota.
Latvijā ir vairāk nekā 13 000 dižkoku, un vienam no tiem – Kaņepju ozolam – šogad ir iespēja kļūt par Eiropas Gada koku. Balsojums notiek līdz 22. februārim interneta vietnē www.treeoftheyear.org.
Smiltis, sāls, tuksnesis. Tā varētu raksturot Arāla jūru Centrālāzijā, kas kādreiz bija ļoti bagāta ar floru un faunu. Agrāk tas bija ceturtais lielākais ezers pasaulē, bet tagad sarucis vairāk nekā 10 reizes. Agrākās ostu pilsētas nu ir vairāk nekā simts kilometru attālumā no piekrastes. Arī apkārtne, kas agrāk bija auglīgas stepes, nu ir teju neapdzīvojams tuksnesis. Taču daudz cilvēku, par spīti visam, turpina dzīvot šajā reģionā un meklēt veidus, kā pielāgoties un izdzīvot.
Skatītāju iemīļotā jūras ērgļu ligzda Durbē ir nokritusi un putni to šoreiz, iespējams, neatjaunos, informēja Latvijas Dabas fonds. Jau desmit gadu interesentiem ir iespēja tiešsaistē vērot notikumus vairākās putnu ligzdās Latvijā. Kopumā šīm tiešraidēm ik gadu ir aptuveni četri miljoni skatījumu. Šogad būs vismaz 10 tiešraižu.
Cēsu novadā izveidota preču zīme "Radīts Cēsu novadā", lai popularizētu savas puses uzņēmēju preces un pakalpojumus. Pirmie uzņēmēji jau šo preču zīmi saņēmuši. Viņu vidū arī kinoloģe Liene Zariņa, kura savai apmācību programmai izvēlējusies moto "Inteliģents suns katrā ģimenē" un par savu mērķi uzskata veidot Cēsis kā inteliģento suņu galvaspilsētu Latvijā.
Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā atklāta izstāde, kurā daba interpretēta ar mākslīgā intelekta palīdzību. Izstādes rīkotāji uzskata, ka šādā veidā cilvēkus iespējams atbrīvot no uztveres stereotipiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
