Papildināts 13:59
Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Šogad rekordliels ziņojumu skaits vietnē "dabasdati.lv" – vairāk nekā 281 000 novērojumu. Arī šogad visvairāk ziņots par dabā novērotajiem putniem un sēnēm. Atklātas 44 jaunas sugas Latvijā un pamanītas arī vairākas retas sugas, kā melnais grifs, Sibīrijas tumšā čakstīte un naktstauriņš kartupeļu sfings.
Ja kādreiz suņu kundziņš Frenkijs bija mazais nabadziņš, tad tagad, pēc gadu ilgas kopdzīves ar Veltas kundzi, ir mazais dārgumiņš. Saimniecei gan bija jāgaida gari divi mēneši, līdz viņa varēs savu jauno draugu no patversmes vest mājās, jo suns bija gaužām bēdīgā stāvoklī – viņš bija apnicis saviem iepriekšējiem saimniekiem, kuri par pudeli grādīgā nokārtoja atbrīvošanos no dzīvnieka, taču Frenkijs izspruka no nāves, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
22. decembra agrā rītā sagaidīti ziemas saulgrieži, līdz ar tiem Zemes ziemeļu puslodē sākas astronomiskā ziema. Drīz vien pēc tam pie mums svinami Ziemassvētki. Dažus gadus Latvijā paveicas Ziemassvētkus sagaidīt sniegotā vidē, citugad – nē. Lai nu kā ir tieši tagad, kopumā līdz šim šosezon esam paguvuši visā valsts teritorijā saņemt un izbaudīt visai krietnu sniega devu. Bet kas ir sniegs? Kā, kad un kāpēc tas rodas?
Sludinājumu vietnēs var novērot jaunu tendenci – izgudrot jaunas suņu šķirnes un tirgot nejauši savā starpā sakrustojušos dažādu šķirņu suņu pēcnācējus. Tomēr šādām darbībām ir savi riski – suns var izaugt ne tikai ar neprognozējamu izskatu, bet pats galvenais – ar neprognozējamu raksturu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Karāts Zariņu ģimenē ir trešais vācu aitu suns. Kā saka paši saimnieki, Karāts ir viņu iepriekšējo suņu turpinājums. Nomainījis vairākus saimniekus, no pēdējiem vienkārši aizbēdzis un atrasts bēguļojam Rīgas Centrālajā stacijā. Lai arī sākums nebija viegls, tomēr tagad Karāts ir īsts ģimenes loceklis, kurš savu piederību reiz pierādīja, aizskrienot meklēt palīdzību ugunsnelaimē, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Snieglauzes radītās koku zaru lūšanas dēļ Rīgas zoodārzs jau trešo dienu ir slēgts. Šajā laikā apseko visus kokus un zāģē bojātos zarus. Darbi norit lēni, lai pēc iespējas vairāk rēķinātos ar dzīvnieku diennakts ritmu. Turklāt zoodārza iemītniekiem tiek visi nozāģētie zari kā papildu barība vai spēļlieta.
Piedalīties zupas vārīšanā un bušu kūpināšanā ar zvejniekiem un viņu ģimenēm un uzklausīt viņu dzīvesstāstus – vasaras izskaņā Dienvidkurzemes Jūrmalciemā notika etnogrāfiska ekspedīcija vides antropoloģes, Centrāleiropas Universitātes asociētās profesores Guntras Aistaras vadībā. Tajā tika vākti materiāli par piekrastes zvejnieku kultūrvēsturisko un kulināro mantojumu ekoloģisko pārmaiņu laikā.
Viena no Latvijas enerģētikas galvenajām prioritātēm ir energoneatkarība. Mūsu valsts teritoriju eksperti vērtē kā ļoti piemērotu vietu vēja parku izveidei. Potenciāls ar vēju būtu ne vien saražot elektrību sev, bet arī to eksportēt. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā vēja parku attīstību traucē dažādi mīti, sabiedrības iebildumi, nespēja pamatot to nepieciešamību. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" aptaujāja iesaistītās puses un skaidroja, kā ir dzīvot vēja parka tuvumā.
Tuvojas Ziemassvētki. Naktis kļuvušas uzkrītoši garas. Šī iemesla dēļ tumšo diennakts periodu mīlošo dzīvnieku vairākumam tagad pilnīgi pietiek laika savu vajadzību apmierināšanai. Ja vien nav pārāk daudz sniega, viņiem tagad parasti gana tikai ar krēslas un nakts stundām vien, tāpēc gaišā dienā šos kustoņus ieraudzīt izdodas samērā reti.
Sākusies cīņa pret žurku baru, ko pagājušajā nedēļā Rīgas Centrālās stacijas laukumā bija nofilmējuši iedzīvotāji. Veselības inspekcija Latvijas Radio norādīja, ka tirdzniecības centra "Origo" apsaimniekotāji ir notīrījuši sniegu, kur žurkas bija izveidojušas alas, un sakārtojuši atkritumu grozus. Turpmāk atkritumu urnas varēs arī aizvērt, tomēr, lai apkarotu grauzējus, ar to nepietiek.