Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Šobrīd Latvijā jebkura putnu suga, kurai ir nepieciešami maz traucēti, lieli mežu masīvi ar lieliem kokiem, ir apdraudēta, un tostarp arī pūces, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja bioloģijas zinātņu doktors Andris Avotiņš. Viņš Latvijas Universitātē aizstāvējis promocijas darbu, kas veltīts tieši Latvijā ligzdojošajām pūcēm un to aizsardzībai.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā līdz 30. jūnijam skatāma šā gada fotokonkursa "Mans putns 2024" labāko darbu izstāde, informēja muzejā, norādot, ka no 188 saņemtajām fotogrāfijām 114 nonākušas izstādē.
Es šogad iemācījos jaunu vārdu – "atbūda". Vārds ir tik neierasts, ka pat "Microsoft Word" ar uzstādītu "Tildes Biroju" to pasvītro viļņoti sarkanu. Man šķiet, es tagad saprotu savas nezināšanas iemeslus. Atbūda ir rūpīgi glabāts noslēpums, lai tikai savējie, lai tikai izredzētie spētu atrast un izbaudīt šīs pasakainās un klusās vietas. Bet esmu šeit, lai runātu patiesību un sniegtu gaismu, sauciet mani par Prometeju.
Stārķu ligzdās nu ir atsākusies rosība. Jau ceturto gadu iespējams vērot notikumus stārķu ligzdā Tukuma novadā Latvijas Dabas fonda (LDF) un AS "Sadales tīkls" nodrošinātajā tiešraidē. Šogad arī notiks astotā starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite, kurā aicināti piedalīties visi iedzīvotāji, ziņojot par savā apkaimē esošajām stārķu ligzdām portālā dabasdati.lv. Latvijā ir aptuveni 14 000 apdzīvotu stārķu ligzdu. Kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem šis skaits ir dubultojies.
Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) šogad valstī gaidāms pēdējos 220 gados lielākais periodisko cikāžu iznāciens. Šie kukaiņi lielāko daļu dzīves pavada zemē, bet konkrētos gados masveidīgi dodas uz virszemi, lai vairotos.
Putnu aizsardzība pret dabas biotopiem – šāds duelis izvērsies Baltezera salās, kur tur mītošā jūras kraukļu kolonija ilgstoši nodara lielu kaitējumu aizsargājamiem un veciem kokiem, daļu no tiem faktiski iznīcinot. Dabas aizstāvjiem bija jāvienojas, kas šajā gadījumā svarīgāk: aizsargāt putnus vai kokus. Nolemts par labu biotopiem, tādēļ medniekiem dota iespēja daļu putnu nošaut, lai citus izbiedētu un liktu tiem pārcelties citviet.
Kopš pagājušās piektdienas, 12. aprīļa, vakara pazudis Durbes ligzdas jūras ērglis Hugo, kas uzbūvēja jaunu ligzdu un pirmo sezonu palīdzēja Mildai perēt dienas gaišajā laikā, liecina ieraksti tiešraides ligzdas forumā.
Jaunmoku pilī vērojama medību trofeju izstāde, kurā skatāmi vairāk nekā 500 dažādi eksponāti no visas Latvijas, kā arī bildes ar dzīvniekiem, kuras fiksējuši "foto mednieki". Šādas izstādes tiek organizētas reizi trijos gados.
Ik gadu pavasaros gājputnu masu atgriežamies pieņemts sagaidīt ar "Putnu dienām", kas šogad atklātas 6. un 7. aprīlī. Tiesa, šogad siltuma periods iesākās agrāk nekā parasti, tāpēc agrāk nekā citugad parādījās arī krietna daļa gājputnu. Tomēr lidoņus cienošo cilvēku aktivitāti šis fakts nemazināja – "Putnu dienās" Latvijā notikusi virkne tematisku pasākumu, tostarp daudzviet mākslīgo ligzdvietu – būru – kolektīva darināšana dobumperētājiem putniem.
Lai arī baltais un melnais stārķis ir vienas dzimtas putni, tēlaini var teikt, ka tie runā dažādās valodās un viens otru nesaprot. Kāds šādai komunikācijai ir rezultāts, var redzēt Skrundā. Liels bijis Skrundas kultūras nama darbinieku pārsteigums, kad balto stārķu ligzdā ieraudzījuši melno. Baltie ar to nav bijuši mierā. Kurš tad īsti būs ligzdas saimnieks, nav zināms vēl šobrīd.
Ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz AS "Sadales tīkls" elektroapgādes balsta, šonedēļ izdēta pirmā ola. Pāris, kuru tiešraides cītīgākie skatītāji šogad iesaukuši par Mammu un Tuku, to sagaidīja naktī uz ceturtdienu, informēja uzņēmumā "Sadales tīkls".
Lai istabas augam varētu sniegt vislabākās un tam piemērotākās rūpes, būtiski zināt vismaz auga nosaukumu – tas palīdzētu painteresēties par augu un tā vajadzībām plašāk. Augu prasības atšķiras – vieni neņems ļaunā, ja tos pirms brīvdienu izbraukuma kārtīgāk salies, bet citiem tas nepatiks; vieni pacietīs, ja tos katru gadu pārstāda, bet citiem tas nebūs pa prātam, LSM.lv skaidroja Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne.
Šonedēļ Latvijā paredzama krupju migrācijas kulminācija, informē Dabas aizsardzības pārvalde, kas jau trešo gadu rīko akciju šo abinieku drošai pārvietošanai. Krupju glābšanā iesaistījušies arī liepājnieki, kuri nomaļā ielā Karostā lūko, lai palīdzētu krupjiem šķērsot brauktuvi pēc ziemas miega mežā. Brīvprātīgie atzina, ka iesaistīšanās misijā ir iespēja izzināt dabu, pavadīt laiku ar ģimeni un vienlaikus izdarīt arī ko noderīgu.
Pie kādas degvielas uzpildes stacijas Rīgā interesanta aina – kurmji pamatīgi uzrakuši zālienu. Kāpēc tieši šeit un tādā daudzumā?
Šajā nedēļā silto un lietaino laikapstākļu dēļ būs vērojama krupju migrācijas kulminācija, lēsa Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), aicinot ikvienu būt vērīgam un palīdzēt abiniekiem nokļūt nārsta vietās, kā arī pievienoties krupju glābšanas brīvprātīgo komandai.
Dvietes palienē atbūda tiek dēvēta par piekto gadalaiku. Tas ir process, kad Dvietes un Ilūkstes upes appludina līdz pat astoņiem tūkstošiem hektāru lielu platību, un plūdi var ilgt līdz pat četriem mēnešiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve, Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Šogad atbūda palienē sākās martā, taču tad ūdens līmenis nokrita, bet aprīlī sagaidīts nākamais vilnis.
Dzērvju balsis un dejas, pērtiķēniem piedzimis mazulis, žirafes iziet āra aplokos un tā tālāk. Tam visam vēl pievienojas Latvijas rāpuļu un abinieku balsis, un īsti dabas dziesmusvētki ir sākušies! Šādas ainas šobrīd līdz ar pavasara atnākšanu, vērojamas Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) noraida Somijas un Latvijas medijos izskanējušo informāciju, ka Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) esošie sērūdeņi varētu būt iemesls nepatīkamajam aromātam Somijas galvaspilsētā Helsinkos. Lai gan šī ir neparasta dabas parādība ar spēcīgu aromātu, tā nespēj ietekmēt gaisa kvalitāti vairāk nekā 400 kilometru attālumā, vēstīja DAP.
Šajā nedēļas nogalē Latvijā notiek tradicionālās pavasara putnu dienas, kad ornitologi un putnu vērotāji dodas dabā, lai piedzīvotu putnu migrāciju un ieklausītos balsu korī, un daudzviet arī kopā gatavotu putnu būrīšus. Uz Cēsīm, kas svētdien piedāvāja pat divus putnošanas pasākumus, devās arī Latvijas Radio, savukārt Kaņierī ir fiksēta pirmā bezdelīga.
Lielajā Baltezerā iecerēts traucēt kormorānu ligzdošanai uz salām, tuvējās pašvaldības informējusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
