Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Februāra vidū Bolderājas meža daļā cirtīs slimās priedes, lai pasargātu apkārtējos mežus no iespējamas bojāejas, pēc iespējas ierobežotu koku sakņu trupes izplatību un saglabātu meža dzīvotspēju, informēja SIA "Rīgas meži".
Piektdien, 9. februārī, devīto gadu pēc kārtas Latvijā notiks akcija "Silto džemperu diena", kuras laikā cilvēki aicināti savā dzīvesvietā vai darbā mazliet samazināt telpas gaisa temperatūru un uzvilkt siltāku džemperi, informēja Vides izglītības fondā.
Rudeņos, kad rozēm sāk birt lapas, vienā otrā to krūmā top arvien vieglāk pamanāmi savdabīgi veidojumi, kas pirmajā acu uzmetienā zināmā mērā atgādina zarotnes dzeloņos ieķērušos sūnu kumšķus. Tagad ziemā, kad visas lapas ir pavisam nobirušas, šie kumšķi kļuvuši īpaši viegli ieraugāmi. Jā, bet šie kumšķi nav sūnu kumšķi. Tie ir kukaiņa – rožu sūnveida panglapsenes (Diplolepis rosae) – pangas.
Janvārī visā Eiropā notiek ziemojošo ūdensputnu uzskaite. Arī Latvijā ornitologi katru gadu janvāra vidū 500–600 vietās uzskaita ziemojošo ūdensputnu sugas. Tādējādi var noskaidrot, kā mainās ūdensputnu populācijas lielums.
Atkušņa un vižņu dēļ Zemgales upēs Mūsā un Lielupē ūdens līmenis ir kāpis par vienu metru. Ūdens izgājis no krastiem, ieplūstot palienēs, taču, pašvaldību ieskatā, iedzīvotājiem draudu pašlaik nav. Upju krastos dzīvojošie jau pieraduši pie biežiem paliem un plūdiem un risku gadījumā zina, kā rīkoties.
Februāris visā pasaulē ir mitrāju mēnesis, un arī Latvijā notiek dažādas tematiskas aktivitātes - izglītojošas nodarbības, pārgājieni, talkas un pat "Niedru festivāls". Nedēļas nogalē mitrāju nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā un cilvēka dzīvē skaidrota arī Latgales iedzīvotājiem.
Pirms apmēram pusgadsimta daudzi Latvijas ļaudis visus dienas plēsīgos putnus dēvēja par vanagiem. Starp lauciniekiem nereti gan trāpījās cilvēki, kuri šos "vanagus" mēdza šķirot divās kategorijās – "kaitīgajos vistu vanagos" un "nekaitīgajos peļu vanagos".
1. februārī 15 Eiropas valstīs sācies balsojums par "Eiropas Gada koku", kas ilgs līdz 22. februārim. Mūsu valsti konkursā pārstāv Kaņepju ozols, kas uzvarēja vietējā balsojumā, informēja "Eiropas Gada koks Latvijā" rīkotāji.
Janvāra nogalē Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti Baltijas jūrā netālu no Jūrkalnes izlaida pelēko roņu mātīti, kuru zoodārza darbinieki iesaukuši par Pūciņu – dzīvnieks kā novārdzis mazulis pērn 26. martā atrasts Jaundubultu pludmalē, informēja zoodārzā.
Lai saglabātu un vairotu Latvijas dabiskās pļavas, Latvijas Dabas fonds (LDF) ir izstrādājis jaunu zīmolu "Dabisko pļavu produkts". Jaunradītā zīme atklāta 31. janvārī, kad to arī piešķīra pirmajiem dabisko pļavu produktu ražotājiem. Zīmi "Dabisko pļavu produkts" turpmāk LDF piešķirs ražotājiem, kuri apsaimnieko dabiskās pļavas un ražo produktus – medu, zāļu tējas, gaļu, piena produktus, kā arī lauku tūrisma objektiem un amatniekiem, informēja fondā.
Sunīte Lote kopā ar kaķiem pēc saimnieces nāves ziemas spelgonī bija pamesta lauku viensētā, no kurienes viņa nonāca dzīvnieku patversmē. Lai gan drīz vien izdevās atrast jaunas mājas cietušajam sunim, tomēr jaunā saimniece – seniore Valmierā – nespēj tikt galā ar traumēto suni, kuram nu nāksies meklēt jaunas mājas.
Latvijā un Eiropā apdraudētie mazie ķīri iecienījuši Baltijas jūras ūdeņus, secinājusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pēc projekta "LIFE REEF" ietvaros 2022. un 2023. gadā veiktās putnu aviouzskaites Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas jūras ūdeņos. Abos gados kopumā uzskaitīti 18 tūkstoši mazo ķīru visās projekta izpētes teritorijās.
Kādus barības produktus tirgotāji un ražotāji piedāvā suņiem? Lētākajā suņu ēdienā princips ir līdzīgs kā ar kaķu ēdienu – gaļas maz, bet daudz graudaugu. Kādas ir alternatīvas, kam pievērst uzmanību, lai sunim izvēlētos veselīgāko maltīti? To pētīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
2. februārī ar dažādām publiskām aktivitātēm tiek atzīmēta Pasaules mitrāju diena, skaidrojot mitrāju nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā. Latvijā tematiskās aktivitātes plānotas visa februāra garumā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), norādot, ka ikviens aicināts piedalīties kopumā 19 dažādos pasākumos: mitrāju nodarbībās, pārgājienos, talkā, Niedru festivālā, kas palīdzēs izprast mitrāju veidus un nozīmi ikviena cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Latvijas industriālās siltumnīcas tērē simtus tūkstošus eiro gadā, lai tajās varētu izveidot mazas, vietējās ekosistēmas, kurās "labie" kukaiņi cīnās ar augu kaitēkļiem. Tādā veidā ir iespējams atteikties no ķimikāliju izmantošanas. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" skaidroja, kā šādas ekosistēmas iespējams radīt, kā tās strādā un kā siltumnīcas tiek pie labajiem kukainīšiem.
Par izsmēķu apsaimniekošanu turpmāk ir atbildīgs cigarešu ražotājs. Ar 1. janvāri visās pašvaldībās darbu sākusi ražotāju atbildības sistēma tabakas izstrādājumiem ar filtriem. Sistēma paredz arī finansējumu papildu konteineriem publiskajās vietās, kā parkos un pludmalēs. Tikmēr Pašvaldību savienības ieskatā niecīgā finansējuma dēļ infrastruktūra būtiski nemainīsies, bet uzsvars jāliek uz izglītošanu.
Latvijā konstatēts apmēram pustūkstotis zirnekļu sugu, un lēš, ka ir arī vēl neatklātas sugas. Diemžēl tautā zirnekļus bieži mēdz gan faktiski, gan terminoloģiski jaukt ar kukaiņiem. Pat pavirši skatoties redzams, ka zirnekļveidīgajiem – atšķirībā no vairākuma pieaugušo kukaiņu – nav spārnu, nav antenu jeb taustekļu un zīmīgākais – viņiem ir astoņas ejkājas (kukaiņiem ir tikai sešas kājas). Zirnekļi lūkojas pasaulē ar četriem acu pāriem, tātad viņi ir astoņacaini.
Purvi, slīkšņas, mitras ieplakas tīrumu vidū – tas nav kaut kas nevēlams, bet pat attīstāms un veidojams no jauna vietās, kurām pāri gājusi meliorācija, norāda Latvijas Dabas fonds, par šī gada dzīvotni vai biotopu izvēloties mitrājus. Kāpēc attieksme pret tiem būtu jāmaina, un kāpēc Latvijas laukos pat top mākslīgie purviņi?
Janvāra sākumā tūkstošiem sociālo tīklu lietotāju vairākas dienas sekoja līdzi Talsu novada iedzīvotāja Guntara Breša centieniem parūpēties par stirnu, kura bija ne tikai ienākusi viņa pagalmā, bet arī nolēmusi apmesties uz dzīvi malkas šķūnī. Guntars sāka par stirnu rūpēties, nospriedis, ka tā pie viņa atnākusi aukstuma un izsalkuma dēļ. Taču pamazām kļuva skaidrs, ka dzīvnieks nebija vesels, visticamāk, bija saēdies ziemas rapsi. Arī Dabas aizsardzības pārvaldē Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" apstiprināja, ka stirnas, kuras atnākušas pie cilvēkiem, ir slimas.
Jaunākie Latvijā ligzdojošo putnu uzskaišu dati liecina – ilgtermiņā, kopš 2005. gada, samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan meža putniem, informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrībā (LOB), kas veic ligzdojošo putnu monitoringa programmas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
