Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Spītējot tumsai un salam, Latvijas siltumnīcās arī ziemas laikā bez apstājas ienākas gurķu, tomātu un salātu raža. Kā mūsu platuma grādos to visu iespējams izaudzēt, un kā siltumnīcās tiek nodrošināts siltums, vienlaikus mēģinot samazināt apkures izmaksas?
Par 2024. gada kukaini izvēlēta aizsargājama kameņu suga lielacu kamene (Bombus confusus; Schenk 1861), liecina Latvijas Entomoloģijas biedrības (LEB) paziņojums vietnē "dabasdati.lv".
Uz Ventas rumbu pavērstā tiešsaistes kamera ne vienam vien šodien likusi pabrīnīties – kur tad palicis Eiropā platākais ūdenskritums? Un patiesi, augstā ūdenslīmeņa un ledus vižņu sablīvējuma dēļ rumbu ir pārklājis ūdens. Kāds šādu skatu redzēja pirmo reizi, kāds atceras pavisam lielus ledus kalnus Ventā, bet visi steidza baudīt šo dabas radīto skatu.
Turpinot pērn iesākto tradīciju izvirzīt gada simbola statusā arī gļotsēnes, 2024. gadā par gada gļotsēni tiek iecelta trauslā lāsenīte (leocarpus fragilis), informēja Latvijas Mikologu biedrība.
Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par šī gada bezmugurkaulnieku ir izraudzījusies ūdens ēzelīti (asellus aquaticus), informēja biedrības vadītājs Voldemārs Spuņģis.
Termometra stabiņam noslīdot zemāk par -20 grādiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina dzīvnieku īpašniekus būt vērīgiem un atbildīgiem, rūpējoties par saviem dzīvniekiem. Ja sunim vai kaķim lielākā spelgonī var ļaut nakšņot iekštelpās, tad kamieli vai briedi istabā neievedīsi. Kā savus dzīvniekus no aukstuma pasargā briežu dārzi un mini zoodārzi?
Latvijas Botāniķu biedrība (LBB) par 2024. gada augu izvēlējusies mežu iemītnieci, mūžzaļo sporaugu apdziru (Huperzia selago), liecina biedrības mājaslapā pieejamā informācija.
Latvijas Mikologu biedrības balsojumā 2024. gada sēnes godu iegūst zilzaļā hlorociborija (Chlorociboria aeruginascens). Maza, krāšņa un noderīga, Latvijā bieži sastopama, tomēr maz ievērota un maz pētīta, informēja Latvijas Mikologu biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Meiere.
Līdz ar Jaunā gada sagaidīšanu sācies arī ikgadējais dabai draudzīgas ēšanas izaicinājums "Neapēd zemeslodi!", kuram pieteikušies jau vairāk nekā 9000 cilvēku, un dalībnieku skaits turpina pieaugt, informēja "Neapēd zemeslodi!" organizatore Lilita Kenta.
Austrālijas ziemeļu daļā negatīvu ietekmi uz vietējo ekosistēmu rada savvaļas ūdens bifeļu bari. Šos dzīvniekus plāno pētīt un kontrolēt ar satelītnavigācijas sistēmu palīdzību.
Pērn pavasarī netālu no Ventspils jūrā tika palaista roņu meitene Sniegpulkstenīte. Pa šo laiku viņa paspējusi apceļot lielu daļu Baltijas jūras – no Irbes jūras šauruma netālu no Sāremā salas līdz pat Zviedrijas Visbijas salai – un šobrīd uzturas Polijas piekrastē.
Vēršot uzmanību uz jūras piekrastēs ligzdojošo putnu aizsardzību, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2024. gada putnu izvēlējusies mazo zīriņu (Sternula albifrons).
Jaunais gads ir sācies, un pēc ķīniešu kalendāra, kas gan sāksies nedaudz vēlāk, šis būs Zaļā koka pūķa gads. Dabā tuvākie "radinieki" pūķim ir rāpuļi – ķirzakas, hameleoni, iguānas. Kāda ir rāpuļu daba un paradumi?
Latvijā jau aptuveni trīs gadus darbojas Eiropā vienīgā saudzētava "AkvaRīga", kurā tiek dota mājvieta pamestiem ūdens dzīvniekiem. Edvards Siliņš un Kristiāna Ozoliņa-Siliņa izveidojuši saudzētavu, ko var saukt arī par tādu kā pansionātu, patvērumu ūdens dzīvniekiem. Šobrīd viņi ikdienā aprūpē astoņus bruņurupučus, krabi un vairākus simtus zivtiņu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Ik gadu pēc svētkiem dzīvnieku patversmēs nonāk liels skaits suņu, kuri aizmukušu no mājām vai saimniekiem pastaigas laikā, izbīstoties no uguņošanas. Kā parūpēties par savu mīluļu drošību?
Latvijā aptuveni 100 cilvēku nodarbojas ar kamanu suņu sportu. Sportot ar suņiem iespējams gan sniega, gan bezsniega apstākļos. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" tikās ar Kamanu suņu sporta kluba biedriem un tuvāk iepazina kamanu vilcējus – haskijus.
Ziema ir sarežģīts laiks daudziem faunas iemītniekiem, tomēr ir dzīvnieki, kuri salā jūtas lieliski, un to pierāda arī Ranua Arktiskā zoodārza "pamatiedzīvotāji" Somijā.
Rit gada dzestrā sezona. Varbūt tas izklausās paradoksāli, bet tieši aukstais periods ir relatīvi labvēlīgs laiks daudzu sugu uz koksnes mītošām sēnēm, tostarp šī stāstiņa galvenajai varonei – briežu ksilārijai.
Šogad rekordliels ziņojumu skaits vietnē "dabasdati.lv" – vairāk nekā 281 000 novērojumu. Arī šogad visvairāk ziņots par dabā novērotajiem putniem un sēnēm. Atklātas 44 jaunas sugas Latvijā un pamanītas arī vairākas retas sugas, kā melnais grifs, Sibīrijas tumšā čakstīte un naktstauriņš kartupeļu sfings.
Ja kādreiz suņu kundziņš Frenkijs bija mazais nabadziņš, tad tagad, pēc gadu ilgas kopdzīves ar Veltas kundzi, ir mazais dārgumiņš. Saimniecei gan bija jāgaida gari divi mēneši, līdz viņa varēs savu jauno draugu no patversmes vest mājās, jo suns bija gaužām bēdīgā stāvoklī – viņš bija apnicis saviem iepriekšējiem saimniekiem, kuri par pudeli grādīgā nokārtoja atbrīvošanos no dzīvnieka, taču Frenkijs izspruka no nāves, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
