Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Neatņemama rudens ainavas daļa Latvijas dabā nenoliedzami ir gājputni. Taču, mainoties klimatam, mainīsies arī aizlidojošo un uz ziemu atlidojušo putnu skaits un sugu dažādība.
Zinātnieki Lielbritānijā ir atklājuši, ka tie var daļēji aizsargāt vistas no inficēšanās ar putnu gripu, rediģējot vistu gēnus. Tas varētu nozīmēt jaunu stratēģiju nāvējošā vīrusa izplatības samazināšanai.
Pēc pērn uzsāktā pētījuma Baltijas jūras piekrastē pirmie pētnieku secinājumi rāda, ka apaļajam jūrasgrundulim ir izteikta teritoriāla uzvedība, ko var skaidrot ar sugai raksturīgo slikto peldspēju un mazkustīgo dzīvesveidu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Zinātniski pierādīts, ka suņi ar lielisko ožu spēj atpazīt cilvēkus ar noteiktu slimību vai infekciju. Itālijas dārzkopji šo dzīvnieku īpašību vēlas izmantot, lai glābtu olīvkokus.
Roņu medības Latvijā ir aizliegtas, taču, iespējams, nākotnē tas var mainīties. Zvejnieki sūrojas, ka roņi Baltijas jūrā apēd saķerto lomu – bieži vien tīkli ir saplēsti un tukši. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" veic unikālu pētījumu, kurā paredzēts noteikt, kā roņu populācija ietekmē zivju daudzumu Baltijas jūrā un kāda ir roņu uzvedība.
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valsts vides inspektori aizvadītajā nedēļas nogalē Papes dabas parkā konstatējuši, ka nomedītas trīs baltvaigu zosis (Branta leucopsis) – Latvijā nemedījama zosu suga. Ir noskaidrots mednieks, kurš izdarījis pārkāpumu, un par notikušo uzsākts administratīvā pārkāpuma process. Pārvalde aicina medniekus atsvaidzināt zināšanas par medījamo putnu sugām.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sestdien, 14. oktobrī, pulksten 11 aicina interesentus piedalīties pārgājienā gar Gauju uz Ozolleju sausieņu pļavu Murjāņos. Triju stundu laikā, mērojot četrus kilometrus, pieredzējusī zālāju biotopu eksperte Daina Bojāre atklās, kāpēc un kā pļavas restartēt jeb atjaunot, ja tās ir aizaugušas ar krūmiem, ilgus gadus nepļautas, klātas ar sūnu slāni vai biezu kūlu, informēja DAP.
Vācot klimata pārmaiņu liecības un uzklausot vietējos iedzīvotājus, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" jauno sezonu iesāka ar ceļojumu uz Hondurasu – vienu no nabadzīgākajām Centrālamerikas valstīm, kurā mitinās aptuveni 10 miljoni iedzīvotāju. Applūdušas piekrastes teritorijas, kuras vairs nav apdzīvojamas, un infrastruktūrai un lauksaimniecībai nodarīti postījumi – Hondurasa skaudri izjūt klimata pārmaiņu visdažādākās izpausmes, kas ir atstājušas milzīgu ietekmi uz šīs valsts ekonomiku un iedzīvotāju ikdienas dzīvi.
Ārzemju ceļojumos priecāsimies par eksotiskiem augiem, tos fotografēsim, bet neņemsim līdzi uz mājām – aicina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kas sākusi kampaņu, lai uzlabotu iedzīvotāju zināšanas par riskiem un aizsargātu Eiropas Savienības teritoriju no bīstamiem karantīnas organismiem. Jo līdz ar zaļo suvenīru – skaistu augu – no ārzemēm var atvest dažādas slimības un kaitēkļus.
Skaidrs ir tas, ka klimata pārmaiņas būs ļoti nopietns pārbaudījums zinātnei. Mēs esam nupat kā piedzīvojuši gan Covid-19, gan notikumus, kas saistīti ar karu Ukrainā; mēs esam piedzīvojuši, ka fakti, zinātne, pagātne tiek grozīti un izmantoti, kā vajag. Arī klimata jautājums ies līdzīgu ceļu, un šis jautājums arvien vēl samilzīs, jo būs jāmainās sabiedrībai, tas daļai sabiedrības nebūs pieņemami, sarunā Radio "Naba" raidījumā "Nezāle" sacīja Pasaules Dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis.
"Mammu, lūdzu, lūdzu, nopirksim zirdziņu!" Kā reaģēt uz šādu bērna lūgumu? Iveta Dzērve ir 13 zirgu saimniece. Zirgi ir viņas dzīve, darbs un aizraušanās vienlaikus. Viņa uzskata, ka zirga pirkšana tikai tāpēc, ka bērns grib un vecākiem ir nauda, ir milzīga bezatbildība. Vienlaikus divu poniju saimnieks Sandis uzskata, ka ar šiem dzīvniekiem nav nemaz tik grūti tikt galā, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Zemestauki ir leģendām apvīta sēne. Tautas medicīnā tos ievāc, kamēr sēne vēl ir olas stadijā. No tās gatavo tinktūras, sulu, to žāvē, saberž pulverī un lieto visdažādāko kaišu gadījumos. Cilvēki, kuri cīnās ar onkoloģiskām saslimšanām, mēdz kā salmiņam ķerties klāt zemestaukiem, tomēr der ielāgot – lai cik spēcīga būtu cilvēka ticība sēnes brīnumspējām, ar tām nevajadzētu pat mēģināt aizstāt modernos farmakoloģiskos preparātus.
Beļģijas galvaspilsētas Briseles ūdensvada un kanalizācijas muzejā notiek izstāde, kas veltīta žurkām. Rīkotāji vēlējās kliedēt mītus un stereotipus par šiem dzīvniekiem, kas kļuvuši par neatņemamu pilsētas ekosistēmas daļu.
Čūskas bieži ir iemesls cilvēku fobijām, un nereti tieši cilvēka baiļu dēļ tās tiek nogalinātas. Taču Augšdaugavas novadā ir ģimene, kura nenobijās, gluži otrādi – palīdzēja nākt pasaulē simtiem čūsku mazuļu, tā papildinot savas zināšanas par šiem dzīvniekiem.
Viens no padomju laika mantojumiem, kura sekas redzamas ezeros, ir to aizaugšana ar ūdensaugiem. Nenoliedzami, barības vielas, kas veicina aizaugumu, arī šobrīd nonāk ūdenstilpēs. Lai mazinātu aizaugšanu, šoruden Valmieras novadā niedres tika pļautas Vaidavas un Burtnieka ezerā.
Lai vai kāds kuru gadu iegrozās meteoroloģiskais rudens, daba tā laikā gatavojas nākamajam gadalaikam. Miera periodam pošas gan zvēri, gan augu valsts. Viena no redzamākajām pazīmēm ir koku lapu krāsošanās dzeltenos, oranžos un sarkanos toņos – izrādās, rudenim raksturīgie krāsu pigmenti lapās atrodas visu vasaru.
Lai saglabātu esošās dabas vērtības dabas parkā "Bernāti", ir pieņemti jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas paredz stingrākus ierobežojumus atpūtniekiem, sporta pasākumu rīkotājiem un mežu īpašniekiem. Noteikumi vērtēti atzinīgi, taču tagad jādomā par to, kā uzraudzīt, ka tos ievēro. Parkā esošais dabas piemineklis "Pūsēnu kalns" ir Latvijas augstākā kāpa, ko izbraukā velosipēdisti un izbradā gājēji, tāpēc tur šobrīd jau redzamas erozijas sekas un postaža.
Ar vairāk nekā 3,5 miljoniem novērotu putnu šoruden noslēgušās Eiropas putnu vērošanas dienas jeb "EuroBirdwatch 2023", kas 30. septembrī un 1. oktobrī norisinājās Eiropā un Centrālajā Āzijā, tostarp arī Latvijā, informēja Latvijas Ornitologu biedrība.
Šoruden AS "Latvijas Valsts meži" dabas liegumā "Grebļukalns", kas atrodas Ludzas novada Pasienes pagastā, uzsāks apjomīgus darbus, lai uzlabotu Latvijā ļoti retā osu meža biotopa stāvokli un dzīves apstākļus šim biotopam raksturīgajām reto augu un arī tauriņu sugām.
Aptuveni 300 000 tonnu nesprāgušas munīcijas joprojām atrodas Baltijas jūras dzelmē, radot piesārņojumu un kavējot saimnieciskās darbības attīstību jūrā. Palangā, Lietuvā, šonedēļ pulcējās ministri no astoņām Eiropas Savienības valstīm, kas ieskauj Baltijas jūru. Arī jūras pētnieki aicina šo problēmu risināt aktīvāk. Par Baltijas jūrā nogremdētās munīcijas vietām, apjomiem, piesārņojuma riskiem un jau radīto ietekmi plašāk intervijā Latvijas Radio stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Anda Ikauniece.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
