Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Urbānā biškopība ir biškopība pilsētā, ierasti uz lielo ēku jumtiem. Rīgā ir vairāki piemēri, kad bites ir iedzīvojušās gan uz viesnīcu, gan citu ēku jumtiem, veiksmīgi vairojas un ražo medu, kas ir garšīgs un tīrs, un lietojams uzturā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja urbānais biškopis Valdis Janovs un Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs, biškopis Juris Šteiselis.
Vācu aitu šķirnes suni Djego suņumīlis Kirils ieraudzīja patversmes sludinājumā internetā. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Suņa dziļais skatiens tik ļoti uzrunāja Kirilu, ka nebija divu domu – ir jābrauc iepazīties. Nenobiedēja pat tas, ka suns patversmē nonācis it kā agresīvas uzvedības dēļ.
Covid-19 pandēmija bija laiks, kad strauji pieauga pieprasījums pēc suņiem. Šobrīd, kad darba ritms atgriezies, daudzu dzīvēs suņiem vairs nav vietas. Pēdējā laikā patversmē kuplā skaitā nonākuši arī šķirnes suņi, Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" sacīja dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere.
Par kaķiem mēdz teikt, ka tie ir noslēpumaini dzīvnieki – kā no citas planētas. Tie bieži uzvedas neatkarīgi, un saimniekam var rasties iespaids, ka ar murrātāju viss ir vislabākajā kārtībā, taču kaķi neizrāda sāpes skaļi un pat vislabākais saimnieks var nepamanīt brīdi, kad mīlulis cieš un viņa dzīvība ir briesmās, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
No nākamā gada Latvijā jāsāk darboties bioloģisko atkritumu dalītajai vākšanas sistēmai. Tas nozīmē, ka pašvaldībām jānodrošina, lai šie atkritumi tiktu kompostēti. Privātmājās var veidot komposta kaudzes, bet Rīgā pie daudzdzīvokļu namiem šobrīd uzstādīti jau pāris tūkstoši brūno konteineru bioloģiskajiem atkritumiem. Sistēma tiek ieviesta, bet nav īsti padomāts līdz galam, lai iedzīvotājam, kurš jau tā ir slinks uz šķirošanu, tā būtu ērta un bez liekas domāšanas un plānošanas izpildāma, secināja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Dzērvenes – daudzgadīgi, mūžzaļi ēriku dzimtas augi – ir tipiskas augsto purvu un purvāju iemītnieces, tātad labprāt aug ar slāpekli nabadzīgās, neauglīgās, skābās, mitrās augsnēs. Īpaši tās iecienījušas kopdzīvi ar sfagnu sūnām. Savu latvisko nosaukumu dzērvenes, visticamāk, izpelnījušās tieši ar to, ka mājo purvos – turpat, kur bieži ieraugāmas dzērves. Turklāt dzērves ir putni, kuri apēd krietnu daudzumu dzērveņu augļu. Starp citu, dzērveņu nosaukums ar dzērvēm saistās ne tikai mūsu, bet arī citās valodās.
Situācija vairākās Vidzemes dzīvnieku patversmēs šobrīd ir katastrofāla, jo ir maz brīvu vietu, kur uzņemt dzīvniekus, kas palikuši bez mājām. Samazinās arī cilvēku skaits, kas būtu gatavi adoptēt mājdzīvnieku. Liels izaicinājums ir darbinieku trūkums, un katrs cilvēks, kas vēlas izvest pastaigā suni vai citādā veidā palīdzēt, te tiek sagaidīts ar atplestām rokām.
Lai mazinātu sadrumstalotās mežaudzes un veicinātu bioloģisko daudzveidību Rāznas Nacionālajā parkā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi meža dabiskošanas plānošanu Krāslavas novada Andzeļu pagastā. Proti, tiks imitēti dabiskie traucējumi – vējgāzes un vējlauzes, lai veidotos atvērumi, kas dažādos gaismas apstākļus, ilgtermiņā veicinās dažāda vecuma audzes attīstību un dabiskajiem meža biotopiem līdzvērtīgu struktūru rašanos.