Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Līdz ar ziemas iestāšanos mednieki visā Latvijā uzsākuši meža dzīvnieku piebarošanu. Tā palīdz ne tikai dzīvniekiem pārziemot, bet arī mazina viņu nodarītos postījumus lauku saimniecībām, atvieglo medības un ierobežo Āfrikas cūku mēra izplatību, skaidro Valsts meža dienestā. Tomēr piebarošana rada arī riskus, ja netiek veikta pareizi.
Rīgas Centrālās stacijas laukumu ir pārņēmušas žurkas. Sabiedrībā lielu rezonansi un arī šoku radījis sociālajos tīklos publicētais video, kurā pie vienas no atkritumu tvertnēm redzami vismaz desmit ložņājoši un izsalkuši kustoņi. Veselības inspekcijā skaidroja, ka situācija ir nepieņemama, kā arī informēja par plāniem teritoriju apsekot.
Daži to dara ik pēc pāris mēnešiem, daži pāris reizes mūžā, bet vienmēr tas satraukuma un stresa pilns laiks – pārvākšanās uz citu dzīvesvietu. Raizes pārvācoties piedzīvo ne tikai cilvēki, bet arī četrkājainie draugi. Ja suņiem to pārciest ir vieglāk, tad kaķiem pieņemt jaunu vietu ir sarežģītāk. Lai mazinātu pārdzīvojumus, der ņemt vērā dažus padomus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Dzilnīši ir viegli aplūkojami putniņi, jo īpaši nevairās cilvēku tuvuma. Turklāt viņi paziņo par savu atrašanās vietu ar skaļiem saucieniem. Protams, tie nav cilvēkiem adresēti aicinājuma saucieni, bet ir par cilvēka klātbūtni vēstoši satraukuma saucieni. Ziemā dzilnīši visvairāk manāmi pāros.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) apsekotajās zaļo vārnu ligzdās Ādažu poligonā šovasar apgredzenoti septiņi zaļo vārnu mazuļi. No kopumā četrām zaļo vārnu apdzīvotām ligzdām sekmīgas bijušas divas, informēja LOB, piebilstot, ka zaļā vārna ir viens no retākajiem Latvijā ligzdojošiem putniem, kas mūsdienās sastopams tikai Pierīgas mežos.
Līdz ar pirmajām salnām dārznieki par laputu nodarītajiem postījumiem augiem, iespējams, jau piemirsuši, taču arī rudens un ziema ir nozīmīgi posmi šo kukaiņu dzīvē. Vasaras beigās vai rudenī izdētajām oliņām tagad priekšā nopietns uzdevums – pārziemošana.
Kaņepju dižozols Valmieras novada Jērcēnu pagastā kļuvis par Eiropas gada koku Latvijā 2023. gadā un izvirzīts fināla kārtai konkursā par titulu "Eiropas gada koks", informēja Valmieras novada pašvaldībā.
Mākslinieki un vides aktīvisti Apvienoto Arābu Emirātu pilsētā Dubaijā uzstādījuši savienotus kupolus, kuros cilvēkiem ļauts realitātē "baudīt" trīs lielpilsētu gaisu. Akcija pieskaņota šeit notiekošajai Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata konferencei.
Ko un kā mēs stāstām par klimata pārmaiņām? Ko un kā citi – politiķi, dabas draugi, uzņēmēji un lauksaimnieki – stāsta mums? Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieku pētījumā "No vienaldzības līdz pārmaiņām klimata politikā: politiskā naratīva un sabiedrības uztveres mijiedarbības uzlabošana Latvijā" atklājies, ka tas, ko stāsta politiķi, sabiedrībai nav ne saprotams, ne svarīgs, un otrādi – politiskajā komunikācijā maz parādās sabiedrību interesējoši klimata pārmaiņu aspekti, piemēram, fakts, ka 45% Latvijas sabiedrības rūp vides un dabas saglabāšana.
Šajā gadā ne tikai gaisa temperatūra vairākkārt bijusi tik augsta, ka daudzviet pasaulē ir laboti karstuma rekordi. Izņēmums nav arī ūdens temperatūra, kas jūrās un okeānos arvien pieaug. Piemēram, šī gada augustā pasaules okeānā reģistrēta līdz šim augstākā vidējā ūdens temperatūra. Arī Baltijas jūra šajā ziņā nav izņēmums. Tā silst, un līdzīgi kā citviet arī pie mums zemūdens pasaulē ienāk arvien jauni iemītnieki.
Jaunieši no Liepājas Skolēnu domes pirmajā adventes nedēļā vienojās labdarības akcijā, dzīvnieku patversmē mītošajiem mājdzīvniekiem nogādājot pašu rokām gatavotas rotaļlietas. Pusaudži iemūžināja dzīvniekus fotogrāfijās, kuras kopā iecerēts publicēt sociālajos medijos ar mērķi popularizēt adopcijas iespējas.
Četras egles par 2300 eiro un 140 stundas piespiedu darba – diezgan augsta cena par Ziemassvētku rotu! Tieši šādi pirms vairākiem gadiem kādam vīrietim beidzās patvaļīga koku ciršana Viļakas novada dabas parkā "Vecumu meži". Iespējams, viņš dabas parku uzskatīja par valstij piederošu mežu. Un tajos taču drīkst cirst eglītes svētkiem... Jā, drīkst, taču ne dabas parkos. Ejot pēc savas eglītes, jāatceras par noteikumiem.
Pasaulē valda daudz un dažādu mītu par elektroauto nedraudzīgumu videi un par bateriju nolietojumu, tomēr eksperti aicina elektromobiļu baterijas mūžu nesalīdzināt ar telefonu un klēpjdatoru baterijām. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" pētīja, ko par elektroauto bateriju ilgmūžību saka zinātne, devās pie cilvēka, kurš pirms gada iegādājies desmitgadīgu elektromobili, un skaidroja, kāds valsts atbalsts pieejams lietotu elektroauto iegādei.
Ohaio Universitātē ASV veido pasaules ledāju paraugu banku. Saglabātais materiāls ļaus zinātniekiem turpināt pētījumus arī pēc ledāju izzušanas, ko veicina straujās klimata izmaiņas.
Baltijas jūras tumšajos ūdeņos dreifē tūkstošiem un tūkstošiem pamestu un noklīdušo zvejas rīku. Tie ir kā spoki un nāvējošas lamatas, kas gadiem turpina ķert dzīvās radības un piesārņo jūru ar mikroplastmasu. Pirmo reizi no Latvijas piekrastes ūdeņiem šogad izcēla pirmos šādus tīklus, ko dēvē par "spoku tīkliem".
Bezaršanas tehnoloģija lauku apstrādē un tiešā sēja nozīmē, ka zeme uz lauka pirms sēšanas praktiski netiek apstrādāta. Tā ir videi draudzīgāka lauksaimniecības metode, kas ļauj ietaupīt arī finansiālos resursus, nezaudējot ražas apjomus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks.
No šodienas Latvijas Nacionālajā dabas muzejā ir apskatāma interaktīva izstāde "SKUDRA", kurā ikviens var tuvāk iepazīt šo mazo, rosīgo kukainīti un tā dzīvi Latvijā un citviet pasaulē. Izstāde mudina pievērst uzmanību skudru attiecībām gan savā starpā, gan ar citiem dzīvniekiem un mums, cilvēkiem, informēja Dabas muzejā.
Globālā sasilšana postoši ietekmē arī jūru un okeānu ekosistēmas. Šī iemesla dēļ "Census" pētniecības misijas pārstāvji savu darbu pie Spānijai piederošajām Kanāriju salām dēvē par sacīkstēm ar laiku.
Tas ir gadu gados jau pierādījies, ka vislabākais draugs ir mājdzīvnieks, sacīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālisti, kuri uzsver, ka mājdzīvniekiem – vienalga, vai tas ir suns, kaķis, jūrascūciņas vai pat zivtiņas akvārijā, – ir liela nozīme cilvēka psihoemocionālās veselības saglabāšanā un uzlabošanā. Mūsu mīluļi var gan pozitīvi ietekmēt garastāvokli, gan palielināt fizisko aktivitāšu apjomu, gan liek sakārtot ikdienas režīmu.
Latvijā aug daudzu vītolu dzimtas kokaugu sugas. Vairākums no tām jau sākotnēji te mitušas savvaļā, bet ir arī cilvēku ievestas, un kopumā pie mums mīt apmēram 20 sugas. Vītols ar neparasto nosaukumu – šķetra – slavens ar saviem it kā "pūpoliem".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
