Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Dodoties pļavā pēc zālēm Jāņu vainagam, der atcerēties, ka ne visus augus drīkst plūkt. Ja nav pārliecības par savām zināšanām augu atpazīšanā, var arī darīt otrādi – ielāgot, ko no pļavas var nest līdzi bez bažām.
Sēnes šogad esot parādījušās agrāk nekā parasti, jau kādu laiku plaši apspriež sociālo mediju lietotāji. Pirmos jau aprīļa sākumā aktīvākie sēņotāji mājās nesa lāčpurnus un mēnesi vēlāk – arī sēra piepes, bet kopš maija beigām vairāku novadu iedzīvotāji vietnē "Facebook" jau atrādīja groziņus ar pirmajām gailenēm. Eksperti gan norāda, ka tā saucamais sēņu grafiks šogad esot normas robežās, vienīgi siltā pavasara iespaidā šīs meža veltes esot atrodamas lielākā apjomā nekā citkārt.
Latvijā dzīvo trīs čūsku sugas, no kurām viena – odze – ir indīga. Čūskām patīk saulainas, klajas vietas, un lielākoties tās no cilvēkiem izvairās. Ja tomēr sanāk uzkāpt čūskai un tā pamanās iekost, jāpieņem sliktākais scenārijs, ka tā bijusi odze, un jāmeklē mediķu palīdzība, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja rāpuļu eksperts Andris Čeirāns un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Latvijas Dabas fonds (LDF) šajos Jāņos aicina visus līgotājus darināt vainagus no dabisko pļavu augiem un piedalīties Jāņu vainagu konkursā, kas dos iespēju ne tikai iepazīt pļavu augus, bet arī dabiskās pļavas, kas Latvijā saglabājušās vien 0,9% teritorijas, aicināja LDF.
Tiem, kuri nepazīst aizsargājamos augus, vides eksperti iesaka Jāņu vainagam izvēlēties tos ziedus un zāles, kas pļavā sastopami kuplā skaitā. Savukārt tos, kas aug pa vienam – labāk neaiztikt, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Pļavas ir kā dusošās princeses, kuras gaida govs mēli, kas tās pamodinās – tā par pļavu apsaimniekošanas ieguvumiem norādīja Latvijas Dabas fonda eksperte un botāniķe Rūta Sniedze-Kretalova. Viņa kopā ar Latvijas Televīzijas raidījumu "Vides fakti" devās pārgājienā pa randu jeb piejūras pļavām Kuivižu pusē, pa ceļam iepazīstinot ar to iemītniekiem un atklājot vienkāršu principu, pēc kura vadīties zāļu ievākšanā Jāņu vainagam.
Dace un Jānis Cekuli ir folkloras kopas "Delve" dalībnieki. Abu ikdiena, piedaloties dažādos ar latviskajām tradīcijām saistītos pasākumos, bieži paiet ārpus mājām. Ilgi viņi atturējās no mājas mīluļa paņemšanas, taču pienāca īstais brīdis un runcis Gulivers kļuva par viņu ģimenes kaķi.
Liepājas ezerā izveidota ūdens laboratorija, kas palīdz apgūt bioloģiju un ikdienā monitorē ūdens stāvokli ezerā. Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" kopā ar bērniem devās ekspedīcijā, lai izzinātu Liepājas ezera dzīles un tā ekosistēmu.
Lai arī pēdējā laikā sociālajos tīklos populāri kļuvuši video ar mājās turētiem jenotiem, tas nav mājdzīvnieks un var pat būt bīstams, Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" norādīja Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Ja Latvijā kāds vēlas turēt jenotu, ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja un jābūvē voljers.
Šos dzīvniekus nelielā izmēra dēļ nav viegli ieraudzīt, bet kustīguma dēļ grūti rūpīgi aplūkot. Kad tas tomēr izdodas, vēl grūtāk atraut no viņiem skatienu, jo piesaista koši spilgtais, krāšņais krāsojums. Tie ir kukaiņi – dabas meistardarbs –, kuru ķermeņa virsmā var būt atspoguļotas visas varavīksnes spektra krāsas. Stāsts ir par lapsenēm, par tām vientuļajām lapsenēm, kuru dzimtai piešķirts izskatam atbilstošs nosaukums "krāšņlapsenes" (Chrysididae).
Kad ģimenei pievienojās patversmes suns Kellija, pārim Madarai un Eduardam jau bija divi kaķi. Lai arī iepriekš viņi sprieda par iespēju paņemt labradora kucēnu mierīgākai sadzīvei ar murrātājiem, tomēr astoņus mēnešus vecā Kellija no patversmes bija lēmusi citādi, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Jūnija sākumā sākta Bejas aizsprosta demontāža Alūksnes upē. Demontāžas darbus plānots noslēgt mēneša beigās, bet nākamais posms būs zivju ceļu veidošana, vēstīja Latvijas Televīzija.
Katru gadu Lietuvā lopbarības sagatavošanas laikā lauksaimniecības tehnika nogalina tūkstošiem dzīvnieku mazuļu. Fermeri šīs problēmas risināšanai aicina palīgā brīvprātīgos ar īpaši aprīkotiem droniem.
Suns Rojs mainījās pēc tam, kad viņam uzbruka agresīvs taksis – kopš tā brīža Bellas Plūmītes mīlulis kļuvis bailīgs, ko pamana citi suņi, tāpēc pie katras iespējas uzbrūk. Vai un kā to var mainīt?
Jūras kraukļu dēļ vairākas Rāznas ezera salas pārtapušas par degradētām teritorijām un mazinās arī zivju resursi, Latgales reģionālajai televīzijai norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperti. Latvijā līdz pat 70. gadu beigām šie putni bija samērā reti sastopami, taču pēdējās desmitgadēs to skaits strauji pieaudzis, radot postījumus arī dabas bioloģiskajai daudzveidībai.
Pavasaris un vasaras sākums dzīvnieku patversmēm ir ļoti saspringts laiks – tieši maijā un jūnijā mazie kaķēni visbiežāk tiek izmesti vai nonāk patversmēs. Arī dzīvnieku patversmē "Labās mājas" kaķu laika sekas jūtamas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Latvijas iedzīvotāji aicināti piedalīties pētījumā par pārtikas izšķērdēšanu, daloties ar savu viedokli un atklājot anketā savus pārtikas patēriņa paradumus, aicināja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), kuras pētnieki analizēs gan mājsaimniecību, gan pārtikas ražošanas un ēdināšanas uzņēmumu situāciju un sniegs priekšlikumus pārtikas izšķērdēšanas mazināšanai.
Daudzu augkopju bieds – racējcircenis jeb zemesvēzis, jeb ķirelis – atzīts par nopietnu kaitēkli. Šīs sugas kukaiņu dzīves lielākā daļa aizrit pazemes alu labirintā. Virs zemes zemesvēži parādās reti. Tomēr ir kāds putns, kam ļoti labi izdodas uzmeklēt šo kaitēkli – tas ir pupuķis.
Latvijā joprojām apglabāto atkritumu īpatsvars pret poligonā pieņemtajiem atkritumiem saglabājās būtiskā apjomā – 47,3%, arī nešķiroto atkritumu īpatsvars arvien ir liels. Tā liecina Valsts vides dienesta (VVD) pārbaužu rezultāti.
Latvijas pļavas putni visas vasaras garumā sniedz brīnišķīgus brīvdabas koncertus – gan katrs atsevišķi, gan jauktajā kopkorī. Noklausies ornitologa Edmunda Račinska un Latvijas Dabas fonda sarūpētos putnu dziesmu ierakstus un noskaidro, vai atpazīsti, kam pieder šie vīteri!
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
