Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vācu aitu šķirnes suni Djego suņumīlis Kirils ieraudzīja patversmes sludinājumā internetā. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena. Suņa dziļais skatiens tik ļoti uzrunāja Kirilu, ka nebija divu domu – ir jābrauc iepazīties. Nenobiedēja pat tas, ka suns patversmē nonācis it kā agresīvas uzvedības dēļ.
Covid-19 pandēmija bija laiks, kad strauji pieauga pieprasījums pēc suņiem. Šobrīd, kad darba ritms atgriezies, daudzu dzīvēs suņiem vairs nav vietas. Pēdējā laikā patversmē kuplā skaitā nonākuši arī šķirnes suņi, Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" sacīja dzīvnieku patversmes "Ķepu ķepā" vadītāja Gundega Bidere.
Lai arī naktīs temperatūra noslīd zem nulles, mežos joprojām atrodamas sēnes. Hūnu ģimene Liepājā ir kaislīgi sēņotāji, un arī šajās dienās nāk mājās ar gaileņu pilniem groziem, pēcāk top krājumi ziemai.
Par kaķiem mēdz teikt, ka tie ir noslēpumaini dzīvnieki – kā no citas planētas. Tie bieži uzvedas neatkarīgi, un saimniekam var rasties iespaids, ka ar murrātāju viss ir vislabākajā kārtībā, taču kaķi neizrāda sāpes skaļi un pat vislabākais saimnieks var nepamanīt brīdi, kad mīlulis cieš un viņa dzīvība ir briesmās, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Zivju dzenīša nosaukums mānīgi norāda uz viņa "it kā piederību" dzeņveidīgo kārtai. Patiesībā ar īstajiem dzeņiem zivju dzenītim nav nekādas radniecības, bet neapstrīdami ir vairākas ārējas līdzības – relatīvi garš knābis, liela galva, īsa aste, īsas kājas. Šo līdzību dēļ viņš nodēvēts par dzenīti.
Alūksnes lielākā bagātība ir ezers un pils parks, taču ezera zivju bagātību iecienījuši jūras kraukļi jeb kormorāni, bet ainaviskā parka kokus – bebri. Lai novērstu postījumus, Alūksnes novada pašvaldība izvērtē iespēju atļaut medīt pilsētā.
Dodoties ceļojumā uz ārvalstīm, nereti cilvēki vēlas ņemt līdzi arī savu četrkājaino draugu. Kā sagatavot suni lidojumam ar lidmašīnu, un kādas prasības ir jāizpilda, lai varētu doties lidojumā ar suni vai kaķi?
No nākamā gada Latvijā jāsāk darboties bioloģisko atkritumu dalītajai vākšanas sistēmai. Tas nozīmē, ka pašvaldībām jānodrošina, lai šie atkritumi tiktu kompostēti. Privātmājās var veidot komposta kaudzes, bet Rīgā pie daudzdzīvokļu namiem šobrīd uzstādīti jau pāris tūkstoši brūno konteineru bioloģiskajiem atkritumiem. Sistēma tiek ieviesta, bet nav īsti padomāts līdz galam, lai iedzīvotājam, kurš jau tā ir slinks uz šķirošanu, tā būtu ērta un bez liekas domāšanas un plānošanas izpildāma, secināja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Itālijas galvaspilsētas Romas lielākajā publiskajā parkā tiek veidota Pasaules koku un ziedu "bibliotēka". Viena no projekta iniciatorēm ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) struktūrvienība – Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.
No 2024. gada 1. janvāra bioloģiski noārdāmu jeb bioatkritumu šķirošana Latvijā būs obligāta. Pagaidām gan bioatkritumu šķirošana notiek kūtri un šajos konteineros nonāk arī neatbilstošs saturs, informēja "CleanR" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.
Dzērvenes – daudzgadīgi, mūžzaļi ēriku dzimtas augi – ir tipiskas augsto purvu un purvāju iemītnieces, tātad labprāt aug ar slāpekli nabadzīgās, neauglīgās, skābās, mitrās augsnēs. Īpaši tās iecienījušas kopdzīvi ar sfagnu sūnām. Savu latvisko nosaukumu dzērvenes, visticamāk, izpelnījušās tieši ar to, ka mājo purvos – turpat, kur bieži ieraugāmas dzērves. Turklāt dzērves ir putni, kuri apēd krietnu daudzumu dzērveņu augļu. Starp citu, dzērveņu nosaukums ar dzērvēm saistās ne tikai mūsu, bet arī citās valodās.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija brīdina par pasaules ūdens aprites sistēmas izmaiņām. Tās daudzviet izraisa sausumu vai plūdus un ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi.
Situācija vairākās Vidzemes dzīvnieku patversmēs šobrīd ir katastrofāla, jo ir maz brīvu vietu, kur uzņemt dzīvniekus, kas palikuši bez mājām. Samazinās arī cilvēku skaits, kas būtu gatavi adoptēt mājdzīvnieku. Liels izaicinājums ir darbinieku trūkums, un katrs cilvēks, kas vēlas izvest pastaigā suni vai citādā veidā palīdzēt, te tiek sagaidīts ar atplestām rokām.
Lai mazinātu sadrumstalotās mežaudzes un veicinātu bioloģisko daudzveidību Rāznas Nacionālajā parkā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi meža dabiskošanas plānošanu Krāslavas novada Andzeļu pagastā. Proti, tiks imitēti dabiskie traucējumi – vējgāzes un vējlauzes, lai veidotos atvērumi, kas dažādos gaismas apstākļus, ilgtermiņā veicinās dažāda vecuma audzes attīstību un dabiskajiem meža biotopiem līdzvērtīgu struktūru rašanos.
Trešdien spēcīgā vēja dēļ no egles nokritusi Durbes jūras ērgļu ligzda, liecina Latvijas Dabas fonda (LDF) ieraksts tviterī.
Neatņemama rudens ainavas daļa Latvijas dabā nenoliedzami ir gājputni. Taču, mainoties klimatam, mainīsies arī aizlidojošo un uz ziemu atlidojušo putnu skaits un sugu dažādība.
Zinātnieki Lielbritānijā ir atklājuši, ka tie var daļēji aizsargāt vistas no inficēšanās ar putnu gripu, rediģējot vistu gēnus. Tas varētu nozīmēt jaunu stratēģiju nāvējošā vīrusa izplatības samazināšanai.
Pēc pērn uzsāktā pētījuma Baltijas jūras piekrastē pirmie pētnieku secinājumi rāda, ka apaļajam jūrasgrundulim ir izteikta teritoriāla uzvedība, ko var skaidrot ar sugai raksturīgo slikto peldspēju un mazkustīgo dzīvesveidu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē.
Zinātniski pierādīts, ka suņi ar lielisko ožu spēj atpazīt cilvēkus ar noteiktu slimību vai infekciju. Itālijas dārzkopji šo dzīvnieku īpašību vēlas izmantot, lai glābtu olīvkokus.
Roņu medības Latvijā ir aizliegtas, taču, iespējams, nākotnē tas var mainīties. Zvejnieki sūrojas, ka roņi Baltijas jūrā apēd saķerto lomu – bieži vien tīkli ir saplēsti un tukši. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" veic unikālu pētījumu, kurā paredzēts noteikt, kā roņu populācija ietekmē zivju daudzumu Baltijas jūrā un kāda ir roņu uzvedība.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
