No 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība galvaspilsētas mazākumtautību skolās nodrošinās papildu nodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā. Ar šādu programmu klajā ceturtdien, 30. novembrī, nāca Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Galvenokārt tā ieviesta kā atbilde uz iespējamo pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, ko Rīgas mērs joprojām uzskata par nevajadzīgu soli.
Rīgas iedzīvotāju forums nav platforma, kurā visu dienu kritizēt pašvaldību – tā norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, kas pāris stundu pirms foruma paziņojis vienai no runātājām – režisorei un pilsētvides aktīvistei Kristai Burānei –, ka viņas izvēlētā prezentācijas tēma pasākumam ir nepieņemama. Rīkotāji to sauc par pārpratumu, Burāne – par draudu demokrātijai.
Plānu gadu vēlāk ieviest skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” atzinīgi vērtēja gan Latvijas Pašvaldību savienības, gan izglītības iestāžu pārstāvji.
Visi politiķi ir populisti, tikai jautājums – cik lielā mērā? Tādu secinājumu izdarījuši vairāki pētnieki, kuri šodien prezentēja jaunu – Austrumeiropas politikas institūta paspārnē veidotu grāmatu "Populisma pieaugums: mācības Eiropas Savienībai un ASV". Ierosmi šādas grāmatas tapšanai devuši gan pašreizējie procesi pasaulē, gan apziņa, ka jēdzienu "populisms" gan politiķi, gan sabiedrība un mediji sāk lietot aizvien plašākā nozīmē – nereti pielāgojot savām interesēm.
Latvijas ekonomika aug rūkdama, bet lielākā daļa iedzīvotāju vienalga nejūtas finansiāli droši – šādu secinājumu pēc iedzīvotāju aptaujas izdara "SEB banka". Turklāt joprojām vērojama sabiedrības noslāņošanās, jo iedzīvotāju noskaņojums par savu finansiālo stabilitāti dažādos reģionos atšķiras pat trīs un četras reizes.
Divus gadus pēc traģēdijas tiesā nonāca Zolitūdes traģēdijas krimināllieta. Pēc policijas izmeklēšanas prokuratūra atzina, ka savākts pietiekami pierādījumu apsūdzības uzrādīšanai deviņiem cilvēkiem – gan projekta autoriem, gan izpildītājiem, uzraugiem un ēkā esošā veikala “Maxima” darbiniecei. Atbildību var nākties uzņemties arī pieciem uzņēmumiem.
Vēl pavasarī ārzemju latvieši bija atsūtījuši vien nedaudz vairāk kā 100 rokdarbu, no kuriem kopā veidot milzīgu segu - “Stāstu segu”. Turklāt trūka stāstu no Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas tautiešiem. Pašreiz dalībnieku skaits divkārt pārsniedzis autoru cerības, un segā būs pārstāvēti visi apdzīvotie kontinenti.
Četrus gadu laikā kopš lielveikala “Maxima” sagrūšanas notikušas apjomīgas pārmaiņas būvniecības, sabiedriskās drošības un civilās aizsardzības jomās, aug būvniecības projektos iesaistīto izpratne par atbildību. Taču joprojām reformas nepieciešamas mērķtiecīgākā nozares iekšējā kontrolē, bažas rada arī nepietiekami saskaņota rīcība, secina domnīcas “Providus” aptaujātie eksperti.
Ministru kabineta (MK) komiteja pirmdien, 13. novembrī, uz divām nedēļām atlika lemšanu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 10. novembrī, nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā “Par tiesu varu”, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Skaidrs priekšstats par to, kāds un kādā stāvoklī šobrīd ir Latvijas autoceļu tīkls, un iespēja mērķtiecīgi un pamatoti plānot tālākās investīcijas tajos - tie, gan pēc ceļu uzturētāju, gan ekspertu domām, ir divi galvenie ieguvumi no nesen pabeigtas vērienīgas Latvijas autoceļu inventarizācijas. Tās rezultātā radīta karte, kurā autoceļi izpētāmi pēc visdažādākajiem parametriem. Pati karte gan būs pieejama tikai autorizētiem lietotājiem, un to ceturtdien, 9. novembrī, prezentēja Autoceļu padomes sēdē.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) būveksperts Aigars Ūdris kļūst par līdz šim visilgāk pratināto ekspertu vai liecinieku Zolitūdes traģēdijas tiesvedībā. Pēc divu dienu ilgas iztaujāšanas jautājumi vēl ne tuvu nav izsmelti.
Zolitūdes traģēdiju varēja novērst vismaz 30 reizes. Kādā no projekta un būvniecības stadijām iespēja pamanīt nepareizo jumta konstrukciju bija teju visiem iesaistītajiem – sākot ar projektētājiem un būvniekiem, beidzot ar uzraugiem un komisiju, kas pieņēmu ēku ekspluatācijā.
Jau vairākus gadus Lāčplēša dienā pie Latvijas Kara muzeja liesmo ugunskurs brīvības cīnītāju piemiņai. Taču šogad muzeja vadība nolēmusi, ka ugunskurs jāiededz jau vairākas dienas iepriekš.
No 501 cilvēka, kurus patvēruma meklētāju pārvietošanas programmā Latvija piekritusi uzņemt, līdz šim atbraukuši 346 cilvēki. Nevienam nav zināms, cik no viņiem pēc statusa saņemšanas reāli palikuši Latvijā, bet tie nav ne simti, ne daudzi desmiti. Aizbraukšanas iemesli var būt dažādi – vēlme saņemt bagātīgāku atbalstu citās valstīs vai nespēja šeit atrast darbu un mājvietu.
Tieši pirms 500 gadiem vācu mācītājs Mārtiņš Luters, protestējot pret pārāk grezno katoļu vadības dzīvi un grēku atlaišanu par naudu, nāca klajā ar 95 tēzēm par to, kādai būtu jābūt baznīcai. Līdz ar to tika iesākts pilnīgi jauns un revolucionārs pagrieziens ticības dzīvē.
Pārbaudot 30 koģenerācijas elektrostacijas, Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka nav ievērotas prasības, kas jāizpilda, lai pieslēgtu elektrostacijas elektroenerģijas sadales tīklam. Ministrija notikušajā vaino uzņēmumu "Sadales tīkls", medijus informējis ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Vienotība"), kurš aicina vērtēt uzņēmuma "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbilstību amatam.
Latvijas autoceļu uzturētāji gatavi ziemas sezonai. Par to pirmdien, 30.oktobrī, informēja valsts AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) vadītājs un pieaicinātie eksperti. Tehnika un sāls maisījumi sagatavoti, un ieviesti arī vairāki jaunumi, kam ziemas apstākļos vajadzētu atvieglot dzīvi autovadītājiem.
Pirmoreiz celts pirms 700 gadiem, kara laikā nopostīts un 90. gadu beigās uzbūvēts no jauna – daudz apspriests un neskaitāmām leģendām apvīts! Šis raksturojums atbilst pašā Rīgas sirdī esošajam Melngalvju namam, kurš pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal pieejams ikvienam interesentam.
Šodien Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Ziepniekkalnu, kur iedzīvotāji ziņoja par melniem dūmiem, kas bija redzami no liela attāluma.
Sagaidīts pirmais apelācijas tiesas spriedums vienā no civillietām, kurā Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā ģimene cīnās par morālo kompensāciju. Spriedums nav ģimenei labvēlīgs. Rīgas apgabaltiesa lēmusi, ka konkrētajā gadījumā uzņēmumam “Maxima Latvija” nav jāizmaksā ģimenes locekļiem kompensācijas.
Daugavas vidū – uz AB dambja – uzbūvētais monumentālais Latvijas karoga masts nu svinīgi atklāts. Ieceres īstenotāja ir biedrība “Latvijas karogs”, un tas tapis par piecu mecenātu ziedojumiem.
Hanīna Džamīla ir jauna irākiešu žurnāliste. Audzināta savai sabiedrībai ļoti liberāli, nāk no turīgas ģimenes, un tomēr bijusi spiesta doties bēgļu gaitās, šķērsot jūru laivā un meklēt patvērumu Eiropā. Nu jau divus gadus viņa dzīvo Somijā un daļu laika velta, lai mēģinātu lauzt pieņēmumus, ka lielākā daļa bēgļu Eiropā ierodas nepamatoti un ka tikšana prom no dzimtās zemes ir viņu galvenais mērķis.
Bērniem neatliekamo medicīnisko palīdzību visbiežāk sniedz dažāda veida lūzumu dēļ, pēc saindēšanās ar alkoholu vai narkotikām un dzīvnieku kodumu gadījumos. Šādu ainu bērnu un pusaudžu drošības jomā iezīmēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadība.
Latvijas politiskā vide ir pārāk sadrumstalota, tāpēc līdzīgi domājošiem, proeiropiskiem politiskajiem spēkiem nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu jāstartē vienotā sarakstā - ar šādu ierosinājumu klajā nākuši vairāki dažādas partijas pārstāvoši politiķi.
Pašvaldības cer apturēt valsts ieceri atteikties maksāt uzturēšanas naudu internātskolām. Līdz ar jauno gadu paredzēts, ka no valsts budžeta pašvaldību internātskolās nodrošinās skolotāju algas un 1.-4.klašu ēdināšanu. Savukārt izglītojamo uzturēšana būs jāsedz pašvaldībām.
Ja Katalonija pasludinās neatkarību, Latvija to neatzīs - tāda ir Latvijas oficiālā nostāja. To intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” paudis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”), un kā pamatotu un pareizu Latvijas Televīzijai atzina arī citi politiķi.
Četrus gadus ilgais Valsts pētījumu programmu periods šogad noslēdzas, bet vajadzīgie dokumenti un pasākumi, lai no nākamā gada sākuma varētu pieteikties jaunām programmām, vēl nav sagatavoti. Līdz ar to, tiem zinātniekiem, kuri šobrīd Valsts pētījumu programmas īsteno, būs sāpīgs finansējuma pārrāvums – tā uzskata daļa Latvijas zinātnieku. Vai un kā tas tiks risināts, viņi pirmdien, 9. oktobrī, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) telpās iztaujāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjus.
Valkā praktizējošais ģimenes ārsts Māris Nātra sevi sauc e-veselības entuziastu, jo 21.gadsimtam jābūt arī ārsta kabinetā. Taču vienlaikus viņš ir viens no skaļākajiem šīs sistēmas tehniskā izpildījuma kritiķiem.
Otrdien, 3. oktobrī, izskanējusī ziņa, ka turpmāk OCTA apdrošināšana būs jāpērk arī transportlīdzekļiem, kuri ceļu satiksmē nepiedalās, daļā spēkratu īpašnieku izraisīja sašutuma vētru. Apdrošinātāju asociācijas vadītājs skaidro – tas ir pārpratums, jo šī norma attieksies tikai uz lauksaimniecības tehniku. Pret iecerēto prasību ir Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).
Neraugoties uz Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības iebildumiem, vienlaikus ar 2018.gada valsts budžetu Saeimai būs jāskata arī Izglītības likuma grozījumi, kas paredz valdībai piešķirt tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē.
Kā ik gadu oktobrī tiek indeksētas pensijas – šogad pieaugums lielāks nekā citus gadus, jo attīstās valsts ekonomika un darba ņēmēji pamazām iznāk no "pelēkās ekonomikas", skaidro labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"). Taču joprojām pastāv situācija, ka pēc indeksācijas aizvien pieaug plaisa starp mazo un lielo pensiju saņēmējiem, palielinot sociālo nevienlīdzību.
