Grāmatā skaidro populisma daudzveidīgās izpausmes

Visi politiķi ir populisti, tikai jautājums – cik lielā mērā? Tādu secinājumu izdarījuši vairāki pētnieki, kuri šodien prezentēja jaunu – Austrumeiropas politikas institūta paspārnē veidotu grāmatu "Populisma pieaugums: mācības Eiropas Savienībai un ASV". Ierosmi šādas grāmatas tapšanai devuši gan pašreizējie procesi pasaulē, gan apziņa, ka jēdzienu "populisms" gan politiķi, gan sabiedrība un mediji sāk lietot aizvien plašākā nozīmē – nereti pielāgojot savām interesēm.

Līdzīgi kā iepriekš ar jēdzieniem "maigā vara" un "hibrīdkarš", ar kuriem laika gaitā politiķi, sabiedrība un mediji sākuši apzīmēt aizvien plašāku parādību loku, tā tas pašreiz notiek arī ar jēdzienu "populisms".

"Nevajadzētu steigties ātri pielikt šo birku jeb zīmi pie jebkuriem politiķiem, kas ir opozīcijā un kritizē tos, kas tagad ir meinstrīmā jeb pamatstraumē. Jābūt niansētākai pieejai," sacīja Austrumeiropas politikas institūta izpilddirektors, viens no grāmatas redaktoriem Andis Kudors.

Problēma ir arī ar pašu jēdzienu. Atšķirībā no liberālisma vai konservatīvisma, kas ir ideoloģijas ar diezgan skaidriem uzstādījumiem, populismam tādu nav. Mēģināt to definēt uzticēts pētniecei Ilzei Balcerei.

"Populisms ir divu iezīmju kombinācija. Tas ir anti-elitārisms.

Tātad ļoti kritiska attieksme pret esošo eliti, pagātnes elitēm, pārsvarā kritika ir virzīta tiešām politisko elišu virzienā. Un kombinācijā ar tēzi, ka mums ir jāatjauno tautas vara,"

skaidroja Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece Balcere.

Kā papildu elementi var būt neizpildāmu solījumu birums un harismātisks līderis, ap kuru veidojas viss spēks. Latvijā, pēc pētnieces secinātā, izteiktas populistiskas iezīmes bijušas Zīgerista partijai deviņdesmito gadu beigās, "Jaunajam laikam" tā pirmsākumos, arī Zatlera Reformu partijai, bet šobrīd raksturojumam vistuvāk ir Artusa Kaimiņa “KPV LV”.

"Bet šie pagātnes piemēri, izņemot Kaimiņu, par kuru nav skaidrs līdz galam, kā šī partija attīstīsies, ir parādījuši, ka populisms Latvijā nav dzīvotspējīgs, ja mēs paskatāmies, kas ir noticis ar šīm partijām.

Tā kā ilgtermiņā populisms, šīs partijas nav dzīvotspējīgas, - ne tikai Latvijas pieredze to rāda, - viņas ir spiestas mainīt savu retoriku," sacīja Balcere.

Jautājums - cik daudz skādes tās, iespējams, pagūst sastrādāt, kamēr ir pie varas?

"Jo lielāka valsts, jo lielāka atbildība. Ja ir kāda krīze, protams, ka pēc tam tā skāde var būt ļoti liela. Ja mēs skatāmies uz to pašu Donalda Trampa valdīšanu Amerikas Savienotajās Valstīs, es domāju, ka lielā mērā, arī pateicoties viņam, Amerikas loma straujāk kritīsies, nekā tas varbūt būtu citā gadījumā. Bet tas attiecas uz jebkuru valsti," sprieda Eiropas Parlamenta deputāts, viens no grāmatas redaktoriem Artis Pabriks ("Vienotība").

Tāpēc ir sabiedrības interesēs šādus spēkus "atkost" pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni. Un tur izšķirīga loma ir sabiedrības izglītotībai.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti