Pārbaudes koģenerācijas stacijās veiktas pēc raidījumā "Nekā personīga" ziņotā, ka vairākās koģenerācijas stacijās atļauja elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā ir pagarināta, kaut stacijas nemaz nav pabeigtas. "Sadales tīkls" veiktā testa laikā koģenerācijas stacijās elektrību patiesībā ražojis pārvietojams ģenerators.
EM klātienē pārbaudījusi kopumā astoņas elektrostacijas un vēl 22 staciju dokumentāciju saistībā ar to pieslēgšanu sadales tīklam. Šajos gadījumos nav ievērota virkne prasību, kas jāizpilda, lai pieslēgtu stacijas elektroenerģijas tīklam, liecina EM informācija.
EM ziņojums liecina, ka astoņās elektrostacijās, kas pārbaudītas klātienē, ar tiesu izpildītāju palīdzību fiksēts faktiskais stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību. Tāpat pārbaudīta AS “Sadales tīkls” rīcībā esošā dokumentācija par attiecīgajām elektrostacijām.
EM Kontroles grupa pārbaudīja uzņēmumus SIA "Briedis būve", SIA "Madonas eko", SIA "Tektus", SIA "M parks", SIA "E Strenči", SIA "Elektro Rīdzene", SIA "E Seda" un SIA "Rīgas Enerģija".
"Notikušās pārbaudes apliecina, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijas elektrostacijās šobrīd nenotiek un pamatoti ticams, ka elektroenerģija tikusi ražota vienīgi uz 72 stundu pārbaudes laiku," teikts EM ziņojumā.
Tādējādi regulējuma vai tā piemērošanas dēļ nav sasniegts 2012. gada noteikumos ietverto grozījumu mērķis nodrošināt, ka līdz noteiktajam termiņam koģenerācijas elektrostacija vai nu ir nodota ekspluatācijā, vai arī tā zaudē tiesības ražot elektroenerģiju obligātajā iepirkumā, teikts EM ziņojumā.
Ministrs preses konferencē paziņoja, ka EM ir maldināta par to, ka stacijas ir nodotas ekspluatācijā. Kā pierādījums tam, ka stacija nodota ekspluatācijā, kalpoja akts par elektrostacijas nodošanu ekspluatācijā. Tomēr šim aktam nav bijis pievienots būvvaldes akts par saistītās ēkas nodošanu ekspluatācijā.
Ašeradens uzskata, ka atbildība par noteikumu neievērošanu "pilnā mērā" ir jāuzņemas uzņēmumam "Sadales tīkls", kam jāpārbauda tas, vai koģenerācijas stacijas spēj ražot elektrību.
Ašeradens aicina "Latvenergo" padomi vērtēt tā meitas uzņēmuma AS "Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbilstību amatam.
Pēc Ašeradena paziņojuma uzņēmuma "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Pinkulis uz Latvijas Radio zvaniem un īsziņām neatbildēja. No rīta Pinkulis bija ieradies uz Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdi. Tad Pinkulis par savu atbildību skandālā nerunāja un uzsvēra, ka uzņēmums šobrīd izmeklē notikušo. "Ja runājam, kādā veidā mēs esam iekšējo procedūru vērtējuši, uz doto brīdi mēs esam atstādinājuši četrus darbiniekus par to, ka šī iekšējā procedūra nav ievērota."
Tāpat EM konstatējusi, ka nav bijusi pietiekama uzraudzība no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) – par to, kā tiek ievērota kārtība, kādā elektrostacijas tiek pievienotas elektroenerģijas sadales tīklam. Komisijas vadītājs Rolands Irklis gan uzsver, ka regulatora loma koģenerācijas staciju kontrolē ir maza.
"Komisijai attiecībā uz šo jautājumu ir ārkārtīgi šaura kompetence ļoti specifiskā jautājumā, proti, pieslēgumu izveidošana, un šis pieslēgumu izveidošanas jautājums nekad nav bijis tieši saistīts ar obligātā iepirkuma kontroles jautājumu.
Līdz ar to regulators šobrīd izvērtē, kādā veidā ir noticis šis pieslēgumu process, bet regulators nevienā brīdī nav bijis iesaistīts obligātā iepirkuma kontroles procesā," teica SPRK vadītājs.
Tikmēr EM atbildību Ašeradens atzīst daļēji, norādot, ka ministrija nav pietiekami sekojusi līdzi elektrības ražošanas atļaujām, tomēr ministrijai neesot resursu to darīt.
Runājot par tālāko rīcību, Ašeradens norāda, ka ministrija turpinās pārbaudīt 37 aizdomīgas koģenerācijas stacijās, kuras darbu sākušas ar ļoti nelielām jaudām. Ja izrādīsies, ka stacijas nav nodotas ekspluatācijā vai tās neatbildīs citām valsts prasībām, atļaujas ražot elektrību tiks anulētas.
Vēl ministrija plāno izmaiņas vairākos normatīvajos aktos, kas koģenerācijas stacijas pakļaus stingrākai kontrolei.
Jau ziņots par TV3 raidījumā "Nekā personīga" paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS "Sadales tīkls" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Pagaidām gan neviens no uzņēmumiem naudu vēl nesaņēma.
Savukārt ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītās SIA "Rīgas enerģija" apjomīgā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā, nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi, ziņoja raidījums.
Pēc tam Ašeradens solīja pārbaudīt visas pagarinātās atļaujas elektrības ražošanai, ko valsts gatavojās iepirkt par paaugstinātu cenu. Savukārt Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu krāpniecību objektā SIA "Rīgas enerģija". Tikmēr "Rīgas enerģija" ar iesniegumu vērsusies Ģenerālprokuratūrā un policijā, lūdzot pārbaudīt “nelikumīgo un melīgo vēršanos pret “Rīgas enerģiju””.
Pēc skandāla ar OIK atļaujām no amata atkāpās AS "Sadales tīkls" valdes loceklis Rolands Lūsvers. "Sadales tīkls" līdz šim izbeidzis darba attiecības vēl ar vienu darbinieku, bet ar trim sākts darba tiesisko attiecību izbeigšanas process. Pieņemti lēmumi par dažādu disciplinārsodu piemērošanu darbiniekiem, kuri bija iesaistīti elektrostaciju pieņemšanas komisijās.
