Vairākus gadus, kamēr Rīgas pilī notika restaurācijas darbi, Latvijas valsts prezidenti par savu pagaidu mājvietu bija izraudzījušies Melngalvju namu. Tagad prezidents atgriezies pilī, pašam Melngalvju namam no ārpuses restaurācija, bet no šīs dienas tas atkal ir atvērts aplūkošanai plašākai publikai.
"Sākotnēji Melngalvju nams ir celts 1334.gadā, saukts kā “Jaunais nams” un tikai vēlāk ieguvis savu tagadējo nosaukumu. Līdzīgi kā mūsdienās mums ir signalizācija, kas nodrošina, ka mēs būsim drošībā, Viduslaikos tie ir bijuši svētie aizbildņi. Melngalvjiem tas ir bijis svētais Maurīcijs, viņš ir bijis moris, miris mocekļa nāvē. Viņam nocirsta galva. Un tā galva kļūst kā simbols šai biedrībai," norāda Solveiga Muceniece, Melngalvju nama ekspozīcijas projekta vadītāja.
"Šobrīd mēs burtiski ejam iekšā 14.gadsimtā. Pagrabi ir oriģinālie, tie tika atklāti arheoloģisko izrakumu laikā 90.gadu sākumā, tika atzīti par gana labiem, lai uz tiem varētu būvēt jauno, rekonstruēto Melngalvju namu," stāsta Muceniece.
"Noteikti gribētu izcelt šos brīnišķīgos svarus, uz kuriem cilvēkiem ir fiziski iespēja uzkāpt un noskaidrot, cik podus viņi sver. Redziet, kilograms ir mūsdienīga mērvienība, kas ir sākusies tikai 20.gadsimta sākumā, un podi, maisi, sieki un vedri ir bijusi tā mērvienība, ko izmantoja Rīgas pilsētā," Muceniece ved LTV ekskursijā.
Šajos podos bijis gan vasks, gan graudi, gan lini, gan zirgu sari, kam kādreiz Rīgā bija liels noiets.
Melngalvju namā ir vēl daudz cita, ko izmēģināt, aplūkot un uzzināt. Un tas turpmāk izdarāms ik dienu, izņemot pirmdienas.
