Pašvaldības cer apturēt valsts ieceri nemaksāt par internātskolu uzturēšanu

Pašvaldības cer apturēt valsts ieceri atteikties maksāt uzturēšanas naudu internātskolām. Līdz ar jauno gadu paredzēts, ka no valsts budžeta pašvaldību internātskolās nodrošinās skolotāju algas un 1.-4.klašu ēdināšanu. Savukārt izglītojamo uzturēšana būs jāsedz pašvaldībām.  

Saeimas Izglītības komisijā trešdien, 11.oktobrī par internātskolu finansējumu izcēlās strīdi. Diskusijas turpinājās arī pēc sēdes noslēguma. Sarunas temats – internātskolu uzturēšanas finansējuma maiņa. Iecerēts, ka no nākamā gada to sāktu apmaksāt pašvaldības, nevis valsts, kā tas ir šobrīd.

Kaut arī šādu lēmumu pieņēma jau pērn rudenī, tuvojoties noteiktajam datumam, internātskolas un pašvaldības Saeimas Izglītības komisijā atkal cēla trauksmi.

Izmaiņas skartu 12 internātskolas 11 pašvaldībās, divas no skolā – Rīgā. Pašvaldībās uzsver, ka līdz ar izmaiņām daudzu skolu liktenis ir apdraudēts.

Saeimas komisijā vairākkārt izskanēja, ka ar šo lēmumu skolas slēgt negrasās. Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe norādīja – slēgšana notiek netiešā veidā.

Vietvarām savstarpējie norēķini ir apgrūtinoši

Situāciju krietni sarežģī fakts, ka tajās mācās bērni no daudzām pašvaldībām. Tas nozīmē – internātskolas tām būs jāuztur kopīgi, veicot savstarpējus norēķinus. Daļa vietvaru norādījušas, ka tām nav brīvu līdzekļu, ar ko to darīt. Piemēram, Mālpils internātpamatskolā no 88 audzēkņiem 72 ir no citām pašvaldībām – kopumā 17.

“Savstarpējie norēķini ir būtībā apgrūtinājums jebkurai pašvaldībai. Bērni iet gan uz vidusskolu, uz ģimnāzijām. Visu laiku cirkulē šis modelis “nauda seko skolēnam”. Un izmaksas nav nemaz mazas – par katru skolēnu mēnesī jāmaksā 263 eiro,” stāstīja Mālpils internātpamatskolas direktore Frančeska Ģēvele.

Kandavas novadā ir vislielākā internātvidusskola ar 335 skolēniem, un tās uzturēšana novadam nākamgad izmaksātu 700 000 eiro. Jau patlaban 60% novada budžeta aizejot izglītībai.

“Šī – es gribu uzsvērt – valsts iepriekš dibinātā skola - ja vēl gulsies uz mūsu pleciem, mums tas nav fiziski iespējams. Mēs varam līdz pavasarim... Es nezinu, kā mēs varam skatīties tālāk. Nezinu, vai pat varam līdz pavasarim, jo mums ir tiešām arī citas attīstības sfēras, kur ir uzsākti projekti, kuros ir līdzfinansējumi, kuros ir kredīti un tamlīdzīgi,” norādīja Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (Latvijas Zaļā partija).

Vaiņodes internātpamatskolas direktors Reinis Ulberts uzskata – valsts rīcība, pārtraucot finansēt internātskolu uzturēšanas izmaksas, ir iznīcinoša.

“Mēs izdarījām aptauju ar pašvaldībām, no kurām ir mūsu bērni – 7-8 pašvaldībām – un pašvaldības bija gatavas momentā ņemt ārā tos bērnus. Pazīstot šīs ģimenes, droši varu teikt, ja pašvaldības izņems, internātskolas būs tukšas un bērni būs uz ielas. Tā ir reālā situācija,” brīdināja Vaiņodes internātpamatskolas direktors Reinis Ulberts.

Ministrijai nav informācijas, cik pašvaldības varētu neatrast līdzekļus skolu uzturēšanai. Piemēram, kas janvārī notiks ar Salas novadā esošo Biržu internātpamatskolu, pagaidām nezina arī novada domes priekšsēdētāja Sproģe.

„Nav pašreiz skaidrības, jo mēs cerējām uz saprātīgu lēmumu, bet izskatās, ka nez vai mēs saņemsim kādu atbalstu,” atzina Sproģe.

Ar saprātīgu risinājumu Sproģe saprot iespēju turpināt valsts atbalstu līdz šī mācību gada beigām.

„Būtu tomēr jāatrod tie pāris miljonu līdz mācību gada beigām, ka nofinansētu to internātskolu uzturēšanu, un tad attiecīgi pa šo laiku izlemt, ko darīt. Vai kā tās skolas turpmāk izmantot, jo tā ir milzīga infrastruktūra, kur ir ieguldīti pašvaldības, valsts līdzekļi. Vai tad kārtīgs saimnieks tā rīkojas?” jautāja Sproģe.

Pašvaldību savienībā ministrijai aizrādīja, ka izstrādāt finansējuma modeli internātskolām nenozīmē pateikt, ka ministrija finansiāli nepiedalās.

Ministrs: Runa ir par taisnīgu finansējuma sadali

Tikmēr izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) uzsvēra, ka runa ir par taisnīgu finansējuma sadali.

„Es ļoti labi varu saprast argumentu – pašvaldībai nav naudas, lai uzturētu internātskolu. Tad varbūt šai pašvaldībai nav jēgas? Tad varbūt šī pašvaldība ir ekonomiski dzīvot nespējīga, un administratīvi teritoriālā reforma nav pabeigta, un tā ir tā vaina, ja pašvaldība to nespēj?” sacīja ministrs.

“Jo, ja IZM gatavojas pārcelt finansējumu no uzturēšanas, no sev neraksturīgas funkcijas uz pedagogu algām, tad tas ir neētiski. Ja pašvaldības gatavas atsaukt savus bērnus, lai nemaksātu savstarpējos norēķinus, vai slēgt internātskolu un izmest bērnus uz ielas, lai nebūtu jāuztur, tas ir ētiski, jā?” aizradīja Šadurskis.  

Internātskolu pārstāvju teiktais liek noprast, ka tās veic sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, secina Labklājības ministrijā. Savukārt sociālo pakalpojumu nodrošināšana ir pašvaldības funkcija. Kandavas internātvidusskolai pašvaldība devusi solījumu, ka tā sniegs atbalstu, sacīja skolas direktore Elita Lavrinoviča.

„Strādājot ar šiem bērniem, mums ir pilnīgi vienalga, kam šī funkcija ir, bet to nevar atstāt neievērotu,” uzsvēra Lavrinoviča.

Pašvaldību savienība ierosina, ka izmaksas varētu sadalīt. Pašvaldības segtu ēku uzturēšanu un komunālos maksājumus, bet valsts, piemēram, mācību materiālus un atalgojumu atbalsta personālam.  

Saeimas deputātu viedokļi dažādi. Piemēram, Ingūna Rībena (Nacionālā apvienība) pārliecināta, ka pieņemtais lēmums 1.janvārī nedrīkst stāties spēkā. Laimdota Straujuma (“Vienotība) ir ministrijas pusē. Tikmēr komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (“Vienotība”) vēlas, lai ministrija ar katru konkrēto skolu meklē individuālus risinājumus. Viedokļi atšķirīgi, taču nekāds lēmums vai konkrēti tālāki rīcības soļi trešdien netika nosprausti.  Saeimas komisija grasās atgriezties pie šī jautājuma atkārtoti.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Latvijā
Ziņas
Jaunākie

Populārākie
Interesanti