Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) svētdienas, 4.jūnija, pēcpusdienā ir publicējusi provizoriskos pašvaldību jauno domju sastāvus.
Katru gadu eksāmenu laikā uzvirmo baumas par uzdevumu nopludināšanu vai tiek tirgoti viltus uzdevumi. Taču gadījumu, kad vienā gadā nopludina divu eksāmenu uzdevumus, neatceras ne policijā, ne Valsts izglītības satura centrā. Bet policija jau noskaidrojusi personu, kas saistīta ar 12.klašu latviešu valodas eksāmena domrakstu tematu nopludināšanu.
Tā kā Latvijas iedzīvotāju skaita sarukuma būtiskākais iemesls ir liels aizbraucēju skaits, turklāt darbspējīgā vecumā, ekonomikas ministrs pārliecināts, ka šī problēma jārisina ar valsts konkurētspējas celšanu.
Daudzkārt ir dzirdēts uzskats – ja vēlas, lai bērns saņemtu labu izglītību, jāatrod iespēja viņu sūtīt skolā pilsētā - vēlams turīgā -, jo lauku skolas nespēj piedāvāt mācības vajadzīgajā kvalitātē. "Tautas Panorāmas" laikā savāktie dati, kā arī pašu iedzīvotāju stāstītais parāda, ka šāds pieņēmums bieži ir patiess. Tomēr ne vienmēr. Turklāt nereti pašvaldībās, kur uz vienu skolēnu tiek tērēti vislielākie līdzekļi, eksāmenos nebūt nav labākie rezultāti.
Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā konstatēts, ka kopš 2004. gada internātskolu audzēkņu skaits sarucis par aptuveni trešo daļu. Līdz ar to būtu jāsamazina arī internātskolu daudzums. To ministrijas pārstāves trešdien 24.maijā skaidroja Saeimas deputātiem, kā arī pedagogu un pašvaldību pārstāvjiem.
Pagājušas 100 dienas, kopš Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) darbojas jaunajā sastāvā, un otrdien, 23.maijā, padomes locekļi par līdz šim padarīto atskaitījās Saeimā, norādot, ka būtiskākais uzdevums ir darbs pie sabiedrisko mediju attīstības, atalgojuma un modernizācijas jautājumiem.
Dziesmusvētku noslēguma koncerts un Deju lieluzvedums – unikāli notikumi, par kuru apmeklēšanu būtu jāprasa pienācīga ieejas maksa, vai arī - tautas svētki, kur iekļūšana jānodrošina iespējami vairāk cilvēkiem? Šis ir jautājums, kas aktualizējas ikreiz, kad runa ir par Dziesmu un deju svētku biļešu politiku. Svētku rīkotāji vēlreiz apstiprina – viņi ir par iespējami plašāka apmeklējuma pieeju un tāpēc maina biļešu sadales principus.
Gatavošanās Latvijas simtgadei gan notiek ne tikai stādot kokus, bet arī īstenojot daudzas citas ambiciozas ieceres. Pērn rudenī muzejs “Latvieši pasaulē” aicināja ikvienu aiz dzimtenes robežām dzīvojošo tautieti atsūtīt paša darinātu fragmentu segai, kas Latvijai tiks dāvināta simtgades jubilejā. No vajadzīgajiem vismaz 500 fragmentiem muzejs jau saņēmis vairāk nekā simtu.
Tieši tagad, kad pasaule kļuvusi tik plaša un pieejama, ir svarīga identitāte – “no kurienes es nāku un kas mani izveidojis!” Tā uzskata jaunā dzejniece Inga Pizāne-Dilba, kura pēdējos gados ar jaunu spēku atklājusi savu latgalisko pusi un gatava par to stāstīt un rādīt visiem, kuri par to ieinteresējas.
Katrai valstij ir jānosaka, kādas prasmes, zināšanas, attieksmes un vērtības tā vēlas iekļaut savā izglītības sistēmā, jo izglītība nav tikai zināšanas, intervijā LTV raidījumam "Panorāma" ceturtdienas, 27. aprīļa, vakarā norāda Pasaules izglītības foruma programmas veidotājs Gevins Daiks. Viņa ikdienas darbs ir vērot, kā nākotnes konkurētspējas vārdā tiek mainīta izglītības sistēma daudzās valstīs. Eksperts ceturtdien piedalījās konferencē par kompetencēs balstītu izglītību.
Atbildīgs sabiedrības dalībnieks, radošs darītājs, personība ar pašapziņu un lietpratējs izaugsmē – tāds cilvēks 2030. gadā pēc 12. klases beigšanas iznāks no Latvijas vispārizglītojošās skolas, ja izdosies viss, ko ir iecerējuši izglītības politikas veidotāji. Kompetencēs balstītas izglītības sistēmai veltītā konferencē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ceturtdien, 27.aprīlī tikās visas iesaistītās puses – izglītības iestāžu, vecāku, darba devēju un politiskie pārstāvji. Pārmaiņu īstenotāji ir pārliecināti, ka tikai visām šīm grupām darbojoties kopā, iespējams panākt iecerēto rezultātu.
Daļa no kvalitatīvas mediju vides nenoliedzami ir arī spēcīgi un neatkarīgi sabiedriskie mediji. Pašreiz Latvijā notiek diskusijas gan par sabiedrisko mediju regulējumu, gan par finansējuma modeli. Starptautiskie eksperti stāsta, ka svarīga ir satura kvalitāte, kas nodrošina auditorijas uzticību, un atcerēties, ka par sabiedrisko mediju brīvību jācīnās nepārtraukti.
Rīgas dome (RD) prasa, lai Izglītības un zinātnes ministrija atvainojas vismaz trim Rīgas vidusskolām, kuras nesen publiskotajā pētījumā atzītas par pārāk nekvalitatīvām. Pēc pašvaldības domām, pētījuma secinājumi nesakrīt ar datiem par centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tikmēr pētnieki nav gatavi no savas argumentācijas atkāpties.
Sliktais ceļu stāvoklis pērn valstij radījis 880 miljonu eiro zaudējumus – tā ir līdzvērtīga summa gada veselības budžetam. Ar šādu salīdzinājumu ceļu būvnieki cenšas izgaismot, cik kritisks ir ceļu stāvoklis Latvijā. Turklāt uzsvars ceļu labošanā likts uz valsts nozīmes ceļiem, kaut arī jauna aptauja liecina – pārliecinošs vairākums iedzīvotāju uzskata – vissteidzamāk remonti vajadzīgi tieši reģionālajiem un vietējās nozīmes ceļiem.
"Tautas panorāmas" apceļotajos sešos Austrumlatvijas novados – Smiltenes, Apes, Alūksnes, Viļakas, Balvu un Gulbenes novados – sastaptie iedzīvotāji uzteica novadu centru sakoptību. Taču netrūka arī kritikas par pašvaldību darbu. Gulbenē izskanēja pārmetumi par neieklausīšanos vietējos ļaudīs, bet Smiltenē – par vietvaras necaurspīdīgo darbu.