Dejas dienas meistarklasēs pie atšķirīgiem horeogrāfiem bija iespēja piedalīties ikvienam interesentam neatkarīgi no profesionālās sagatavotības un vecuma. Noteicošais – vēlme ļauties piedzīvot gan jaunas, gan ierastas sajūtas, ko sniedz kustība.
"Dejai ir specifikā lieta, ka tā ir jāpieredz. Un tajā mirklī, kad cilvēks to izmēģina pats ar savu galvu, soļiem, viss metoties iekšā dejas plūdumā un dejas enerģijā, viņiem mainās arī attieksme un domas par to," norādīja horeogrāfe un dejotāja Agate Bankava.
Rīgas Baleta skolā ar savu pieredzi dalījās ekspresīvā Džūlija Brodi no ASV. "Mēs strādājam ar konceptu par Lābana kustības analīzi. Mēs mācām, kā sajust savu ķermeni. Mēs izspēlējam deju," skaidroja Brodi. "Cilvēki ir atšķirīgi, ar atšķirīgām prasmēm un līmeņiem. Bet katrs no viņiem ir atvērts mēģinājumiem atklāt dejas prieku."
Dejas meistarklases apmeklētāja Elīna Cauna-Ņitavska par pieredzi sacīja: "Es ieguvu priecīgu ķermeni un priecīgu sirsniņu, un reālu kaifu no dejas. Man ir svarīgi atzīmēt Dejas dienu, jo man tā šķiet nozīmīga cilvēka dzīves daļa."
"Šī bija vienkārši super meistarklase, jo mēs dabūjām tādu riktīgi sazemētu kustību šodien, jo bija lieliska pasniedzēja," komentēja dejas meistarklases apmeklētāja Rūta Marherte.
Starptautiskās Dejas dienas meistarklasēs bija iespēja apgūt gan elpošanas vingrinājumus un ķermeņa meditācijas, gan dažādus deju stilus, tai skaitā klasiskās dejas pamatus, un improvizāciju.
"Var kustēties dažādāk, nekā mēs ikdienā esam pieraduši ļoti statiskās pozās. Un tad tiešām izjust, cik daudz mūsu ķermenis sastāv no visādiem muskulīšiem, kauliņiem. Es pat nezināju, ka tā māku locīties!" sacīja dejas meistarklases apmeklētāja Meldra Kraukle.
Laikmetīgās dejas horeogrāfe un dejotāja Anete Tambaka savukārt notikumu raksturoja: "Tas paver apvārsni, kādas dejas ir iespējamas Latvijā, kas ir pieejams, jo laikmetīgo deju varbūt ne vienmēr visi zina. Tad šī ir iespēja paķert dažādas garšiņas arī no latviešu laikmetīgās dejas puses."
