Sestdien notikušās ar “ABLV Bank” saistītās kratīšanas ir iepriecinošs signāls, ka notiek attīstība saistībā ar aizdomu izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu caur “ABLV Bank” un ka tieši Latvijas iestādes veic ļoti apjomīgas darbības – tā Latvijas Radio sacīja sabiedrības par atklātību “Delna” vadītāja Liene Gātere.
Autora ziņas
Tiesa trīs mēnešu laikā vēl nav lēmusi par ģenerālprokurora martā iesniegto prasību izbeigt Pirmās Evanģēliskās Jēzus draudzes darbību. Kā Latvijas Radio noskaidroja prokuratūrā, ārkārtējās situācijas dēļ tiesas sēde līdz šim nav notikusi un ir nozīmēta 12. augustā.
Trīs attālināto mācību mēneši bijis pārbaudījumu un jaunas pieredzes pilns laiks. Grūtību netrūka, tomēr mācību gada noslēgumā skolas apkopojušas arī labo pieredzi, kas varētu noderēt arī pēc atgriešanās klasēs. No vecākiem dzirdot daudz labu vārdu par Laurenču sākumskolas pieredzi šo pārmaiņu vadībā, Latvijas Radio uz sarunu aicināja skolas direktoru Kristapu Zaļo.
Cīņa par vēsturiskās Anniņmuižas ēkas saglabāšanu publiskā īpašumā saliedējusi Imantas un Zolitūdes aktīvos iedzīvotājus. Biedrība “Riga Annenhof” sākusi vākt parakstus, lai vēsturiskā 19. gadsimta muižiņa ar parku būtu apkaimes kultūras vieta un nenonāktu privātu attīstītāju rokās, kā to iecerējusi ēkas īpašniece Latvijas Universitāte. Atbildīgās iestādes gan mierina, ka muižiņas pieminekļa statuss pasargās to no iznīcības, tomēr vietējie bažījas, ka nākotnē daudzdzīvokļu mājas vēl vairāk iežmiegs vienīgo apkaimes vēsturisko ainavu un tai vairs nevarēs brīvi piekļūt.
Reģionālo koncertzāļu liktenis Covid-19 krīzē joprojām ir neskaidrs, jo atbalsta smagums gulstas gan uz valsti, gan pašvaldībām. Koncertzālēs nācās atlaist daļu darbinieku, jo dīkstāves pabalsti pašvaldību kapitālsabiedrībām nepienācās. Koncertzāles valstij prasa 700 000 eiro, lai varētu turpināt darbu.
“Esmu varoņtenors, un man katru dienu uz skatuves ir drāma!” tā saka operdziedātājs Aleksandrs Antoņenko, kurš 6. jūnija vakarā savu dramatiskā tenora ampluā ar prieku nomainīs pret lirisku un pavisam neierastu satikšanos: pirmo reizi savā karjerā viņš muzicēs kopīgā programmā ar maestro Raimondu Paulu un Latvijas Radio bigbendu.
Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi darba devēju interesi par skolēnu nodarbināšanu vasaras brīvlaikā, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) veiktā darba devēju aptauja. Ar valsts atbalstu nodarbināt skolēnus šajā vasarā atteikušies tikai 22 no 442 darba devējiem, kuri pirms krīzes bija pieteikušies šajā programmā. Jauniešiem gan jārēķinās, ka pandēmijas ierobežojumu dēļ darba apstākļi šogad var mazliet atšķirties.
Vēstures liecības reizēm mēdzam novērtēt tikai tad, kad tās jau ir zudušas, – tā saka fotoizstādes “Zūdošais Torņakalns” autori. Izstādē, kas no šīs nedēļas skatāma Ojāra Vācieša muzejā Rīgā, apkaimes iedzīvotāji fiksējuši liecības no vecās Torņakalna apbūves, daļu no kuras nākotnē varētu skart “Rail Baltica” trases būvniecība.
Jauns pavērsiens Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja iecerē. Projekts, kuru 2014. gadā par privātiem līdzekļiem apņēmās uzcelt Teterevu fonds un “ABLV Bank” labdarības fonds, iestrēga pēc lēmuma par bankas likvidāciju. Taču projekta izstrādē jau ieguldīti apmēram četri miljoni eiro, un starptautiskā konkursā uzvarējušā arhitekta sera Deivida Adžeja projekts ir gatavs būvniecībai. Tagad mecenāti iecerējuši projektu atdāvināt valstij cerībā, ka Covid-19 krīzes stimulētie ieguldījumi infrastruktūrā ļaus pabeigt arī Laikmetīgās mākslas muzeju.
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā iekārtota laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Tā ir piecu spilgtu dažādu žanru mākslinieču – Elīnas Brasliņas, Kristas Dinteres, Lienes Mackus, Kristas Dzudzilo un Sandras Krastiņas – kopizstāde, kas mudina skatītājus pārvērtēt savu attieksmi pret feminismu mākslā.
No 1. jūnija mēģinājumus oficiāli drīkst atsākt arī amatieru kolektīvi – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri un citi. Tādu lēmumu pieņēmusi Kultūras ministrija, vienlaikus nosakot stingrus ierobežojumus: ne vairāk kā 25 cilvēki, dziedātājiem un dejotājiem – trīs metru distance starp dalībniekiem, ierobežots mēģinājuma laiks. Lai gan ierasti jūnijā sezona tuvojas izskaņai, vairums Latvijas Radio aptaujāto kolektīvu plāno atsākt darbu. Ierobežojumu dēļ gan mēģinājumos daudz kas būs citādāk.
Līdz ar siltāku laiku Latvijas dārzos un parkos arvien krāšņāk zied rododendri. Baltijas lielākā rododendru kolekcija apskatāma Latvijas Universitātes (LU) rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā "Babīte", kur 12 hektāros aug vairāk nekā 370 rododendru šķirnes. Vairāk nekā 120 rododendru paveidu var aplūkot arī LU Botāniskajā dārzā Rīgā.
Ir maz darbu, kas par smagām tēmām spēj runāt ar humoru un dzīvi apliecinošu spēku – tā saka režisore Inese Mičule, kura Valmieras teātrī iestudējusi britu dramaturga Dankana Makmilana lugu “Visas labās lietas”. Pirmizrādi tā piedzīvos šovakar atļauto 24 skatītāju klātbūtnē. Divdesmit piektais būs aktieris Mārtiņš Meiers, kuram šī luga likusi pārvērtēt līdz šim rezervētās attiecības ar monoizrādes žanru.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) sācis sadarbību ar prestižo Somijas klasiskās mūzikas ierakstu kompāniju “Ondine” un radis veidu, kā pandēmijas apstākļos ierakstīt vairākus Tālivalža Ķeniņa skaņdarbus. Repertuāru gan ierobežo telpā pieļaujamais mūziķu skaits, bet tieši tas licis jaunām acīm paskatīties uz skaņdarbiem, kas citkārt nebūtu mūziķu uzmanības “radarā”.
Latvijas teātri turpina meklēt jaunas spēles formas apstākļos, kad klātienes izrādes uz nezināmu laiku kļuvušas neiespējamas vai rādāmas vien ļoti mazam skatītāju skaitam. Un reizēm jaunais izrādās labi aizmirsts vecais. Vai atceraties televīzijas iestudējumus? Ko līdzīgu, tikai jaunā kvalitātē, drīzumā plāno piedāvāt Nacionālais teātris, kas nācis klajā ar e-teātra projektu “Baltais kubs”.
Viena no pandēmijas laika spilgtākajām vizuālajām liecībām – aizsargmaskas – uz jaunām idejām mudinājusi apmēram divsimt mākslinieku, kuru darbus tematiskā izstādē apkopojusi galerija “Istaba” Rīgā. Eksponātu vidū ir gan reālas maskas, gan tēmas rosināti glezniecības darbi, skulptūras un citas izpausmes formas, kas asprātīgā vērojumā dokumentē mākslinieku vērojumus un sajūtas šajā laikā.
Pēc deviņu gadu darba ceļu pie skatītājiem sākusi režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas animācijas filma "Mans mīļākais karš". Tā veidota neparastā tehnikā – animācija te savijas ar dokumentāliem kino kadriem, un tas ir autobiogrāfiskos motīvos balstīts stāsts par bērnību un pieaugšanu Aukstā kara laikā, par dzīvi un izvēlēm starp oficiālo un iekšējo patiesību. Filmu, kurā 70. gadu bērnības epizodes mijas ar “Kurzemes katla” atmiņām un režisores šodienas skatījumu uz pagātni, jau pamanījusi prestižā Ansī animācijas filmu festivāla žūrija, iekļaujot to konkursa programmā.
Rīgas pašvaldība sākusi darbu pie pagaidu velojoslām pilsētā, kas dotu lielākas iespējas cilvēkiem pandēmijas laikā pārvietoties ar velosipēdu, nevis sabiedrisko transportu. Šādus risinājumus šopavasar jau ieviesušas virkne pasaules pilsētu, piemēram, Berlīne, Milāna, Bogota un citas.
Ar kādām sajūtām mācību gada beigas gaida studenti dažādās valstīs, kuriem šogad eksāmeni būs jākārto pavisam citādāk? Par to Eiropas radiotīkla “Euranet Plus” iniciatīvā “Dzīve pašizolācijā” stāsta studenti.
Divu mēnešu laikā pēc iespējas baudīt kultūru klātienē ir noilgojušies daudzi – par to liecina pieprasījums pēc biļetēm, ko iespējams iegādāties uz pirmajiem klātienes koncertiem. Pašlaik gan tas ir diezgan ekskluzīvs prieks, jo vienkop drīkst pulcēties tikai ap 20 klausītāju. Līdz ar to biļetes nav lētas un tāpat nespēj nosegt rīkotāju izmaksas. Taču ar kaut ko ir jāsāk, saka pasākumu producenti, un arī mūziķi augstu novērtē iespēju atgriezties uz skatuves un dzīvas auditorijas priekšā.
20. maijā aprit desmit gadu, kopš dibināts Borisa un Ināras Teterevu fonds. Būdami vieni no lielākajiem mecenātiem Latvijas jaunāko laiku vēsturē, Teterevi atbalstījuši simtiem projektu ļoti dažādās jomās vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā, tai skaitā dzīvnieku atbalstam, Rundāles pils restaurācijai un nupat – zinātniskiem pētījumiem par Covid-19. Latvijas Radio uzrunātie eksperti par Tetereviem teic: tas ir rets gadījums, kad liela bagātība apvienojas ar lielu vēlmi darīt labu līdzcilvēkiem.
Līdz ar pakāpenisku starptautisko lidojumu atjaunošanu lidostā "Rīga" atkal parādījusies dzīvība. Bez Lietuvas un Igaunijas, uz kurām Latvijas atjaunojusi pasažieru pārvadājumus, Satiksmes ministrija atļāvusi arī reisus uz Frankfurti un Oslo, un nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" cer pēc iespējas ātrāk lidojumu tīklu paplašināt vēl vairāk. Tiesa, kā lidmašīnās, tā lidostā jāievēro stingri drošības pasākumi, un iedzīvotāji tiek aicināti arī turpmāk rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz ārzemēm.
Par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora pienākumu izpildītāju iecelts Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, to Latvijas Radio uzzināja Kultūras ministrijā. Aprīļa beigās no amata tika atbrīvota līdzšinējā Brīvdabas muzeja direktore Ilze Millersone, kuras darbībā Kultūras ministrija saskatīja virkni pārkāpumu. Tagad uz direktora vietu tiks sludināts atklāts konkurss, bet līdz tam direktora pienākumus pildīs Radiņš, kurš vienlaikus turpinās vadīt arī Nacionālo vēstures muzeju. Sarunā ar Latvijas Radio Arnis Radiņš uzsvēra, ka neplāno muzejā veikt radikālas pārmaiņas, un nav arī runas par Brīvdabas muzeja pievienošanu vēstures muzejam.