Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam ceļ nomu par 72%; muzejs izmisumā

Spītējot līgumam, pieprasa muzejam papildu 77 tūkstošus eiro

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs līdz šim par katru no SIA "Rīgas nami" nomāto kvadrātmetru maksāja 2 eiro 90 centus mēnesī. No jaunā gada ēkas īpašnieki grib 4 eiro 98 centus par kvadrātmetru. Muzejam, kas Skārņu ielā 10 aizņem vairāk nekā 2,5 tūkstošus kvadrātmetru, tas nozīmē nomas rēķina pieaugumu par 77 tūkstošiem eiro gadā.

"Viennozīmīgi tas bija negaidīti, un negaidīti arī tas, ka šis paaugstinājums ir ļoti augsts, un es neredzu pamatojumu," norāda Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.

Muzejs ar SIA "Rīgas nami" jauno īres līgumu noslēdza 2020. gadā. "Tā kā diezgan nesen un līdz 2026. gadam it kā ar nemainīgu nomas maksu, bet es neesmu jurists. Juristi jau vienmēr atrod kaut kādu spraugu, jo šobrīd "Rīgas nami" vēstulē min Ministru kabineta noteikumus. Ir tādi un tādi cipari, bet neko nepiesaucot," stāsta muzeja vadītāja.

Arī SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže skaidrojumu par noslēgto līgumu un tagadējo uzrēķinu nespēj sniegt: "Šis būtu jājautā droši vien precīzāk juristiem, jo bieži vien gadās tā, ka noslēgtie nomas līgumi varbūt ne precīzi iet kopā ar to, ko nosaka likums, kā šīs nomas maksas būtu nosakāmas."

Tik radikāls nomas maksas pieaugums nav ierasta prakse

Rīgas Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis (Nacionālā apvienība) nesaprot, kāpēc SIA "Rīgas nami" nomas cenu grib celt tik radikāli, jo iznomātājs var palielināt nomas maksu līdz 10% gadā, ja viņš redz netiešās izmaksas, kas ir palielinājušās: ""Rīgas nami" kā kapitālsabiedrība rīkojās, nesaskaņojot šīs darbības, protams, ar pašvaldību. Kapitālsabiedrības uzdevums ir peļņa. Un es te gribētu teikt tā, ja mēs paskatāmies no likuma viedokļa, tad es arī būtībā jautāju kapitālsabiedrības vadītājai, vai tiešām viņi ir informēti par šo, vai viņi ir saskaņojuši, vai viņi ir informēti par to, ka šādi milzīgi sadārdzinājumi nevar būt, tad jautājumi tālāk jāadresē viņiem, kāpēc tas ir noticis."

Nomas cenas celšana par 72% pārsteidz pat Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētāju Aigaru Šmitu:

"Atbildot uz jūsu jautājumu, vai tirgū ir novērota kādreiz tendence par 70% palielināt nomas maksu? Nē, nav."

SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže uzsver, ka milzīgais nomas maksas uzrēķins nav veids, kā nekustamo īpašumu pārvaldniekam atrisināt savas problēmas: "Pilnīgi noteikti gribu nomierināt gan kapitāldaļu turētāju, gan visus citus – "Rīgas namiem" šobrīd nav finanšu grūtību, kuras būtu jāsedz šādā veidā. Tas vairāk ir īpašumu atspoguļošana to patiesajā vērtībā, gan no tā izrietošo izmaksu salāgošana."

Pieprasītā nomas maksa neatspoguļo tirgus situāciju

Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits gan apšauba argumentu, ka nomas cena atspoguļo tirgus situāciju. Tirgus cenu nosaka pieprasījums, un viņš neredzot pieprasījumu pēc senākās mūra ēkas Rīgā: "Es neredzu īsti šādām telpām šobrīd alternatīvu izmantošanas veidu, jo viņas ir galerijas telpas, tur nevar būt dzīvokļi, tur neredzu biroju, ēka ir pietiekoši skaista, neredzu tur arī kādu naktsklubu, kur varētu būt kaut kāda privātas komercdarbības, tātad nosacīta rentabilitātes uzņēmējdarbība. Pieci seši eiro, manuprāt, konkrēti šim muzejam, ir dikti par daudz."

SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže norāda, ka uzņēmums nevar iznomāt telpas zem pašizmaksas, un Rīgas vecākās apbūves uzturēšana kārtībā prasa daudz ieguldījumu: "Tās nav tādas standarta ēkas, kuras var pēc viena šablona gan apsaimniekot, gan pārvaldīt, un tām ir jāveic arī kādi minimāli uzkrājumi tiem gadījumiem, kad šīs ēkas prasa kaut kādus lielākus ieguldījumus vai lielākus atjaunošanas darbus, vai arī šīs ēkas ir salīdzinoši neparedzamas, kaut arī tās stāvējušas vairākus gadsimtus. Kurā brīdī notiks kāda būtiska vajadzība, mēs nezinām, kaut arī mēs, protams, ļoti apzinīgi apsekojam šos īpašumus."

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, kuras pakļautībā ir arī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, stāsta, ka SIA "Rīgas nami" pārskatāmā pagātnē neko nav ieguldījusi ēkas uzturēšanā: "Ēkas rekonstrukcija tika veikta vēl 80. gadu vidū, nolietojums ir ļoti liels, un, protams, ieguldījumi mums tur ir bijuši stipri lieli, un, kamēr vien mums bija kaut kāds pieejams finansējums, mēs ļoti daudz esam ieguldījuši šajā objektā tieši arī valsts līdzekļus, lai mēs varētu nodrošināt šo muzeju un izstāžu darbību."

SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže nespēj atspēkot Māras Lāces pārmetumus: "Es nevarēšu komentēt, pirms 10 gadiem manis te īsti nebija, to mēs arī varētu paskatīties, cik mēs paši esam ieguldījuši droši vien pēdējo 10 gadu laikā. Kaut kādas tīri absolūti uz muzeju attiecināmas lietas būtu normāli, ka dara arī muzejs pats, arī citus piemērus, ko es varētu iedomāties, bet es nevarēšu precīzi atbildēt uz šo jautājumu."

Nomas maksas uzrēķini ir arī citiem muzejiem

Kamēr Dizaina un dekoratīvās mākslas muzejam veikts vislielākais uzrēķins, jaunas nomas cenas nosūtītas arī citiem muzejiem un to filiālēm – gan no Rīgas pašvaldības, gan "Valsts nekustamajiem īpašumiem".

"Nomas maksa tiek palielināta gandrīz visās ēkās, palielinājuma nav "Valsts nekustamiem īpašumiem" Mākslas muzejā "Rīga birža", jo tur ir drusku citi noteikumi, bet principā pārējos visos ir, bet ir ļoti dažādas šī situācijas, ļoti dažādi un, ņemot vērā, ka mums gandrīz katrs īpašums nomāts no cita īpašnieka, tad, protams, mums tā aina ir diezgan raiba," stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Rakstniecības un mūzikas muzejam vislielākās raizes ir par ēku Mārstaļu ielā 6, kur nākamvasar durvis vērs ekspozīcija "Prokrastinācija un radīšana", kas vēstīs par latviešu rakstnieku un mūziķu personībām. Tur "Valsts nekustamie īpašumi" nomas rēķinu palielina par 4,5 tūkstošiem eiro mēnesī. Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule atzīst, ka arī viņai trūkst pamatojuma, kā pārrēķins veidojies: "Kur ir izmaksu sadārdzinājums "Valsts nekustamo īpašumu" pusē, un tomēr, tā globāli ņemot, tas jau ir viens un tas pats valsts finansējums, kas tiek pārskaitīts no vienas institūcijas otrai. Tātad no Finanšu ministrijas pieprasīts, nodrošināts caur Kultūras ministriju mums, un tad mēs pārskaitām valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", kas savukārt ir arī Finanšu ministrijas pārraudzībā."

Pagaidām nav skaidrs, kā šo birokrātijas ciparu tango izdejos Kultūras ministrija. Muzeji uz Valdemāra ielu 11a ir nosūtījuši visus saņemtos uzrēķinus.

Pirmā atbilde, ko saņēmusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, nav pozitīva: "Es ļoti labi izprotu arī Kultūras ministrijas pozīciju šobrīd, es tagad citēju – "budžeta bāzē 2025. gadam nav brīvu finanšu resursu, lai varētu piešķirt muzejam papildu finansējumu pieprasītajā apmērā." Un attiecīgi, ja muzejam nav piešķirts finansējums 2025. gadam paaugstinātās nomas maksas apmaksai Rīgas domei un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", muzejs nevar uzņemties papildu finanšu saistības." Tas nozīmē, ka mums sāksies strīds ar ēku īpašniekiem, jo man nav tiesības arī attiecīgi slēgt līgumus."

Papildu budžeta piešķīrums uz jautājuma zīmes

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone "Kultūršokam" norāda, ka visi saņemtie uzrēķini tiks iekļauti kā prioritārie pasākumi, veidojot nākamā gada budžetu: "Un attiecīgi, ja šis prioritārais pasākums tiks atbalstīts un šie valsts budžeta līdzekļi tiks piešķirti, tad arī mēs varēsim nodrošināt šo finansējumu muzejiem, lai tie tālāk varētu veikt norēķinus ar ēku īpašniekiem."

Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule apzinās, ka muzejs pats ar uzrēķinu nespēs tikt galā: "Ja muzejam vēl jāatrod savā jau tā sarūkošajā, inflācijas noplicinātajā finansējumā vēl papildus izmaksas šo nomas un apsaimniekošanas maksu pieaugumam, tad muzeji drīz nevarēs vispār pat tādā minimāli kvalitatīvā līmenī veikt savas funkcijas."

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce tomēr cer uz risinājumu:

"Mums ir jāsaprot, ka mēs runājam par valsts dibinātiem muzejiem, un tā ir savā veidā arī valsts atbildība. Mēs mēģinām audzēt mūsu pašu ieņēmumu sadaļu, bet diemžēl tā ir arī ierobežota."

Tiesa, pērn no visiem Kultūras ministrijas iesniegtajiem nomas maksas paaugstinājumiem, pēc valsts sekretāres Daces Vilsones teiktā, valdība apstiprināja tikai "Valsts nekustamo īpašumu" uzrēķinus: "Mēs ceram, ka šogad, veidojot valsts budžetu, mums izdosies tā koncentrēti paskatīties uz visu saimniecību kopumā un arī rast nepieciešamos līdzekļus."

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam nav plāna B

Ja tomēr valdība ievēros tradīcijas, tad Dizaina un dekoratīvās mākslas muzeja direktore Inese Baranovska apzinās, ka muzeja atrašanās Vecrīgas sirdī no nākamā gada ir uz lielas jautājuma zīmes: "Mēs strādājam šogad, mums ir izstāžu plāns šogad, nākamgad, bet to, kā būs, mēs neko nezinām šobrīd. Es ļoti ceru uz saprāta balsi. Mēs esam Rīgas centrā, tūristu apmeklēti, tas ir valsts prestižs, jo mēs neesam vienkārši Dizaina muzejs, kas stāsta par dizaina attīstību pasaulē vai Eiropā, kādi ir daudzi muzeji citur, mēs tieši par šo Latvijas dekoratīvi lietišķās mākslas vērtībām un dizainu, par attīstību, tā ir fantastiska misija, jo nekur citur pasaulē to nevar redzēt."

Pagaidām nekas neliecina, ka SIA "Rīgas nami" varētu savu jauno nomas politiku mainīt. "Mums nav tādas lielas vai praktiski jebkādas manevra iespējas šo nomas maksu noteikt citādāku, nekā tā ir. Un tad ir jautājums droši vien gan mūsu īpašniekam, kas ir Rīgas dome, gan arī Kultūras ministrijai, kā šo situāciju varētu risināt," norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits atzīst, ka šajā gadījumā viņš neredz nepārvaramu problēmu, jo pašvaldībai jāvienojas ar valsti, nevis ar privātu uzņēmēju:

"Pašvaldībai piederošs īpašums, un apsaimnieko viņu valstij piederošs muzejs. Tie ir nosacīti ne pat kaimiņi, tās ir tādas vienā mājā dzīvojošas ģimenes, nosacīti vīra un sievas šobrīd saruna, es tā to gribētu salīdzināt."

Reizēm gan vīra un sievas strīds par vienu lietu ir pavisam par kaut ko citu. Un to netieši apliecina arī Rīgas domes deputāta, Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja Daiņa Loča teiktais: "Mums vajadzīga koncertzāle, mums ir vajadzīgs Laikmetīgās mākslas muzejs, mums ir Nacionālais teātris ar savu projektu, un arī par teātri mēs runājam, un skaidrs, ka mēs neredzam šobrīd, kā pilsēta iespēs pacelt visus šos lielos mākslas un kultūras objektus, kas visi ir nepieciešami. Bet, ja valsts neiesaistās un nepasaka, teiksim, arī konkrēti, kāda būs viņas līdzdalība šeit, es neredzu īsti iespēju to visu izdarīt, jo mums ir daudz, daudz ļoti smagu jautājumu pilsētā jārisina."