Svētdiena, 19. maijs

Vārda dienas: Sibilla, Teika, Lita

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +22 °C, R vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Māra Rozenberga

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Pulks: Rīgai līdz 2025.gadam jāīsteno skaidrs mobilitātes plāns ar Pierīgu
Pulks: Rīgai līdz 2025.gadam jāīsteno skaidrs mobilitātes plāns ar Pierīgu
No trešdienas, 16. septembra, līdz 22. septembrim visā Eiropā tiek atzīmēta Mobilitātes nedēļa, aicinot iedzīvotājus izvēlēties videi draudzīgus pārvietošanās veidus. Rīgā trešdien mobilitātes punktā pie VEF Kultūras pils meistari piedāvās velosipēdu tehnisko apkopi, braucēji varēs reģistrēt savus riteņus Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), bet Uzvaras parkā notiks bērnu un jauniešu velosacensības.
Valsts kontrole pauž satraukumu par notekūdeņu apsaimniekošanas problēmu ieilgušu risināšanu (papild...
Valsts kontrole pauž satraukumu par notekūdeņu apsaimniekošanas problēmu ieilgušu risināšanu (papildināts)
Lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī ir ieguldīts viens miljards eiro, Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā secināts, ka notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir neatrisināti jautājumi un vēl daudz darāmā. Iedzīvotāji kūtri pieslēdzas centralizētajiem notekūdeņu tīkliem, un tas saistāms arī ar pašvaldību atbalsta trūkumu. Taču Pašvaldību savienībā norāda – arī vietvarām nereti trūkst naudas, lai palīdzētu.
Amatpersonas: Sabiedrisko mediju ēkas iecere ir sasteigta, bet ES nauda jāizmanto
Amatpersonas: Sabiedrisko mediju ēkas iecere ir sasteigta, bet ES nauda jāizmanto
Vai par „Covid” naudu cels jaunu ēku sabiedriskajiem medijiem? Tas ir jautājums, kas strauji kļuva aktuāls pagājušajā nedēļā, kad mediju pārraugs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) – iesniedza Finanšu ministrijā pieprasījumu šim mērķim cerībā saņemt finansējumu no vērienīgā Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna. Taču mājasdarbs nav izdarīts: vēl nav ne koncepcijas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanai, ne projekta jaunajai ēkai. Amatpersonas atzīst, ka iecere ir sasteigta, bet norāda, ka ES nauda jāizmanto. 
Jau 14 gadu vecumā pāraudzis skolotājus: programmēšanas olimpiādes zelta medaļnieks Ansis Gustavs An...
Jau 14 gadu vecumā pāraudzis skolotājus: programmēšanas olimpiādes zelta medaļnieks Ansis Gustavs Andersons
Ansim Gustavam Andersonam pēc nedēļas paliks tikai 15 gadu, bet viņš jau kļuvis par divkāršu medaļnieku Eiropas jauniešu programmēšanas olimpiādē. Turklāt šogad kā pirmais no Latvijas viņš izcīnīja zelta medaļu. Ansis nemācās Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, no kuras ierasti nāk daudz informācijas tehnoloģiju (IT) talantu, bet gan Saldus novada Druvas vidusskolā, kas arī var lepoties ar senām programmēšanas apguves tradīcijām. Brīvajā laikā Ansis aizraujas ar zinātniskās fantastikas grāmatām, veido savu mājaslapu un spēlē klarneti Saldus Mūzikas skolas orķestrī.
Lielo rindu dēļ CSDD pagarina motociklu eksāmenu sezonu
Lielo rindu dēļ CSDD pagarina motociklu eksāmenu sezonu
Neiespējamā misija – tā mēģinājumus pierakstīties uz motociklu vadīšanas tiesību eksāmeniem šīs vasaras beigās raksturo topošie motobraucēji. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šogad novēro lielāku pieprasījumu gan pēc motociklu, gan pēc autovadītāju tiesību iegūšanas. Papildu spriedzi radījis arī vīrusa pandēmijas pārrāvums veselības pārbaužu un pirmās palīdzības kursu kārtošanā.  
Amatieru koros joprojām jāievēro 2m distance; diriģenti neizpratnē par atšķirīgo attieksmi
Amatieru koros joprojām jāievēro 2m distance; diriģenti neizpratnē par atšķirīgo attieksmi
Līdz ar septembri piesardzīgi atsākusies arī amatierkolektīvu jaunā sezona. Jūnijā noteiktie ierobežojumi par trīs metru distanci starp dziedātājiem un dejotājiem tagad mazliet atslābuši un ne profesionāļiem, ne daļai amatieru vairs pieprasīti netiek. Taču izņēmuma statusā palikuši amatieru kori un ansambļi, kuru dalībnieki joprojām nedrīkst muzicēt tuvāk par diviem metriem cits no cita. Diriģenti par šādu dalījumu ir neizpratnē, bet Veselības ministrijā norāda: dziedāšanu joprojām uzskata par papildu risku Covid-19 vīrusa izplatībai, un uz amatieriem ierobežojumus attiecina gan lielā koru skaita, gan plašā iespējamo kontaktpersonu loka dēļ.
«Sporta pils dārzu» idejas autore cer: Tas mainīs domāšanu par pilsētas brīvajām teritorijām
«Sporta pils dārzu» idejas autore cer: Tas mainīs domāšanu par pilsētas brīvajām teritorijām
Ziņa par pagaidu dārziem bijušās Sporta pils kvartālā Rīgā strauji aplidojusi ļaudis, kuri sapņo par zaļāku un iedzīvotājiem draudzīgāku galvaspilsētu. Tas ir pirmais šāda mēroga precedents, kad privāts uzņēmējs uz laiku atvēl teritoriju sabiedriskai funkcijai, kamēr tur vēl nenotiek būvniecība. Tiesa gan, pagājuši jau 12 gadi, kopš Sporta pili nojauca un veselam kvartālam Rīgas centrā apkārt ir žogs. Attīstītāju „Rotermann Square” plāni piebremzējuši, un nolemts atsaukties aktīvistu aicinājumam uz noteiktu laiku šeit ierīkot vietu atpūtai un kastēs veidotām dobītēm.
Panorāmas rata iecere Uzvaras parkā sakaitina apkārtējos iedzīvotājus
Panorāmas rata iecere Uzvaras parkā sakaitina apkārtējos iedzīvotājus
Jau nākamgad Uzvaras parkā Pārdaugavā varētu sākt slieties 65 metrus augsts panorāmas rats. To pieļauj uzņēmums "RPR Operators", kas pērn no Rīgas domes uz 30 gadiem ieguva apbūves tiesības šim mērķim. Neizpratnē par to ir vairāki apkārtnes iedzīvotāji, kuru viedokli pirms domes balsojuma neviens neprasīja. Viņu dusmas nācās uzklausīt Rīgas būvvaldei, kas bija sarīkojusi publisku apspriedi par parka attīstību panorāmas ratam paredzētajā vietā.
Kaimiņš sola «ar zobenu un vairogu» aizstāvēt finansējumu LTV un LR iziešanai no reklāmas tirgus
Kaimiņš sola «ar zobenu un vairogu» aizstāvēt finansējumu LTV un LR iziešanai no reklāmas tirgus
Valdība trešdien, 2. septembrī, aiz slēgtām durvīm spriedīs par neatkarīgo iestāžu pieprasījumiem nākamā gada valsts budžetā. To vidū ir arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) prasītie 8,3 miljoni eiro sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, kas politiski tika izlemta jau pirms diviem gadiem. Politiķi vārdos to atbalsta, taču konkrēta lēmuma par to, ka reklāmas zaudējumu segšanai vajadzīgā nauda tiešām būs prasītajā apjomā, joprojām nav. Tas sabiedriskajiem medijiem sarežģī programmu veidošanu, kas jāplāno mēnešiem uz priekšu.
Pēc filmēšanās vairāk sāku identificēties kā latvietis. Saruna ar «Dvēseļu puteņa» zvaigzni Brantevi...
Pēc filmēšanās vairāk sāku identificēties kā latvietis. Saruna ar «Dvēseļu puteņa» zvaigzni Brantevicu
Pērn rudenī Oto Brantevica vārds bija uz visu žurnālu vākiem: tobrīd 17 gadus vecais jaunietis no Turlavas tikko bija nospēlējis galveno – Artūra Vanaga lomu filmā „Dvēseļu putenis” un izpelnījies daudz atzinības par savu aktierdarbu. Filma kļuva par kases grāvēju, bet Oto tikmēr starp neskaitāmajām intervijām bija jāpabeidz vidusskola un jāizlemj, kurp doties tālāk. Uz „aktieriem” viņš netēmē – daudz tuvāka Oto ir vēsture un politika.
Šosezon Rīgas cirkā: pēdējās izrādes pirms rekonstrukcijas un Cirka skolas jaunums – gaisa akrobātik...
Šosezon Rīgas cirkā: pēdējās izrādes pirms rekonstrukcijas un Cirka skolas jaunums – gaisa akrobātika
Būtiskas pārmaiņas jaunajā sezonā piedzīvos Rīgas cirks. Gada nogalē jāsākas ilgi gaidītajai cirka ēkas rekonstrukcijai, bet Cirka skola un teātra trupa “Kvadrifrons” no septembra darbosies pagaidu telpās Pārdaugavā. Tas došot iespēju ievērojami paplašināt Cirka skolas darbību, bet izrādes, tāpat kā līdz šim, rādīs dažādās Rīgas kultūrtelpās. Šonedēļ būs pēdējā iespēja redzēt cirka izrādi arī vēsturiskajā Rīgas cirka arēnā, pirms sāksies ēkas siltināšana.
«Marsa parkā» sāk zāģēt kokus (papildināts)
«Marsa parkā» sāk zāģēt kokus (papildināts)
Pirmdien, 31. augustā, no rīta sākta koku ciršana tā dēvētajā “Marsa parkā” Rīgā, kur plānots celt jauno Valsts drošības dienesta ēku, ziņoja aktīvisti.  “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paziņojumā medijiem apliecināja, ka ir uzsākti sagatavošanās darbi Valsts drošības dienesta ēkas (VDD) būvniecībai Brīvības gatvē 207, Rīgā.
Aiz katras izvēles ieraudzīt cilvēku. Saruna ar politiskā teātra meistaru Valteru Sīli
Aiz katras izvēles ieraudzīt cilvēku. Saruna ar politiskā teātra meistaru Valteru Sīli
Mans darbs sākas tur, kur satiekas konfliktējošas patiesības – tā saka režisors Valters Sīlis (35), viens no spilgtākajiem politiskā teātra meistariem Latvijas teātrī. Tādas Sīļa komandas veidotās izrādes kā “Nacionālais attīstības plāns”, “Visi mani prezidenti”, “Veiksmes stāsts” vai “Finlandizācija” ir stāsti, kuros režisors nemēģina pārliecināt par savu viedokli, bet gan pats kopā ar skatītājiem meklē atbildes uz jautājumiem, kuros vienkāršas atbildes nav. Valters Sīlis ir arī dzimis rīdzinieks, un 29. augustā notiekošās vēlēšanas viņam ir svarīgas.
Eksperti: Balsojums vēlēšanās mēdz būt emocionālāks par citām izvēlēm
Eksperti: Balsojums vēlēšanās mēdz būt emocionālāks par citām izvēlēm
Vēlēšanās piedalāmies tikai reizi vairākos gados, un tā ir mūsu galvenā iespēja ietekmēt tautas priekšstāvju sastāvu Saeimā vai savā pašvaldībā. Varētu domāt, ka šāds būtisks lēmums tiek ilgi un rūpīgi pieņemts, racionāli izsverot visus „par” un „pret”. Taču pētījumi rāda, ka tieši vēlēšanās lēmumi nereti ir balstīti emocijās, jo izvēle ir anonīma un šķiet, ka vienai balsij nav liela svara. Kā mēs izdarām savu izvēli un kas to nosaka?
Pagaidu velojoslu Rīgā šogad nebūs
Pagaidu velojoslu Rīgā šogad nebūs
Pavasarī iecerēto pagaidu jeb tā saukto „Covid” velojoslu Rīgā šogad tā arī nebūs. Virknē pasaules pilsētu ieviestais ārkārtas risinājums, lai pandēmijas laikā ļautu vieglāk izvairīties no pilna sabiedriskā transporta, Rīgā atdūries pret ilgu saskaņošanas procesu un beidzies ar Satiksmes departamenta lēmumu lauzt līgumu ar projektētājiem par neiekļaušanos termiņā. Galvaspilsētā, kura jau tā nevar lepoties ar attīstītu velo infrastruktūru, līdz ar to palaista garām iespēja šovasar tikt pie vairāk nekā desmit kilometru velojoslām vismaz virzienā uz un no Purvciema un Ķengaraga.
Laiks pieskārienam. Pandēmijas apstākļos pie skatītājiem ceļu sāk festivāls «Laiks dejot»
Laiks pieskārienam. Pandēmijas apstākļos pie skatītājiem ceļu sāk festivāls «Laiks dejot»
“Laiks dejot!” – šopavasar ar šādu uzsaukumu varēja saprast tikai dejošanu katram savā pagalmā vai dzīvojamajā istabā. Dejotājiem, kuriem kontakts un pieskāriens ir profesijas pamatā, Covid-19 ierobežojumu laiks bija īpaši smags. Bet starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls “Laiks dejot” tomēr notiks, tikai šogad savu māksliniecisko programmu piedāvās pakāpeniski līdz pat gada beigām. Augusta beigās būs skatāmas pirmās četras izrādes, no kurām divas skatītāji Latvijā redzēs pirmoreiz.
Smarža, kurai mūsdienās nav konkurentu. Iznāk Laumas Lancmanes grāmata par Rundāles vēsturiskajām ro...
Smarža, kurai mūsdienās nav konkurentu. Iznāk Laumas Lancmanes grāmata par Rundāles vēsturiskajām rozēm
Pie cienīga slavinājuma šovasar tikusi krāšņā Rundāles pils dārza mazāk zināmā, bet ne mazāk interesantā daļa – vēsturiskās rozes. To īsais ziedēšanas laiks jūnijā gan jau ir garām, bet turpmāk vairumu no sešsimt vēsturisko rožu šķirnēm visu gadu varēs apskatīt Rundāles pils muzeja ekspertes Laumas Lancmanes grāmatā „Vēsturisko rožu dārzs”. Tā ir pirmā reize, kad grāmatā vienkop aplūkojams tik bagātīgs vēsturisko rožu klāsts, kādas Eiropā pazina līdz 20. gadsimta sākumam. Senākās grāmatā iekļautās rozes aprakstītas vēl pirms 15. gadsimta. Un atšķirībā no daudziem Eiropas vēsturisko rožu dārziem Rundālē to krūmiem neļauj izplesties savā mežonībā, tādēļ Rundāles vēsturisko rožu kolekciju var uzskatīt par vienu no krāšņāk ziedošajām.
Cēsu Mākslas festivālā notiks Silvijai Radzobei veltīta basketbola spēle
Cēsu Mākslas festivālā notiks Silvijai Radzobei veltīta basketbola spēle
Cēsu Mākslas festivālā 23. augustā notiks pavasarī mūžībā aizgājušajai teātra kritiķei un ilggadējai festivāla teātra programmas kuratorei Silvijai Radzobei veltīta teatrāla performance. Tā būs improvizēta basketbola spēle, kurā piedalīsies Latvijas garākie aktieri, basketbolists Dāvis Bertāns un komiķis Jānis Skutelis. Performance notiks sporta hallē “Cēsis”, un to veido Valters Sīlis un Zane Radzobe. Izrādē skanēs pašas Silvijas Radzobes teksti.
Rīga. Vai kultūras galvaspilsēta? Diskusija, gaidot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas
Rīga. Vai kultūras galvaspilsēta? Diskusija, gaidot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas
Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas gaidot, Māra Rozenberga (LR Ziņu dienests) un Orests Silabriedis (LR3 "Klasika") satiekas ar reitingu ziņā piecu vadošo partiju un partiju apvienību izvirzītiem pārstāvjiem un uzdod visiem vienādus jautājumus. Aplūkojamās tēmas: nacionālās koncertzāles vieta un Rīgas līdzdalība finansējumā, Mežaparka estrādes apsaimniekotājs un saturs, Daugavgrīvas cietokšņa liktenis, Rīgas Sv. Pētera baznīcas īpašnieka jautājums, Uzvaras pieminekļa nākotne, eksperiments ar Tērbatas ielu kā zonu gājējiem, kultūras pārklājums apkaimēs, pašvaldības potenciālā sadarbība ar apkaimju biedrībām, pašvaldības sadarbība ar valsti.
Neklusēt par ģimenes vardarbību. Top mākslas projekts «Lietisko pierādījumu muzejs»
Neklusēt par ģimenes vardarbību. Top mākslas projekts «Lietisko pierādījumu muzejs»
Pētījumi liecina, ka katra trešā sieviete Latvijā ir pieredzējusi fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību ģimenē. Par šo pieredzi nav jāklusē, jākaunas, tā nav jātur noslēpumā – par to ir pārliecinātas topošā mākslas projekta “Lietisko pierādījumu muzejs” autores. Tas ir viens no starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” projektiem, kas aicina iesaistīties ikvienu vardarbībā cietušo un izstāstīt savu stāstu caur kādu konkrētu sadzīvisku priekšmetu, kas nonāks šī muzeja “plauktā”.
Oktobrī rīkos starptautisku arhitektūras plenēru par koncertzāles celtniecību Rīgā
Oktobrī rīkos starptautisku arhitektūras plenēru par koncertzāles celtniecību Rīgā
Pagājuši divi mēneši, kopš valdība pieņēma lēmumu celt nacionālo koncertzāli bijušās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkas vietā Elizabetes ielā. Šajā laikā divas reizes sanākusi kultūras ministra izveidotā darba grupa, kas jau pēc lēmuma pieņemšanas turpina vērtēt dažādus ar koncertzāles atrašanās vietu saistītus jautājumus.
Divdesmit tūkstoši kvadrātmetru mākslas – kultūrvietas «Točka» apzinātā provokācija
Divdesmit tūkstoši kvadrātmetru mākslas – kultūrvietas «Točka» apzinātā provokācija
Nedēļas nogalē skatītājiem Rīgā durvis vērs, iespējams, neparastākā jaunā kultūrvieta – tā atradīsies Sarkandaugavas vēsturiskajā gumijas fabrikā “Provodņik”. Gigantiskajā 19. gadsimta rūpnīcas ēkā, kas pēc Otrā pasaules kara bija pazīstama kā Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca, divus mēnešus darbosies laikmetīgās mākslas, teātra un dejas kultūrtelpa ar provokatīvu nosaukumu “Točka”.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti