Trešdiena, 29. maijs

Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +16 °C, Z vējš, 0m/s
LSM Bērnistaba
Māra Rozenberga

Māra Rozenberga

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Brīvdabas muzeju līdz jaunam konkursam vadīs Vēstures muzeja direktors Radiņš
Brīvdabas muzeju līdz jaunam konkursam vadīs Vēstures muzeja direktors Radiņš
Par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktora pienākumu izpildītāju iecelts Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, to Latvijas Radio uzzināja Kultūras ministrijā. Aprīļa beigās no amata tika atbrīvota līdzšinējā Brīvdabas muzeja direktore Ilze Millersone, kuras darbībā Kultūras ministrija saskatīja virkni pārkāpumu. Tagad uz direktora vietu tiks sludināts atklāts konkurss, bet līdz tam direktora pienākumus pildīs Radiņš, kurš vienlaikus turpinās vadīt arī Nacionālo vēstures muzeju. Sarunā ar Latvijas Radio Arnis Radiņš uzsvēra, ka neplāno muzejā veikt radikālas pārmaiņas, un nav arī runas par Brīvdabas muzeja pievienošanu vēstures muzejam.
LKA profesore: Tuvākajos gados nāksies asināt argumentus, kāpēc kultūrai jābūt prioritāšu sarakstā
LKA profesore: Tuvākajos gados nāksies asināt argumentus, kāpēc kultūrai jābūt prioritāšu sarakstā
Vai kultūras nozare un tajā strādājošie atkal izrādīsies pastarīši naudas sadalē pandēmijas skarto nozaru vidū? To redzēsim tuvākajās nedēļās, kad varas gaiteņos lems par Kultūras ministrijas prasīto 32 miljonu eiro atbalstu nozarei. Argumentācijas karā par to, kam un kāda palīdzība pienākas visvairāk, liela nozīme ir skaitļiem un faktiem. Te savu ieguldījumu nolēmusi sniegt Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), kas savas trīsdesmit gadu jubilejas noskaņās sākusi nozares institūciju un radošo personu aptauju par Covid-19 un ārkārtas stāvokļa līdz šim radīto ietekmi uz kultūras nozari.
Trīspadsmito reizi Latvijā notiek Lielā talka
Trīspadsmito reizi Latvijā notiek Lielā talka
Latvijā šodien notiek Lielā talka, kas vīrusa ierobežojumu dēļ tika pārcelta no 25. aprīļa. Rīkotāji šoreiz lielāku uzsvaru likuši uz talkošanu vienatnē, divatā vai ģimenes lokā. Oficiāli pieteiktajās talkas vietās būs pieejami atkritumu maisi un tiks nodrošināta to izvešana.
Talkotājus aicina neatstāt atkritumu maisiņus ceļmalā, bet atrast konteinerus
Talkotājus aicina neatstāt atkritumu maisiņus ceļmalā, bet atrast konteinerus
Ne tikai savākt atkritumus, bet, pirmkārt – nemēslot! Ar šādu saukli sestdien visā Latvijā notiks jau 13. Lielā talka. Pašlaik oficiāli reģistrētas apmēram 570 talkas vietas, tai skaitā arī vairāk nekā 200 labiekārtošanas ieceru. Lai gan tas ir apmēram divreiz mazāk nekā citos gados, Lielās talkas rīkotāji ir gandarīti, ka arī koronavīrusa ierobežojumu laikā cilvēki tomēr grib sakopt savu apkārtni. Lielā talka šogad vīrusa dēļ tika pārcelta no 25. aprīļa uz 16. maiju, un kopš pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšanas talkotāju interese ir strauji kāpusi.
Gauss: «airBaltic» pēc krīzes varētu nostiprināties kā viens no ilgtspējas līderiem
Gauss: «airBaltic» pēc krīzes varētu nostiprināties kā viens no ilgtspējas līderiem
Valsts apņemšanās ieguldīt nacionālajā aviosabiedrībā "airBaltic" līdz 250 miljoniem eiro tuvākajos gados daudzkārt atmaksāsies - par to ir pārliecināts "airBaltic" vadītājs Martins Gauss. Viņš uzsver: uzņēmumam ir liela ietekme Latvijas ekonomikā, un, pateicoties šim atbalstam, "airBaltic" nākamajos piecos gados varētu nodokļos samaksāt vairāk nekā 231 miljonu eiro. Gauss uzsver: koronavīrusa radītā krīze ir bezprecedenta gadījums, kas skāris aviācijas nozari visā pasaulē. Taču viņš ir pārliecināts, ka "airBaltic" ir labā formā un spēs to pārdzīvot, lai pēc krīzes nostiprinātu savas pozīcijas tirgū kā viens no ilgtspējas līderiem.
«Noroc metru piecdesmit, un - apakšā zemgaļi!» Arheologs stāsta par atklājumiem Dobelē
«Noroc metru piecdesmit, un - apakšā zemgaļi!» Arheologs stāsta par atklājumiem Dobelē
Bagātīgs atradumu klāsts pārsteidzis arheologus Dobeles pilsdrupās, kur atklājies neskarts kultūrslānis ar 13. – 14. gadsimta zemgaļu senlietām. Bultu uzgaļi, saktas, zvārgulīši, krelles, makšķeru āķi un pat pārogļojušies lazdu rieksti ir starp priekšmetiem, kuri tagad papildinās Dobeles novadpētniecības muzeju. Tas nākotnē uzņems viesus tieši blakus atradumu vietai – Livonijas ordeņa pils kapelā, kur jau divus gadus notiek pamatīgi būvdarbi.
Dziedāšana – papildu risks Covid-19 izplatībai. Vai kori varēs atsākt mēģinājumus?
Dziedāšana – papildu risks Covid-19 izplatībai. Vai kori varēs atsākt mēģinājumus?
Vai jaunā koronavīrusa ēnā Latvija joprojām varēs būt "zeme, kas dzied"? Šādu jautājumu liek uzdot pētnieku atziņa, ka jebkura forsēta izelpa – vai tā būtu šķaudīšana, skaļa runāšana, pūšana vai dziedāšana – no inficēta cilvēka mutes vīrusu izplata daudz straujāk. Atsevišķi eksperti uzskata – kora mēģinājumi nebūs droši līdz pat brīdim, kad būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana. Speciālisti gan uzsver: vīruss ir jauns, un nezināmā vēl ir daudz, tādēļ pašlaik nav iespējams precīzi prognozēt, kāda izskatīsies nākamā sezona koriem un arī citiem mākslinieku kolektīviem.
Vai «plaģiātu vīruss»? Attālinātajās mācībās skolas novēro mēģinājumus šmaukties ar uzdevumiem
Vai «plaģiātu vīruss»? Attālinātajās mācībās skolas novēro mēģinājumus šmaukties ar uzdevumiem
Vai attālināto mācību procesā ienācis “plaģiātu vīruss”? Skolēniem, mācoties mājās, mēdz rasties kārdinājums izmantot situāciju, kad skolotājs neskatās pār plecu, un dotajiem uzdevumiem iesniegt paša nerakstītas atbildes. Vismaz vienai skolai tas jau licis nosūtīt vēstuli bērniem un vecākiem, ka aizdomu gadījumos skolēnam liks individuāli “aizstāvēt” savu darbu.
Bērnudārziem jārēķinās ar intensīvāku vasaru; arodbiedrība brīdina par pedagogu izdegšanu
Bērnudārziem jārēķinās ar intensīvāku vasaru; arodbiedrība brīdina par pedagogu izdegšanu
Pakāpeniski pieaug bērnu skaits, kuri ārkārtējās situācijas laikā apmeklē bērnudārzu – tā liecina Latvijas Pašvaldību savienības apkopotie dati. Bērnudārzu atvēršana ir viens no atvieglojumiem, ko šonedēļ varētu vērtēt valdība. Taču tas nozīmē, ka vasarā bērnudārziem, visticamāk, būs jāstrādā intensīvāk, nekā ierasts. Kā tas ietekmēs iespēju izņemt pirmsskolas pedagogiem pienākošos astoņu nedēļu atvaļinājumu, un vai bērnudārzi būs gatavi lielākam bērnu pieplūdumam?
Kaut kas no Atmodas solidaritātes ir arī šajā pandēmijas laikā. Intervija ar Daini Īvānu
Kaut kas no Atmodas solidaritātes ir arī šajā pandēmijas laikā. Intervija ar Daini Īvānu
Kad pirms 30 gadiem Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, Dainis Īvāns bija Tautas frontes priekšsēdētājs un Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Šī izšķirošā notikuma apaļo jubileju viņam, tāpat kā mums visiem, nāksies sagaidīt bez lieliem svētkiem, jo pašlaik savā fiziskajā brīvībā esam ierobežoti pandēmijas dēļ.
Aicina par godu svētkiem posties tautastērpos
Aicina par godu svētkiem posties tautastērpos
Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītais Tautastērpu gājiens, kas pēdējos četrus gadus krāšņā parādē pie Brīvības pieminekļa pulcējis vairākus simtus tautastērpu īpašnieku no visas Latvijas, šodien, 4. maijā, pandēmijas dēļ pārcēlies uz virtuālo vidi.
Pandēmijas laikā sācies pašceptas maizes bums
Pandēmijas laikā sācies pašceptas maizes bums
Tikko ceptas maizes smaržai maz kas var līdzināties. Un glītu kukulīšu fotogrāfiju pieaugums sociālajos tīklos vedina domāt, ka arvien vairāk cilvēku krīzes laikā ķērušies pie maizes cepšanas pašu mājās. To apliecina arī nozares ekspertu vērojumi un tirgotāju dati, kas pēdējā mēnesī uzrāda pamatīgu pieprasījuma kāpumu pēc maizes krāsniņām. Citi cepšanai izmanto parastās krāsnis un secina – krīze liek mums atgriezties pie pamatvērtībām, un maize noteikti ir viena no tām.
Aicina rīdziniekus ziņot par «veloslazdiem»
Aicina rīdziniekus ziņot par «veloslazdiem»
Biedrība “Datu skola” sabiedriskā kārtā sākusi projektu “Veloslazdi”, kurā no šodienas līdz septembra vidum ikviens velobraucējs var iesūtīt problemātiskas vietas Rīgas ielās un balsot par tām. Populārākie “slazdi” tiks iesniegti Rīgas domes Satiksmes departamentam, kas apņēmies tos pakāpeniski salabot.
Mūziķe Anta Eņģele par maksas koncertiem tiešsaistē: māksliniekiem nav jāubago
Mūziķe Anta Eņģele par maksas koncertiem tiešsaistē: māksliniekiem nav jāubago
Ieilgstot ārkārtējai situācijai un pulcēšanās ierobežojumiem, arvien vairāk mākslinieku savu darbību pielāgo tiešsaistei – rīko koncertus un teātra izrādes internetā, tirgojot uz tiem biļetes līdzīgi kā klātienes pasākumos. “Tas ir izdzīvošanas jautājums,” saka dziesminiece Anta Eņģele, kura arī 1. maijā un 4. maijā rīko koncertus internetā.
Pandēmijas dienasgrāmatas no Eiropas: cilvēkus vieno neziņa, raizes par ģimeni un darbu
Pandēmijas dienasgrāmatas no Eiropas: cilvēkus vieno neziņa, raizes par ģimeni un darbu
Raizes par tuviniekiem un darbu un nomācošā neziņas sajūta šajā pandēmijas laikā ir teju universāla. Iespējams, pirmoreiz mūsu dzīves laikā tik līdzīgas izjūtas vienlaikus izdzīvo tik daudz cilvēku dažādās pasaules malās un pavisam atšķirīgās kultūrās. To apliecina arī Eiropas radio tīkla “Euranet Plus” fiksētās iedzīvotāju video dienasgrāmatas dažādās Eiropas valstīs.
Černobiļas katastrofas 34. gadadiena - koronavīrusa un mežu ugunsgrēku ēnā
Černobiļas katastrofas 34. gadadiena - koronavīrusa un mežu ugunsgrēku ēnā
Svētdien, 26. aprīlī, aprit 34 gadi kopš postošās avārijas Černobiļas atomelektrostacijā. Šī gadadiena paiet ne vien koronavīrusa krīzes, bet arī meža ugunsgrēku ēnā, kas plosās Černobiļas apkārtnē. Bez ierastajiem piemiņas pasākumiem šo dienu sagaidīs arī aptuveni 4000 černobiliešu Latvijā. Daudziem no viņiem darbs katastrofas seku likvidēšanā atstājis smagas sekas uz veselību, un viena no lielākajām problēmām ir zāļu dārdzība.
Covid-19: Dažas pašvaldības jau atcēlušas vasarā gaidāmos pilsētas svētkus; citas vēl nogaida
Covid-19: Dažas pašvaldības jau atcēlušas vasarā gaidāmos pilsētas svētkus; citas vēl nogaida
Koronavīrusa krīzei attīstoties, pamazām kļūst skaidrs, ka ar pulcēšanās ierobežojumiem nāksies sadzīvot ilgāk, nekā sākumā šķita. Viens pēc otra pasaulē tiek atcelti lielie mūzikas festivāli, pirmoreiz vēsturē pārceltas olimpiskās spēles. Un arī Latvijā šīs vasaras publisko pasākumu kalendārs kļūst arvien retāks. Dažas pašvaldības jau paziņojušas, ka vasaras centrālais pasākums – pilsētas svētki – šovasar nenotiks; citas vēl minstinās un gaida valdības lēmumu, vēl citas jau sākušas plānot, kā svētkus svinēt pavisam citā formātā.
Reto slimību konferencē šogad stāstīs arī par «Covid-19» ietekmi uz sirdi
Reto slimību konferencē šogad stāstīs arī par «Covid-19» ietekmi uz sirdi
Ar mērķi sniegt ārstiem, medicīnas speciālistiem un medicīnas studentiem zināšanas par retajām slimībām un to diagnostikas un ārstēšanas iespējām Latvijā, tiešsaistē risinās Latvijas reto slimību konference, ko rīko Reto slimību speciālistu asociācija sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti.
«RB Rail» vadītājs: «Rail Baltica» būs liela nozīme ekonomikas sildīšanā pēc «Covid-19» krīzes
«RB Rail» vadītājs: «Rail Baltica» būs liela nozīme ekonomikas sildīšanā pēc «Covid-19» krīzes
Ceturtdien, 23.aprīlī, tiešsaistē notiks “Rail Baltica” forums piegādātājiem, nozares profesionāļiem un sadarbības partneriem. Forumā plānots sniegt pārskatu par projekta gaitu, plānotajiem iepirkumiem un sagatavošanās darbiem liela mēroga būvniecībai, kas Igaunijā jau sākusies, bet Latvijā sāksies šā gada beigās. Klātienes forums, kāds notika iepriekšējos trīs gadus, ārkārtējās situācijas dēļ pārcelts uz oktobri.
«Jāpaklausās, ko amerikānis saka» jeb Rietumu raidstaciju nozīme dzelzs priekškara sairšanā
«Jāpaklausās, ko amerikānis saka» jeb Rietumu raidstaciju nozīme dzelzs priekškara sairšanā
4. maijā apritēs 30 gadu, kopš Augstākā Padome nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Gaidot šo gadadienu, Latvijas Radio turpina stāstīt par mediju lomu ceļā uz brīvību. Sava nozīme bija arī “naidīgajām radiobalsīm” - tā padomju laikā mēdza dēvēt Rietumu raidstacijas, kas klausītājiem aiz dzelzs priekškara translēja ziņas no brīvās pasaules un apšaubīja padomju propagandas potēto informāciju. Par spīti padomju varas centieniem slāpēt šos radio signālus, gan “Amerikas balss”, gan “Radio Brīvā Eiropa” un citas Rietumu radio stacijas slepus skanēja daudzās mājās.
Studiju un studējošā kredīti Latvijā kļūs pieejamāki
Studiju un studējošā kredīti Latvijā kļūs pieejamāki
Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja, kā arī noslēgt kredīta līgumu attālināti. To paredz valdībā otrdien, 21. aprīlī, apstiprinātie noteikumi, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Ministrijā atzīmēja – jaunie nosacījumi valsts galvotā studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu tikt ieviesti no šā gada augusta.
Pandēmijas hronisti: fotogrāfi dokumentē cilvēkus pašizolācijā
Pandēmijas hronisti: fotogrāfi dokumentē cilvēkus pašizolācijā
“Es nevaru izārstēt vai pabarot, bet šis ir veids, kā varu cilvēkus iepriecināt,” tā saka fotogrāfe Dzintra Žvagiņa, kura sākusi dokumentēt jelgavniekus vīrusa laikā. Savukārt Alvis Rozenbergs ar dronu sācis fotografēt dzīvokļu pašizolācijā nonākušos rīdziniekus. Jaunā koronavīrusa sašķobīto ikdienu un pilsētas sastingumu šajā laikā dokumentē daudzi fotogrāfi, kuru ikdienas darbs pašlaik ir apsīcis. Iespējams, tieši viņu fiksētās foto liecības nākotnē ilustrēs muzeju vai grāmatu stāstus par šo savādo laiku.
Dimanta: Valsts šai krīzei ir daudz gatavāka nekā pirms desmit gadiem
Dimanta: Valsts šai krīzei ir daudz gatavāka nekā pirms desmit gadiem
Cilvēku gatavība krīzē palīdzēt citiem, nevis tikai gaidīt atbalstu, liecina par nobriedušu sabiedrību – tā par saviem līdzcilvēkiem saka labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta. Salīdzinot situāciju ekonomiskajā krīzē pirms desmit gadiem un šodien, kad pasauli satricinājusi jaunā koronavīrusa pandēmija, Dimanta secina: valsts šodien ir daudz gatavāka palīdzēt. “Man tas kā labdarības organizācijas vadītājai ir milzīgs atvieglojums,” saka Rūta Dimanta.
Nacionālā opera un balets tiešsaistē piedāvās izglītojošu ciklu par operas vēsturi
Nacionālā opera un balets tiešsaistē piedāvās izglītojošu ciklu par operas vēsturi
Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) sācis izglītojošu ciklu internetā ar mērķi iepazīstināt interesentus ar opernama vēsturi un operas žanra pirmsākumiem. Turpmākās divas nedēļas LNOB sociālo tīklu kontos “Facebook” un “Instagram” ik dienu tiks publicēts kāds interesants fakts par opernamu, bet sākot ar 5. maiju LNOB mājaslapā reizi nedēļā tiks publicēta audiovizuāla lekcija.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti