Sestdiena, 18. maijs

Vārda dienas: Inese, Inesis, Ēriks

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +12 °C, Z vējš, 0m/s
LSM Bērnistaba

EURANET PLUS

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
ES gaida reformas Ungārijā; pirms tām neapstiprinās atveseļošanas plānu
ES gaida reformas Ungārijā; pirms tām neapstiprinās atveseļošanas plānu
Eiropas Komisija (EK) neapstiprinās Ungārijas septiņus miljardus eiro lielo atveseļošanas plānu, kamēr tā nav veikusi tiesu sistēmas reformu un negarantēs korupcijas lietu izmeklēšanu. Tā vasarā kādā no intervijām sacīja Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisārs Didjē Reinderss. Ceturtdien, 30. septembrī, ir gala termiņš Briseles noteiktajām prasībām, lai gan sarunas varētu turpināties arī pēc šī termiņa, ja risinājums atrasts netiks. Vēl šonedēļ Ungārija nosodīja šādu Briseles attieksmi, nodēvējot to par šantāžu.
Balkānu reģiona valstis apmeklē Eiropas Komisijas prezidente
Balkānu reģiona valstis apmeklē Eiropas Komisijas prezidente
Nākamajā nedēļā, 6. oktobrī, Slovēnijā notiks Eiropas Savienības (ES) un Rietumbalkānu valstu samits. Tā laikā 27 valstu bloks plānojis izvērtēt Balkānu reģiona valstu sasniegto progresu, tuvinoties Eiropas Savienībai (ES), kā arī apstiprināt stratēģisko sadarbību turpmākajiem gadiem. Vēl pirms šī samita reģiona valstis apmeklē arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Enerģijas cenu kāpums daudzus eiropiešus pakļauj enerģētiskās nabadzības riskam
Enerģijas cenu kāpums daudzus eiropiešus pakļauj enerģētiskās nabadzības riskam
Eiropa piedzīvo nepieredzētu enerģijas cenu pieaugumu, kas var apdraudēt ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju ienākumus. Cenu kāpums būs vēl straujāks, sākoties jaunajai apkures sezonai. Eiropas Savienība (ES) un dalībvalstis domā par risinājumiem, lai mājsaimniecības varētu atļauties samaksāt par siltumu un elektrību.
Eksperts: Merkele noturēja ES kopā, bet nespēja to ievirzīt kādā konkrētā virzienā
Eksperts: Merkele noturēja ES kopā, bet nespēja to ievirzīt kādā konkrētā virzienā
Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pēc 16 gadiem amatā savu posteni pametīs, noturējusi Eiropas Savienību (ES) kopā, tomēr nav spējusi piedāvāt vērienīgas idejas par Eiropas projekta attīstību un ievirzīt ES kādā konkrētā virzienā. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Ārējo attiecību padomes Berlīnes biroja politikas analītiķis Rafaels Loss.
Kāda būs Vācijas ārpolitika pēc parlamenta vēlēšanām? Intervija ar pētnieku Pārksu
Kāda būs Vācijas ārpolitika pēc parlamenta vēlēšanām? Intervija ar pētnieku Pārksu
Vācija ir būtisks ģeopolitisks spēlētājs ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī pasaulē kopumā. Kādu virzienu ārpolitikā pēc Vācijas parlamenta vēlēšanām iezīmēs jaunais kanclers, ir atklāts jautājums. Kādas turpmāk būs attiecības ar Ķīnu un Krieviju un ar kaimiņu Franciju? Kā veidosies Vācijas loma Eiropas Savienībā? Kāda varētu būt Vācijas ārpolitika pēc parlamenta vēlēšanām? Par to sarunā ar Latvijas Radio Berlīnē stāstīja Vācijas Ārējo attiecību padomes pētniecības direktors Roderiks Pārkss.
ES jābūt gatavai neatzīt vēlēšanas Krievijā, ja tās tiks nozagtas. Intervija ar eiroparlamentārieti...
ES jābūt gatavai neatzīt vēlēšanas Krievijā, ja tās tiks nozagtas. Intervija ar eiroparlamentārieti Kubiļu
Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus, kurš veidoja ziņojumu par to, kādai pēc deputātu domām vajadzētu būt turpmākajai Eiropas politikai pret Krieviju, aicina Eiropas Savienību (ES) būt gatavai neatzīt Krievijas Valsts domes vēlēšanu norisi gluži tāpat, kā netika atzītas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. Par to Latvijas Radio intervijā ar Andrju Kubiļu.
ES notikumu TOP3: Leienas uzruna, ceļš uz lielāku gatavību veselības izaicinājumiem un attiecības ar...
ES notikumu TOP3: Leienas uzruna, ceļš uz lielāku gatavību veselības izaicinājumiem un attiecības ar Krieviju
Šonedēļ galvenie notikumi Eiropas Savienības (ES) politikā norisinājās Strasbūrā, kur deputāti, komisāri, diplomāti un daudzi citi sapulcējās uz Eiropas Parlamenta plenārsēdi. Neapšaubāmi, centrālais plenārsēdes jautājums bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ikgadējā uzruna par stāvokli Eiropas Savienībā. Viņa runāja aptuveni stundu gan par sasniegumiem, gan par izaicinājumiem. Kā jau bija sagaidāms, Leiena pauda lepnumu par to, ka Eiropā jau vairāk nekā 70% pieaugušo ir pilnībā vakcinēti. Tas ir augstāks rādītājs nekā Lielbritānijā vai ASV, kas sākotnēji bija Eiropai priekšā.
Skaitļi un fakti: Sociālās nevienlīdzības problēma eiropiešus satrauc arvien vairāk
Skaitļi un fakti: Sociālās nevienlīdzības problēma eiropiešus satrauc arvien vairāk
Sekas, ar ko daudzām valstīm var nākties sadzīvot pēc Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas, ir pieaugusi nevienlīdzība sabiedrībā, jo tieši mazāk turīgo iedzīvotāju darba ienākumi līdz šim ir skarti visvairāk, brīdina virkne ekspertu. Izrādās tieši sociālā nevienlīdzība un bezdarbs ir jautājumi, kurus kā lielākos nākotnes izaicinājumus min arī Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji. Turklāt Latvijā šis bažas ir lielākas nekā daudzu citu valstu iedzīvotāju vidū.
Skaitļi un fakti: Nevienlīdzība pandēmijas dēļ var augt ne tikai sabiedrībā, bet arī valstu vidū
Skaitļi un fakti: Nevienlīdzība pandēmijas dēļ var augt ne tikai sabiedrībā, bet arī valstu vidū
Pasaulē arvien lielākas kļūst bažas par to, ka pandēmijas laiks daudzviet var būt audzējis nevienlīdzību sabiedrībā, jo lielāko darba ienākumu kritumu ir piedzīvojuši tieši trūcīgākie iedzīvotāji, taču bagāto slāni pandēmijas izraisītā krīze vairs īpaši neskar. Tomēr nevienlīdzīga atgūšanās pēc pandēmijas pārvarēšanas var būt vērojama ne tikai sabiedrībā, bet arī starp valstīm, jo visām nebūt neizdosies tikt no pandēmijas izsistās bedres ārā vienlīdz sekmīgi.
Skaitļi un fakti: Darba iespējas pasaulē atjaunosies pakāpeniski
Skaitļi un fakti: Darba iespējas pasaulē atjaunosies pakāpeniski
Galvenais iemesls, kādēļ eksperti izsaka bažas par lielāku nevienlīdzību sabiedrībā pēc pandēmijas, saistīts ar to, ka pandēmijas laikā vislielāko darba ienākumu samazinājumu, tostarp Eiropā, ir piedzīvojuši trūcīgākie iedzīvotāji. Diemžēl pašlaik nav pārliecinošu prognožu par to, ka darba iespējas visiem atjaunosies vienlīdz labi. Visdrīzāk būs jāgaida vēl pāris gadu, līdz darba vietu piedāvājums pasaulē atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī. Turklāt lielākās problēmas ar pilnvērtīgu atgriešanos darba tirgū var būt cilvēkiem ar zemāku kvalifikāciju, kā arī jauniešiem.
Skaitļi un fakti: Nevienlīdzību pandēmijas laikā audzē arī miljonāru skaita kāpums
Skaitļi un fakti: Nevienlīdzību pandēmijas laikā audzē arī miljonāru skaita kāpums
Viena no blaknēm, ar kuru visā pasaulē var nākties saskarties pēc Covid-19 pandēmijas, ir daudz lielāka nevienlīdzība sabiedrībā. Dati liecina, ka pandēmijas laikā vislielāko darba ienākumu samazinājumu ir piedzīvojuši tieši trūcīgākie Eiropas iedzīvotāji un pagaidām to ir izdevies notušēt tikai ar plašo atbalsta pasākumu palīdzību. Savukārt nevienlīdzības plaisas otrā pusē ir bagātākie sabiedrības locekļi, un vairāki pētījumi liecina, ka, neraugoties uz pandēmijas izraisīto krīzi, bagātnieku maciņi pagājušā gada laikā ir kļuvuši vēl biezāki.
Skaitļi un fakti: Covid-19 pandēmijas laikā visvairāk darba ienākumi sarukuši trūcīgākajiem
Skaitļi un fakti: Covid-19 pandēmijas laikā visvairāk darba ienākumi sarukuši trūcīgākajiem
Covid-19 pandēmija ir nesusi daudz un dažādas izmaiņas, no kurām dažas paver jaunas iespējas, citas rada izaicinājumus. Viena lieta, uz kuru kā satraucošu norāda eksperti, ir nevienlīdzība sabiedrībā, jo izrādās – tieši trūcīgākos iedzīvotājus pandēmija ir ietekmējusi smagāk nekā turīgos. Pagaidām gan to palīdz notušēt pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi. Tomēr tie ir īstermiņa risinājumi un joprojām neatbildēts jautājums ir, vai arī nākamajos gados viens no pandēmijas atstātajiem mantojumiem daudzās valstīs nebūs lielāka nevienlīdzības plaisa sabiedrībā.
Ozoliņa: ES prasībām un palīdzībai Afganistānai jābūt soli pa solim
Ozoliņa: ES prasībām un palīdzībai Afganistānai jābūt soli pa solim
Attiecībā uz palīdzības sniegšanu Afganistānai Eiropas Savienībai (ES) būtu jāpiemēro specifiska mēraukla. Proti, ES, izvirzot konkrētas prasības talibu valdībai šādas palīdzības saņemšanai, būtu jārīkojas soli pa solim, intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.
Briselē sākusies cīņa par Eiropas Parlamenta vadītāja krēslu
Briselē sākusies cīņa par Eiropas Parlamenta vadītāja krēslu
Eiropas Parlamentā ir sākusies cīņa par to, kurš nākamos divarpus gadus ieņems tā priekšsēdētāja krēslu. Vienošanās starp lielākajām parlamenta frakcijām paredz, ka šim amatam janvārī būtu jāpāriet pie Eiropas Tautas partijas. Tomēr šobrīd amatā esošais itāļu sociāldemokrāts Dāvids Sasoli ir sācis kampaņu, lai paliktu amatā līdz pašreizējā sasaukuma beigām.
Britiem un ES joprojām neizdodas atrast risinājumu tirdzniecībai Ziemeļīrijā
Britiem un ES joprojām neizdodas atrast risinājumu tirdzniecībai Ziemeļīrijā
Lielbritānija arī turpmāk piemēros Ziemeļīrijas protokolu tā pašreizējā formā. Tas nozīmē, ka no Lielbritānijas ievestajiem produktiem tiks piemērotas tikai nelielas pārbaudes. Par to paziņojis britu ministrs attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) Deivids Frosts. Britu valdība cer, ka šādi izdosies pastiprināt spiedienu uz ES un panākt sev vēlamās izmaiņas Ziemeļīrijas protokolā. Tikmēr Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka protokolu pārskatīt negatavojas.
Buksējot progresam uzņemšanā ES, Balkānu valstis sper soļus savas mini Šengenas izveidē
Buksējot progresam uzņemšanā ES, Balkānu valstis sper soļus savas mini Šengenas izveidē
Vairākas Balkānu reģiona valstis joprojām turpina savu ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tomēr līdz šim process nav noritējis tik raiti, cik šo valstu līderiem gribētos. Tādēļ jūlija beigās Serbijas, Ziemeļmaķedonijas un Albānijas līderi panāca vienošanos no 2023. gada aizliegt kontroli uz robežām starp šīm trim valstīm. Reģiona valstis ar šīs savas mini Šengenas izveidi cenšas pierādīt, ka tās spēj darīt lietas un rosīties arī pašas, gan ar ES palīdzību, gan bez tās.
Slovēnijā aktīvisti satraukti par autoritārismu un korupciju valstī
Slovēnijā aktīvisti satraukti par autoritārismu un korupciju valstī
Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms Slovēnijā turpina mazināties. Tā secina Eiropas Komisija šonedēļ publicētajā ziņojumā par tiesiskuma stāvokli visās Eiropas Savienības valstīs. Nopietnu satraukumu par pašreizējās valdības politiku pauž arī Slovēnijas aktīvisti un trauksmes cēlēji. Nesen viesojoties Ļubļanā, Latvijas Radio korespondents aprunājās ar dažiem, kas nav mierā ar pašreizējās valdības kursu.
Ungārija pret žurnālistiem izmantojusi spiegprogrammatūru; ES nosoda šādu rīcību
Ungārija pret žurnālistiem izmantojusi spiegprogrammatūru; ES nosoda šādu rīcību
Ar Izraēlas uzņēmuma „NSO Group” spiegprogrammatūru žurnālisti un premjera Viktora Orbāna kritiķi izspiegoti arī Ungārijā, kur preses brīvības indekss jau sen piedzīvo lejupslīdi. Spiegprogrammatūras izmantošanu pret žurnālistiem nosodījusi Eiropas Savienība (ES), kas atkārtoti paudusi bažas arī par preses brīvību Ungārijā.
Ko paredz jaunā ES iecere straujākai cīņai ar klimata pārmaiņām
Ko paredz jaunā ES iecere straujākai cīņai ar klimata pārmaiņām
Eiropas Komisija nesen ir nākusi klajā ar apjomīgu likumprojektu paketi, lai veicinātu straujāku cīņu ar klimata pārmaiņām. Šie pasākumi došot cilvēcei labu iespēju cīņā par izdzīvošanu uz šīs planētas. Tomēr, lai arī kopumā visas Eiropas Savienības (ES) valstis ir piekritušas līdz 2030. gadam samazināt CO2 izmešus par 55%, par konkrētiem soļiem ir daudz domstarpību.
Eiropa ar Ukrainas palīdzību cer samazināt atkarību no Ķīnas retzemju materiāliem
Eiropa ar Ukrainas palīdzību cer samazināt atkarību no Ķīnas retzemju materiāliem
Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies ievērojami samazināt atkarību no importētām kritiski svarīgām izejvielām, lai varētu sasniegt bloka nospraustos mērķus pārejai uz zaļu un digitālu ekonomiku. Tāpēc Brisele aktīvi meklē stratēģiskos partnerus, kuri spētu apgādāt Eiropu ar tādām kritiski svarīgām izejvielām, kas šeit nav atrodamas. Par vienu no šādiem stratēģiskajiem partneriem kļuvusi Ukraina.
Ko nesīs jaunais ES plāns cīņai ar klimata pārmaiņām? Intervija ar Eiropas politikas ekspertu
Ko nesīs jaunais ES plāns cīņai ar klimata pārmaiņām? Intervija ar Eiropas politikas ekspertu
Eiropas Savienība jau līdz šim ir paveikusi daudz, lai sasniegtu savus ilgtermiņa klimata mērķus, tomēr priekšā vēl ir nopietns darbs, tā intervijā Latvijas Radio sacīja Briselē bāzētā Eiropas politikas pētījumu centra (Centre for European Policy Studies) zinātniskais līdzstrādnieks Milans Elkerbūts. Eksperts norādīja, ka atsevišķi Eiropas Savienības klimata politikas aspekti pavisam drīz ietekmēs mūsu dzīvi. Kā piemēru viņš minēja elektroautomobiļus, kas jau tuvākajos gados aizvien lielākā skaitā būšot redzami uz ceļiem.
ES notikumu TOP3: 500 miljoni vakcīnu devu, klimatneitrālitāte un Polijas tieslietas
ES notikumu TOP3: 500 miljoni vakcīnu devu, klimatneitrālitāte un Polijas tieslietas
Eiropas Savienība (ES) joprojām cīnās ar koronavīrusu Covid-19, bet vakcinācija ir galvenais ierocis, lai apturētu šo sērgu. Līdz šim bloks esot saņēmis pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu devu, lai varētu sapotēt vairākumu pieaugušo iedzīvotāju. Šonedēļ daudz uzmanības bija pievērsts Polijas tieslietu reformai, ko regulāri kritizē amatpersonas Briselē. Tikmēr ES turpina virzību pretī mērķim tuvāko 30 gadu laikā kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai sasniegtu klimatneitrālo, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu plānu pārejai uz zaļāku saimniekošanu.
Būvmateriālu cenas strauji aug visā Eiropā
Būvmateriālu cenas strauji aug visā Eiropā
Daudzus Latvijā satrauc straujais būvmateriālu cenu kāpums. Tomēr tas šobrīd vērojams ne tikai mūsu valstī. Visa Eiropa sastopas ar izejvielu un būvmateriālu cenu kāpumu, kas ir saistīts gan ar strauju pieprasījuma pieaugumu, gan ar piegādes problēmām. Šis jautājums nonāca arī Eiropas Parlamenta deputātu redzeslokā.
Eiropas robežas ir tikai tik stipras, cik stiprs ir to vājākais posms. Intervija ar «Frontex» pārstā...
Eiropas robežas ir tikai tik stipras, cik stiprs ir to vājākais posms. Intervija ar «Frontex» pārstāvi
Pasliktinoties situācijai uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas, gan Lietuva, gan Latvija ir lūgušas palīdzību Eiropas Robežkontroles aģentūrai "Frontex". Tās eksperti jau sākuši palīdzēt mūsu robežsargiem un gatavi savu klātbūtni reģionā nepieciešamības gadījumā pastiprināt. Kā intervijā Latvijas Radio norādīja Eiropas Savienības (ES) robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" pārstāvis Piotrs Svitaļskis, "Frontex" jaunās pilnvaras ļauj ļoti efektīvi reaģēt uz krīzēm, lai kur arī tās rastos, taču liela uzmanība tiek pievērsta arī tam, lai analizētu potenciālo krīžu izcelšanās punktus.
ES notikumu TOP3: Domstarpības ar Ungāriju, zaļais kurss un straujāka ekonomikas atlabšana
ES notikumu TOP3: Domstarpības ar Ungāriju, zaļais kurss un straujāka ekonomikas atlabšana
Eiropas Savienība (ES) kārtējo reizi nonākusi nopietnās domstarpībās ar Ungāriju. Šoreiz Briseles sašutumu izsaucis Ungārijā pieņemtais likums, kas aizliedz homoseksualitātes popularizēšanu bērnu un jauniešu vidū. ES arī turpina virzību pretī savam galvenajam mērķim – zaļākai saimniekošanai un klimatneitralitātei. To nevarēs sasniegt tikai ar publiskiem līdzekļiem, tāpēc Eiropas Komisija cer piesaistīt privātās investīcijas. Bet šādus ieguldījumus būs vieglāk piesaistīt, ja ekonomika straujāk atkopsies no Covid-19 pandēmijas. Šonedēļ publicētie jaunākie ES ekonomikas rādītāji liecina, ka bloka tautsaimniecība atgūstas labāk, nekā cerēts.
Francijas vīndari saniknoti par Krievijas centieniem piesavināties šampanieša nosaukumu
Francijas vīndari saniknoti par Krievijas centieniem piesavināties šampanieša nosaukumu
Francijā lielu neizpratni izraisījis Krievijā pieņemtais likums, kas paredz, ka Krievijas tirgū par šampanieti drīkstēs dēvēt tikai vietējā ražojuma dzērienus, bet visi pārējie šāda veida dzērieni jāsauc par “dzirkstošo vīnu”. Francijas vīndari uzskata, ka Krievijā ražotā produkcija ir lēts šampanieša pakaļdarinājums, kas nav cienīgs nest šo vārdu.
ES notikumu TOP3: Covid-19 sertifikāts, Patvēruma aģentūra un droša kultūras pasākumu norise
ES notikumu TOP3: Covid-19 sertifikāts, Patvēruma aģentūra un droša kultūras pasākumu norise
Ceturtdien dalībvalstīs beidzot sāka darboties Covid-19 sertifikāts, savukārt Eiropas Parlamenta un dalībvalstu valdību pārstāvji vienojušies par jaunas Eiropas Savienības (ES) Patvēruma aģentūras izveidošanu. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) šonedēļ publicējusi pamatnostādnes, kuru mērķis ir nodrošināt drošu darbības atsākšanu kultūras un radošajās nozarēs visā ES.
Skaitļi un fakti: Paļaušanās uz strauju patēriņa kāpumu pēc pandēmijas var izrādīties mānīga
Skaitļi un fakti: Paļaušanās uz strauju patēriņa kāpumu pēc pandēmijas var izrādīties mānīga
Kaut arī visi joprojām dzīvojam pandēmijas apstākļos, Eiropā uz priekšu virzās vakcinācijas kampaņa, un tas ļauj jau sākt domāt ne tikai par to, kā šo laiku pārdzīvot, bet arī kā atkopties pēc tā. Pašlaik vairums ekonomistu prognozē ekonomikas atgūšanos gan Eiropā, gan Latvijā. Stabila izaugsme tiek prognozēta jau šā gada otrajā pusē, bet nākamā gada laikā pirmspandēmijas līmeni ekonomikā varētu sasniegt visas Eiropas valstis.
ES sāk darboties digitālais Covid-19 sertifikāts, kam jāatjauno ceļošana starp dalībvalstīm
ES sāk darboties digitālais Covid-19 sertifikāts, kam jāatjauno ceļošana starp dalībvalstīm
Eiropas Savienībā (ES) ceturtdien, 1. jūlijā, sāks darboties digitālais Covid-19 sertifikāts, kam būs jāatvieglo ceļošana starp ES dalībvalstīm. Tomēr rīka izmantošanu var apdraudēt pirmo reizi Indijā atklātā koronavīrusa Covid-19 paveida straujā izplatīšanās Eiropā. Bet aviācijas nozares pārstāvji brīdina, ka digitālais sertifikāts var izraisīt haosu Eiropas lidostās.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti