Eiropā jau gadu norit diskusijas par Eiropas tālāko nākotni. Konference par Eiropas nākotni ir sākusi savu pēdējo posmu, bet tās platforma joprojām ir atvērta, lai debates varētu turpināt.
Autora ziņas
Polija ir bloķējusi Eiropas Savienības (ES) direktīvas piedāvājumu, kas ļautu ieviest 15 procentu lielu minimālo uzņēmuma ienākumu nodokli. Polija bažījas, ka pašreizējais piedāvājums nenovērsīs to, ka lielākās tehnoloģiju kompānijas izvairās no nodokļu nomaksas. Tikmēr Eiropadomes prezidējošā valsts Francija uzskata, ka Polijas argumenti nav pārliecinoši, jo visas tehniskās nepilnības tikušas novērstas.
Kamēr visa pasaules uzmanība ir pievērsta Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, tikmēr ir saasinājies Azerbaidžānas un Armēnijas militārais konflikts Kalnu Karabahas reģionā. Pēdējās nedēļās no turienes pienāk ziņas par jaunām nāvējošām sadursmēm. Tomēr paralēli notiek diplomātiskie centieni samierināt Armēniju un Azerbaidžānu. Trešdien Briselē plānota Armēnijas premjerministra un Azerbaidžānas prezidenta tikšanās, ko organizē Eiropas Savienība (ES).
Ārējā parāda samazināšanas tempi Eirozonas valstīs būtu jānosaka, ņemot vērā katru konkrēto situāciju. Ar šādu priekšlikumu pirms vakar vakarā notikušās Eirogrupas sanāksmes nāca klajā Nīderlandes un Spānijas ministri.
Arvien vairāk cilvēkiem, īpaši jaunākiem, automašīnas vairs nav statusa simbols, kāds tas kādreiz bija. Tas lielā mērā ir saistīts ar slikto reputāciju siltumnīcefekta gāzu emisiju dēļ, jo autotransports pēdējos gados ir radījis gandrīz 30% no Eiropas Savienības kopējām emisijām, un privātās automašīnas veido gandrīz divas trešdaļas no šī skaitļa. Vai automašīnas drīz varētu kļūt par pagātni? Vai eiropieši tiešām var atbrīvoties no auto atkarības un izvēlēties nekaitīgākus transporta veidus, piemēram, velosipēdus?
Eiropas Savienība un Ķīna piektdien rīko virtuālo samitu. Lai gan sagaidāms, ka samitā tiks apspriesti vairāki divpusējo attiecību jautājumi, tomēr galvenais samita temats būs Ukrainā notiekošais karš.
Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem var mazināt arī aprites ekonomika. Tā uzskata Eiropas Komisija (EK), kas šonedēļ nāca klajā ar vairākiem priekšlikumiem par to, kā padarīt dažādu preču ražošanu videi draudzīgāku un energoefektīvāku. Liels uzsvars tiek likts arī uz apģērba kvalitātes paaugstināšanu un pārstrādi, jo pašlaik tikai 1% no tekstilizstrādājumiem pasaulē tiek pārstrādāts.
Marta vidū Bulgārijā tika aizturēts bijušais premjerministrs Boiko Borisovs, saceļot vētru Bulgārijas politikā. Tiesa, jau pēc nepilnām 24 stundām viņš tika atbrīvots. Aizturēšana tika pamatota ar aizdomām par Eiropas Savienības līdzekļu neatbilstošu izmantošanu. Izmeklēšanu par to veic pirms nepilna gada izveidotā Eiropas Prokuratūra.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā kārtējo reizi ir aktualizējis jautājumus par Eiropas Savienībā (ES) pieejamajiem energoresursiem un dalībvalstu atkarību no Krievijas. Lai novērstu iespējamās krīzes nākotnē, Eiropas Komisija (EK) vēlas uzlikt par pienākumu dalībvalstīm pirms nākamās ziemas līdz 90% aizpildīt savas gāzes krātuves. To paredz jaunais piedāvājumus, ar kuru plānots iepazīstināt trešdien, 23. martā. Tāpat tiek rosināts veikt dabasgāzes krātuvju operatoru sertifikāciju, lai novērstu iespējamos apdraudējumus Eiropas energoresursu piegādes drošībai.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir piespiedis Eiropas Savienību (ES) aktīvāk strādāt pie atkarības mazināšanas no Krievijas energoresursiem un veicināt straujāku pāreju uz alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu. Atsevišķas bloka dalībvalstis jau ir nākušas klajā ar pasākumiem, kuru mērķis ir aizstāt fosilo kurināmo ar zaļākiem enerģijas avotiem.
Serbija ir viena no Krievijas tuvākajām sabiedrotajām Eiropā. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Serbijas valdība nosodīja Kremļa agresiju, tomēr nepievienojās Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju.
Krievijas izvērstais karš Ukrainā devis jaunu impulsu degvielas cenu kāpumam, paralēli dažādu citu izmaksu pieaugumam atstājot vēl lielāku ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju maciņiem. Vairākās Eiropas valstīs tas izraisījis protestus, tikmēr valdības steidz meklēt risinājumus, lai šo degvielas cenu kāpumu kaut kādā veidā kompensētu. Pret valdībām vērsta kritika par lēnu rīcību un to, ka tās nav laikus sagatavojušās cenu lēcienam. Par enerģijas cenām turpina diskutēt arī Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā licis mainīt iesīkstējušās Rietumeiropas uzskatus par kaimiņu austrumos un, kā izsakās daudzi eksperti, – beidzot atvērt acis. Savu politiku maina arī Eiropas Savienības (ES) lielākā ekonomika Vācija. Tiesa, tas vismaz sākotnēji nenotika tik strauji, cik citas valstis to gribētu, un arī joprojām vairākos jautājumos Vācijas pozīcija turpina būt piesardzīgāka par citām rietumvalstīm.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis vairākām Eiropas valstīm pārskatīt savus līdzšinējos ieguldījumus aizsardzībā. Tostarp Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir paziņojis, ka viņa valsts turpmāk tērēs aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta. Izskan arī aicinājumi mīkstināt Eirozonas budžeta deficīta noteikumus, lai valstis varētu brīvāk tērēt aizsardzībai, kā arī zaļiem un digitāliem mērķiem.
Milzīgais gāzes un līdz ar to arī elektrības cenu lēciens, kā arī saspīlēta situācija pie Krievijas un Ukrainas robežas ir likusi daudziem Eiropā aizdomāties par ātrāku atjaunojamās elektroenerģijas projektu attīstību. Arī Baltijā skan atziņas, ka mūsu valstīm būtu jāražo vairāk elektrības. Tāpat arī Eiropas Parlaments īpašajā ziņojumā mudina dalībvalstis pievērsties vēja parku attīstībai jūrā.
Eiropas Komisija ir apņēmusies piešķirt Ukrainai jaunu, 1,2 miljardu eiro lielu palīdzības paketi. Tās mērķis ir palīdzēt veicināt dažādu reformu īstenošanu valstī, tostarp pastiprināt cīņu pret korupciju. Tikmēr Korupcijas uztveres indekss pēdējo gadu laikā Ukrainā ir palicis gandrīz nemainīgs un eksperti brīdina, ka tas varētu liecināt par zināmu stagnāciju. Tajā tiek vainota gan pašreizējā valdība, gan arī ukraiņu mentalitāte.
Otrdien aprit gads kopš pērn 1. februārī Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā notikušā militārā apvērsuma, kura laikā gāzta civilā valdība un arestēta tās faktiskā vadītāja Aunu Sana Su Či. Militārajai huntai vēršoties pret iedzīvotājiem, kas nav apmierināti ar pašreizējo varu, kopš tā laikā nogalināti teju 1500 cilvēki, bet vēl vairāk nekā 11 000 arestēti. Par spīti upuriem Mjanmas iedzīvotāju pretestība militārajai varai nerimst, tomēr analītiķi ātru izeju no krīzes neredz. Tikmēr turpinās gan Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Eiropas Savienības un citu valstu centieni palīdzēt cilvēkiem un pakļaut huntu sankcijām.
Noslēguma stadijā ir nonākusi Eiropas digitālās nozares reforma. Ja to izdosies apstiprināt, tad Eiropas Savienība kļūst par pirmo teritoriju pasaulē, kur tiks iegrožota digitālo milžu patvaļa. Tomēr kritiķi uzskata, ka likumdevēji var vēl stingrāk vērsties pret tā dēvēto „izsekošanas kapitālismu” jeb masveida lietotāju informācijas vākšanu peļņas nolūkos.
Eiropieši pārāk maz apzinās ārvalstu dezinformācijas un iejaukšanās radītos draudus. Tā ir viena no galvenajām atziņām, kas tiek pausta eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes sagatavotajā ziņojumā. Īpašā komiteja par ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos šonedēļ apstiprināja šo dokumentu, kurā tostarp tiek minēti arī vairāku bijušo politiķu uzvārdi, kuri tagad strādā Krievijas vai Ķīnas labā.
Eiropas Savienība (ES) veido vērienīgus plānus, lai stingrāk apkarotu noziegumus pret vidi, taču tas, kādi būs panākumi, būs atkarīgs no ES dalībvalstu vēlmes sadarboties. Un tas varētu izrādīties būtisks šķērslis, vēsta izdevums “Politico”. Definīcija par to, kas ir noziegums pret vidi, dalībvalstīs atšķiras, nemaz nerunājot par uzskatiem, kā ar šo noziedzības veidu cīnīties un cik bargiem jābūt sodiem. Tas savukārt spēlē par labu noziedzniekiem, kuri šīs nepilnības izmanto.
Situācija Ukrainā un Baltkrievijā atkal ir aktualizējusi jautājumu par partnerības dalībvalstu stratēģisko nozīmi gan ģeopolitiskajā, gan drošības, gan enerģētiskās drošības ziņā. Vācijas ārējo attiecību padomes Starptautiskās kārtības un demokrātijas programmas vadītājs Štefans Maisters intervijā norāda – par spīti trūkumiem Austrumu partnerības programma joprojām ir ļoti nozīmīga, taču arvien biežāk nākas izjust to, kā Krievija izmanto šīs programmas un arī Eiropas Savienības (ES) kopējās vājības.
Lai arī līdz Ziemassvētkiem atlikusi vien nedēļa, šis laiks Eiropas Savienības (ES) dzīvē izvērsies visai aktīvs, jo šonedēļ bloka dalībvalstu līderiem bija iespēja diskutēt gan par drošību, gan enerģijas cenām, gan koronavīrusa saslimstības pieaugumu.
Lielbritānija gatavojas pieņemt jaunus noteikumus ieceļošanai Ziemeļīrijā. Tie uzliktu par pienākumu Īrijā dzīvojošajiem Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem, kuri nav īri, pieteikties īpašai elektroniskajai ceļošanas atļaujai. Īru politiķu vidū jau valda neapmierinātība ar šādu piedāvājumu. Arī dažādos citos jautājumos ES un Apvienotās Karalistes diskusijas joprojām turpinās, taču uz drīzu progresu sarunās puses necer.
Šonedēļ prezentēts pētījums „Eiropas nākotne no Latvijas skatu punkta”. Tajā secināts, ka referenduma gadījumā 84% Latvijas iedzīvotāju šobrīd balsotu par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). Pētījumā arī atzīmēts, ka, neraugoties uz sociālo spriedzi Covid-19 krīzes apstākļos, sabiedrības priekšstats par ES ietekmi uz labklājības veicināšanu ir pozitīvs. Bet visaugstāk Latvijas iedzīvotāji vērtējuši ES ieguldījumu miera un drošības garantēšanā Eiropā. Par pētījumu Latvijas Radio sarunājās ar vienu no tā autorēm – Innu Šteinbuku.
Šonedēļ norisinājās Krievijas un ASV līderu videosaruna, kurā Krievija tika brīdināta neuzbrukt Ukrainai. Eiropas Savienība (ES) šonedēļ paziņoja, ka aizstāvēs Lietuvu Taivānas jautājumā pret Ķīnu. Savukārt Eiropas Aizsardzības aģentūra paziņoja, ka dalībvalstis pērn aizsardzībai iztērējušas 198 miljardus eiro.
Pieaugoša problēma visā Eiropas Savienībā (ES) ir bērnu un jauniešu liekais svars un aptaukošanās. Taču līdz šim ir maz darīts, lai cīnītos pret vienu no šīs problēmas cēloņiem – neveselīgas pārtikas un saldināto dzērienu reklāmām. Patērētāju un bērnu tiesību aizstāvji mudina ES stingri ierobežot šādas reklāmas, lai tās tik viegli nesasniegtu bērnus un jauniešus.
Eiropas Savienība (ES) būtu stiprāka, ja tā vairāk lēmumu nodotu dalībvalstu rokās, intervijā Latvijas Radio sacīja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto. Viņš norādīja, ka Eiropai bija iespēja veidot ciešākas attiecības ar Baltkrieviju, tad nebūtu migrācijas krīzes, kādu pieredzam pašlaik. Ungārija arī uzskata, ka attiecībās ar Krieviju ir jāietur pragmatisms.
Pagājušajā nedēļā, teju divus mēnešus pēc Vācijā notikušajām Bundestāga vēlēšanām, trīs partijas – sociāldemokrāti (SPD), zaļie un brīvie demokrāti (FDP) paziņoja, ka vienojušies par jaunās Vācijas valdības izveidi un publicēja koalīcijas līgumu. Ekspertu uzmanība tiek pievērsta ne tikai tam, ko tā dēvētā „luksofora koalīcija” sola iekšpolitikā, bet arī tam, kāda solās būt jaunās valdības politika Eiropas Savienībā.
Latvijas valdībai jādara viss, lai papildu 200 miljoni eiro, ko Eiropas Savienība (ES) Latvijai, Lietuvai un Polijai piešķirs saistībā ar Baltkrievijas režīma izveidoto situāciju uz minēto valstu robežām ar Baltkrieviju, varētu tikt izmantoti fiziska žoga būvniecībai, jo tas ir vienīgais veids, kā atturēt robežpārkāpēju pūļus. Intervijā par ES nākama gada budžetu Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere Latvijas Radio atzina, ka, neskatoties uz to, ka joprojām ir deputāti, kas pārstāv "velkamistu" idejas un ir gatavi nekritiski uzņemt jebkuru, kurš vēlas ierasties ES, šādas balsis kļūst dzirdamas arvien mazāk, jo pieaug izpratne par to, ka katras valsts un valstu savienības uzdevums ir pasargāt savas robežas un savus pilsoņus
Eiropā par arvien aktuālāku jautājumu kļūst inflācijas kāpums. Gada inflācija eirozonā oktobrī palielinājās līdz 4,1%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada jūlija jeb iepriekšējās finanšu krīzes sākuma. Arī Latvijā oktobrī reģistrētais patēriņa cenu kāpums par 6% ir augstākais pēdējo 12 gadu laikā. Eirozonas monetārās politikas veidotāji pagaidām ietur nogaidošu pozīciju un satrauktos prātus mierina, ka pašlaik vērojamais cenu lēciens ir pārejoša parādība un jau nākamgad patēriņa cenas samazināsies. Tomēr pētījumi par Eiropas iedzīvotāju noskaņojumu liecina, ka eiropieši nebūt nav optimistiski, un inflācija ir viena no lietām, par kuru iedzīvotāju vidū valda drūmas prognozes.
Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ deva zaļo gaismu jaunajai Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai. Tiek norādīts, ka politika turpmāk būs "zaļāka, taisnīgāka, elastīgāka un pārredzamāka". Lai gan Eiroparlaments tiesību aktu reformu kopumu atbalstīja ar pārliecinošu vairākumu, ceļš līdz lauksaimniecības politikas reformai bijis sarežģīts un piepildīts ar gadiem ilgām diskusijām, kā arī kritikas pavadīts, kura izskan joprojām.
Jau 10 mēnešus pēc kārtas Eiropā aug patēriņa cenas, un oktobrī jau ir sasniegti pēdējās desmitgades gada inflācijas rekordi – eirozonā vidēji 4,1%, bet Latvijā 6%. Gan valsts institūciju, gan komercbanku analītiķu prognozes liecina, ka drīzumā situācija neuzlabosies, un cenu kāpums pilnīgi noteikti turpināsies līdz pat gada beigām. Tomēr Eiropas Komisija (EK), kura savas rudens makroekonomikas prognozes publiskoja šomēnes, ir optimistiska par nākamo gadu, kad pēc tās domām ir gaidāms cenu kāpuma atslābums. Eiropas Centrālā banka (ECB) un arī Latvijas Banka ar savām jaunajām prognozēm plāno nākt klajā decembrī.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
